Ļerpata pagaidām vadībā

© F64

Jaunās valdības veidošanas galma intrigu spēlēs nupat iestājusies tā fāze, kad strauji turbulento dinamismu nomainījusi stumdīšanās uz vietas. Partijas iesēdušās ierakumos, savilkušas «sarkanās līnijas» un priecīgas, ja var atkarot naidniekam kaut vai pusmetru augstu pauguriņu mežmalā.

ZZS pagājušajā gadā vispār negribēja rauties pēc premjera krēsla, jo komfortabli jutās Vienotības aizvējā. Taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis, redzēdams, ka Vienotība nevar iztūpstīties un kaut ko sakarīgu piedāvāt, ir aicinājis ZZS pārstāvi Māri Kučinski sastādīt valdību. Kučinskis ar smagu nopūtu ir ķēries pie darba, piedāvājot savu krēslu sadalījuma modeli un sākot rakstīt jaunās valdības darāmo darbu deklarāciju. Tikmēr Vienotība, kas vienbrīd demonstrēja jau pilnīgi galēju prostrāciju, kaut kā ir sapurinājusies un sākusi izvirzīt savas pretenzijas uz vietām pie siles. Vienotība, kas trīs mēnešus par satiksmi nelikās ne zinis, tagad atkal atguvusi apetīti un negrib atdot ZZS Satiksmes ministriju. Vēl Vienotība grib atņemt Nacionālajai apvienībai Tieslietu ministriju. Nacionālā apvienība, to redzot, ir sašutusi, jo ne jau viņa bija tā, kas uzsāka jukas un Laimdotas Straujumas gāšanu. Taču beigu galā draud sanākt, ka nacionāļi būs lielākie cietēji.

Šajā traģikomiskajā partiju plēsonības krātiņā Kučinskim tagad jātipina no vienas nometnes pie otras un jācenšas tās samierināt un sadalīt ietekmes areālus tā, lai vilki dzīvi un kazas paēdušas.

Situāciju sarežģī tas, ka Vienotība nav viena, bet faktiski divas. V1 ir tā Vienotība, kurā pagaidām vēl respektē partijas līderes Solvitas Āboltiņas viedokli un kas pārstāv 17 Saeimas deputātu balsis.

V2 ir sešu deputātu grupa, kas palaikam jau publiski taisa uz galvas Āboltiņai un kurai var būt arī sava, no partijas spices neatkarīga nostāja daudzos jautājumos – tajā skaitā arī par valdības veidošanu. Situāciju mazliet glābj tas, ka Vienotības lauku radinieki – pašvaldību vadītāji – cenšas rīdziniekus vest pie prāta un nedarīt gauži Kučinskim. Jo saprot, ka destruktīva darbība var novest pie tā, ka gauži būs arī pašiem un visiem – var palikt vispār bez varas. Bet palikšana bez varas Vienotībai nav gluži tas, ko tā karsti vēlētos.

Nacionālā apvienība mudina Kučinski padomāt, vai nevajag aicināt draudzīgajā varas pulciņā divas opozīcijas sīkpartijas, lai būtu ar ko aizbāzt caurumu, ja tāds radīsies no Vienotības iespējamajiem negribētājiem atbalstīt viņa valdību. Taču te nav tik vienkārši. No sirds Latvijai un Latvijas Reģionu apvienība ir paziņojušas, ka pasākumā nepiedalās. Mazie negrib, lai arī viņus ievelk netīrajā krēslu pārdales zaņķī. Arī Kučinskis ar sīkuļiem pagaidām nerunā, cerot, ka izdosies bez viņiem iztikt.

Opozīcijas lielā partija Saskaņa tiek ignorēta absolūti – kā neredzamie cilvēki. Saskaņa apmierināti kasa vēderu, vēro valdošo agoniju un braukā pa Latvijas ārēm, apskatot jaunās teritorijas, kas tai pašas iekritīs klēpī pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām.

Lai gan interese ir tikai un vienīgi par krēsliem, politiķi liekulīgi drebelīgās balsīs cenšas iztēlot, ka ir norūpējušies par veicamajiem darbiem. Vienotība pārmet Nacionālajai apvienībai, ka tai nav sekmējušies darbi tieslietu druvā. Bet nepaskatās spogulī, kur redzama pašu nolaidība satiksmē.

Vēl politikāņu leksikā parādījies tāds interesants termins kā «tehniskā valdība». Kas tas par zvēru, neviens nepaskaidro, bet ar to laikam domāta vecā Straujumas valdība, kas turpina darbību, kamēr Kučinskis nav kļuvis par premjeru.

Neesot jau noticis nekas traģisks, jo «tehniskā valdība» mierīgi strādājot.

Varētu jau iztikt vispār bez kādas valdības. Ir nesenā vēsturē daži nogriežņi, kad tiešām labāk būtu, ja valdības nebūtu bijis, jo tad nenotiktu sačakarējumi pašvaldību, tiesību jomā, Satversmes pamatu drupināšanā, nodokļu politikā. Taču diemžēl šis nav tas brīdis, kad pašplūsma un bezvara būtu valstij vēlama. ES fondu apguve, kā savulaik teicis klasiķis, ekspremjers Indulis Emsis, «deg ar zilām ugunīm», izglītība ir bez reālas politiskas vadības un atbildības. Pašlaik vajadzētu nopietnu, sūru darbu, taču tā vietā, cita klasiķa, ekspremjera Andra Šķēles vārdiem izsakoties, valsts vara ir «ļengana, ļumīga ļerpata». Diemžēl ļerpata pašlaik pēc punktiem ir vadībā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.