Juris Paiders / Viedokļi

Dombrovska trešo valdību veidojošās partijas lepni sevi nosauca par – atklātības un tiesiskuma koalīciju. Lūk, oligarhu laiki ir palikuši kapusvētkos. Tagad atklātība triumfēs! Tikai pats pirmais koalīcijas lēmums bija, noslepenot valsts budžeta projektu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienībai uzgavilēja, jo jautājums par Grieķijas finanšu situāciju tika atrisināts. Francijas un Vācijas cīkstēšanās beidzās ar kompromisu. ES padome vienojās norakstīt 50% Grieķijas parādu bankām. Tika nolemts, ka bankām būs jāveic pasākumi finanšu stabilitātes nodrošināšanai, lai segtu vairāk nekā 100 miljardu eiro zaudējumus banku sektoram no Grieķijas parādu norakstīšanas.

Simtiem televīzijas kanālu ziņu pārraidēs demonstrēja kadrus, kā lībiešu pūļi dodas aplūkot gāztā Lībijas diktatora Muamara Kadafi līķi. Komentāri vēstīja, ka beidzot demokrātija ir uzvarējusi. Ļaudis dejoja ielās gan Tripolē, gan Ņujorkā. Kadafi nogalināšana izvērtās par visaptverošiem demokrātijas un tiesiskuma triumfa svētkiem.

Desmit dienas pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām notika zīmīgs notikums. Septītajā septembrī finanšu ministrs Andris Vilks kopīgi ar valdības sadarbības sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Zemnieku saeimu un Latvijas Komercbanku asociāciju – svinīgi parakstīja kopīgi izstrādāto dokumentu Nodokļu politikas stratēģija 2011.–2014. gadam.

Slovākijas parlamenta lēmums 11. oktobrī – neratificēt Eiropas Finanšu stabilitātes fonda palielināšanas līgumu – radīja vieglu izbīli ES struktūrās. Tomēr krīze tika ātri pārvarēta, jo opozīcija piekrita atbalstīt Slovākijai neizdevīgo līgumu, panākot ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu.

Ekonomisti, kas salīdzina Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus, vienmēr pievērš uzmanību ļoti augstai līdzības pakāpei pirmskrīzes un krīzes izpausmēs Baltijas valstīs. Nekustamā īpašuma burbuļa pūšana un plīšana, akciju tirgi, rūpniecības, eksporta vai bezdarba rādītāju līdzība ir apbrīnojama.

3. oktobrī Nobela komitejas paziņojumu par 2011. gada Nobela prēmijas piešķiršanu medicīnā un fizioloģijā nedaudz apēnoja fakts, ka viens no prēmijas saņēmējiem – 68 gadus vecais amerikāņu zinātnieks Ralfs Steinmans tā arī neuzzināja par godpilno apbalvojumu, jo viņš pēc «smagas un grūtas slimības» nomira 30. septembrī.

No Grieķijas pienāk arvien optimistiskākas ziņas. Ja grieķi uzvedīsies labi un paklausīgi, viņiem norakstīs pusi no visiem sataisītajiem starptautiskajiem parādiem.

Tagad, kad vēlēšanu kaislības ir norimušas, var ļoti mierīgi izanalizēt notikumus saistībā ar aviokompāniju airBaltic. Vispirms ir jāatgādina, ka, izveidojot uzņēmumu vairāk nekā pirms desmit gadiem, Latvijas valdība ar SAS noslēdza burtiski verdziski koloniālu līgumu.

Eiropas Savienībā atkal sācies uztraukums par savu nākotni. Itālijas kredītreitings ir pazemināts, bet Grieķijas valdība izmisīgi mēģina savas valsts ļaudis piekrist labprātīgi kļūt par starptautisko kreditoru vergiem. Grieķi streiko, un streika dēļ airBaltic nelido uz Atēnām. Uztraukumam par eiro nākotni ir ļoti nopietns pamats.

Vai no vēlēšanu rezultātiem ir iespējams secināt, kādu valsts ekonomisko politiku pašlaik atbalsta vēlētāju vairākums?

Pirmās sensācijas pēc tam, kad WikiLeaks atvēra ASV diplomātisko saraksti, jau ir izskanējušas.

Aizvadītās nedēļas nogali pavadīju dziļos laukos, kur pēc labi nostrādātas talkas, tuvinieku pulkā vakariņojot, fonā skanēja televizors.

ASV ārpolitikas aizkulišu daļēja atvēršana Wikileaks vietnē kārtējo reizi apliecina Vinstona Čērčila klasisko izteikumu, ka cilvēkiem nevajadzētu uzzināt, kā tiek taisītas desas un politika.

24. augustā Rīgā notika Nacionālo resursu institūta rīkotā starptautiskā konference Latvija uz sliekšņa. Iztirgot vai saimniekot?.

Atšķirībā no vadošo partiju priekšvēlēšanu solījumiem nemainīt valsts ekonomikas kursu opozīcija piedāvā gan viegli kreisu, gan neoliberālu valsts ekonomiskās izaugsmes ceļu.

Mēdz teikt, ka priekšvēlēšanu programmas tik un tā neviens nelasa. Tomēr tā nav taisnība, turklāt tieši priekšvēlēšanu programmas ir tās, pēc kurām var pieprasīt atskaiti no partijām par pirms vēlēšanām solīto un pēc varas iegūšanas nepildīto. No varas partijām (Vienotības un ZZS) var prasīt pilnu atbildību par to, kā pildīts solītais.

Latvijas sabiedrība ir tālu no tolerances. To perfekti varēja novērot, lasot, kā anonīmā čatosfēras publika uztvēra paziņojumu, ka dziesminieka Kaspara Dimitera ienākumi no autoratlīdzības ir apķīlāti par labu kādai bankai.

Pasaules globālie tirgi nevieš optimismu. Tikai tad, kad kaut kāda privāta struktūra atļāvās samazināt ASV kredītreitingu, investoriem atvērās acis, ka ASV un daudzi Rietumu ekonomikas ir milži uz māla kājām, to valdību parādi jau ir pārsnieguši viena gada IKP lielumu vai ir samērojami ar gada IKP lielumu.

Amerikāņu politiķi lika nodrebēt pasaulei Amerikas defolta (valsts bankrota) gaidās, bet, gluži kā komerciālā Holivudas filmā, pēdējā brīdī pasaules ekonomika tika izglābta. ASV kongress nolēma aizņemties vēl pāris tūkstošus miljardu dolāru, lai turpinātu dzīvot un patērēt pasaules rūpniecības produkciju uz arvien pieaugošā parāda rēķina.

Man bija iespēja vērot referenduma dienu gan Rīgā, gan Vidzemē – Vecpiebalgā, Taurenē, Vestienā un Odzienā.

Latvijas radiostacijās no vakardienas skan politiskā reklāma, kurā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsver trīs galvenos Valda Dombrovska valdības panākumus ekonomikā: