Ziepes un plaisa
Valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotājus plānots nodrošināt ar ziepēm, tualetes papīru, segām, apakšveļu, sezonai atbilstošu apģērbu, galda piederumu komplektu, ar gaismas avotu ar baterijām un citām precēm, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kuru šodien skatīs valdība.
Iedzīvotāji no diviem līdz 18 gadiem saņems arī zobu pastu, mitrās salvetes, kā arī higiēnas preces meitenēm un sievietēm. Par 18 gadiem vecāki iedzīvotāji papildus saņems sveces, sauso spirtu, gāzes šķiltavas vai sērkociņus, kā arī radio.
Lēmums pats par sevi droši vien ir bez vainas un ir vajadzīgs, jo valstij jātur rūpe par saviem pilsoņiem, jāparedz visādi gadījumi, lai, ja kas atgadās, nav jāplāta rokas. Ziepes, radio un citi priekšmeti iedzīvotājiem tiks izsniegti ārkārtas situāciju, dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība. Tāpat – ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu. .
Svarīgākais šajā ziņā varbūt nav pati ziņa un ne arī valdības lēmums, par kuru ir ziņa, bet sabiedrības reakcija uz to. Interneta komentāros jau birtin birst gan asprātīgi jociņi, gan sarkastiski īgna aplamāšana, gan arī komentāri, kas atspoguļo visai nelāgo baiļu sajūtu, kas iedvesusies no televīzijas ekrāna. Jo pēdējos pāris gados no vietas katru vakaru zilie ekrāni rāda sižetus ar Ukrainas šausmām, Sīrijas briesmām, moru un mauru ienācienu Eiropā un terora aktus Parīzē. Jādomā, ka šis ir gadījums, kad satraucas ne tikai advancētie datoru lietotāji, bet arī cilvēki, kas komentārus internetā neraksta. Ja jau dalīs ziepes, tad laikam ir ziepes. Apmēram tāds ir viens no izplatītiem secinājumiem, kas pavada ziņu par valdības noteikumu projektu.
Tad vēl ir daudz asprāšu, kas visādi apvingro to, ko darīs ar ziepēm, radio un citiem priekšmetiem, un fantazē, kādas vēl preces vajadzētu iekļaut noteikumos. Drūmie iesaka par velti dalīt arī striķi vai palagus, kuros ietīties, lai dotos uz kapiem. Pragmatiskie domā, ka pirmām kārtām vajag ēdienu, bet par citām lietām jādomā pēc tam. Patrioti uzskata, ka ienaidnieka apdraudējuma gadījumā jādala ieroči, nevis ziepes. Un tādā garā.
Nepatīkami, bet pamatoti, ka atskan liels īgnums par to, ka šīs ārkārtas gadījumiem nepieciešamās preces tiks iegādātas ar valsts iepirkumu. Protams, ka ar iepirkumu, jo citādi jau nevar. Taču uzreiz daudzi atceras, ka Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vīrs nesen ir ticis pie ātrās palīdzības automašīnu piegādes līguma. Dabiski, ka ļaudīm ir aizdomas, ka arī ārkārtas gadījumiem paredzētās preces piegādās kāds augstajiem politiķiem tuvs personāžs. Kas zina, varbūt kāds jau ir iegādājis par daudz ziepju vai radioaparātu un nezina, kur tos grūst. Tāpēc varbūt tiek taisīts valdības rīkojums, konkurss un iepirkums?
Tāda attieksme rāda, ka pastāv plaisa, ka valdība, Saeima un politiķi joprojām nebauda sabiedrības uzticību. Ka valdībai pagalam nevedas komunikācija ar tautu. To rāda arī sociologu firmu reitingi, kas hroniski ir zemi partijām, parlamentam, valdībai.
Bet politiķi un amatpersonas pēdējā laikā neko citu nedara, kā vien cenšas šo dziļo neuzticību attaisnot – ar intrigām Laimdotas Straujumas gāšanā un jaunas valdības sastādīšanā, ar neizdarību un alkatību, kuras dēļ joprojām nav iegādāti jauni pasažieru vilcienu vagoni, nav atrasts airBaltic stratēģiskais investors, bet 80 miljoni nodokļu maksātāju naudas ir iegrūsti aviokompānijas stutēšanā, par valsts naudu glābtā banka Citadele ir atdāvināta par sviestmaizi, bet skolotāju algām valdībai naudas nav. Lai kam augstie kungi ķertos klāt – visur rokas paliek ziepjainas. Tāpēc publika svilpj.