Dāmu apvainošanās
Latvijā streiki nav bieža parādība. Vēl retāk uz streiku savīkšas tādas cienījamas profesijas pārstāvji kā skolotāji. Viņi kaut kā jūtas neērti, ka skolēni atnāks mācīties, bet viņi pateiks – nē, šodien stundu nebūs.
Bet nu vienreiz pienāk brīdis, ka ir pēdējais piliens un vadzis ir lūzis. Valdība un Izglītības un zinātnes ministrija ir nevis tā kā tikai apblēdījusi skolotājus, bet būtībā ņirgājusies par viņiem. Algu pielikumu pedagogi gaidīja jau septembrī, sākot jauno mācību gadu. Bet tad vēl nebija gatavs jaunais skolotāju algu modelis. Tagad jau ir jauns gads klāt, bet palikusi tā pati neskaidrība – vai, kad, par cik paaugsies algas? Skolotājiem jau neko pārāk daudz nevajag – viņi ir pieraduši, ka darba samaksa necik greznu dzīvi nesola. Bet nu vismaz tik daudz saņemt, lai alga nav cilvēka cieņu pazemojoša, lai nav jābadojas, skolotāji gribētu. Ikreiz, kad viņi bikli vaicā, no augšas atbildes vai nu nav nemaz, vai arī atskan ciniski cieti uzbļāvieni: «Vai jums šķiet, ka nauda aug kokos?» Un vēl ir mājiens, ka skolotāju valstī ir pārāk daudz, tāpēc kaut cik normālas algas viņiem būs tad, kad daļa no viņiem tiks atlaisti. Tas tā skumīgi. Skolotāji mācījās augstskolā, domāja, ka viņu zināšanas un darbs būs vajadzīgs, taču izrādās, ka viņi ir lieki.
27. septembrī streikā piedalīšoties 850 izglītības iestādes. Tas gan būs diezgam maigs – brīdinājuma streiks. Skolas būšot atvērtas, tikai mācības nenotikšot. Maz ticams, ka valdības kungiem un dāmām no šā streika būs silts vai auksts. Valdība karājas mata galā, bet tas nav streika dēļ. Pašlaik Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadītais Ministru kabinets dzīvo tādā režīmā, ka «jāpieņem budžets, bet pēc tam jau redzēs».
Budžets diezin vai apmierina pat pašus tā rakstītājus. Virkne sadomātu jaunu nodokļu. Tostarp arī kultūras pasākumiem būs uzlikta 21% PVN likme. No savulaik solītās nevienlīdzības mazināšanas budžetā ieviests gaužām maz. Kad budžetam būs laimīgi tikts pāri, nav izslēgts, ka premjere sajutīsies nogurusi vai apvainojusies un dos savu vietu pie valdības stūres kādam citam. Viena no šīm kādām citām ir Solvita Āboltiņa, kas visā nopietnībā cer pārņemt varas stafeti no Straujumas. Bet nu vai tik skaisti būs?
Valsts svētku runā 18. novembrī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) izteicās kritiski par valsti tā, ka varēja saprast – viņa kritizē valdību, lai gan viņas partija arī ir viena no valdošās koalīcijas loceklēm. «Gadās, ka valstis mirst. Un tas notiek no iekšpuses. Šķelšana – politiska, ekonomiska un etniska – novājina. Partiju iekšējā cīņa, politiskā klaunāde, savstarpēja izrēķināšanās nenes labumu tam, kas jūtas uzvarētājs. Tautai zūd uzticība politiķiem,» pauda parlamenta priekšsēdētāja.
Parlamenta spīkere arī akcentēja demogrāfijas problēmas Latvijā, norādot, ka valsts ir demogrāfiskās krīzes priekšā. «Neesam pilnvērtīgi atrisinājuši uzdevumu – sniegt visaptverošu atbalsta programmu cilvēkiem, kas audzina bērnus. Demogrāfijas politika ir uz nākotni vērsta gudra politika,» viņa uzsvēra. Šie izteikumi tā saniknoja bijušo Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība), ka viņa Mūrnieces runu nosauca par «spļāvienu sejā». Šāda savstarpēja dāmu apspļaudīšanās neliecina par veselīgu vidi valdošajās aprindās. Tiesa gan, politiķiem ir diezgan labi izstrādājies pašsaglabāšanās instinkts. Trejpartiju koalīcija var būt gatava uz kādu amatu pārdali, uz jauna premjera meklējumiem, taču, lai arī cik liela apvainošanās ir bijusi par «spļāvieniem sejā» un «dunča dūrieniem mugurā», ne Saskaņu, ne kādu citu opozīcijas partiju savā pulciņā tā negribēs ņemt.
Smags pārbaudījums valdībai būs nākamā mēneša sākumā, kad jāizlemj, ko darīt ar nacionālo aviokompāniju airBaltic. Valdība ir lēmusi, ka aviosabierībai jāiedod 80 miljonu eiro aizdevums, bet Saeima par to vēl nav lēmusi. Ja Saeima noraidīs aizdevuma došanu, sāksies milzu brēka un tāda apvainošanās, ka maz neliksies. Bet politiķiem nemaz nav tik viegli saņemties un aizdevumu atbalstīt. Cik jau nav pieredzēts, ka kāds uzņēmums tiek par valsts naudu glābts, bet nauda izkūp skurstenī.