Juris Paiders / Viedokļi

8. martā Prienos (Lietuva) pēc neformālās tikšanās, kurā piedalījās arī stratēģiskā investora Hitachi Ltd. un Eiropas Komisijas pārstāvji, Igaunijas Ministru prezidents Andruss Ansips, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Lietuvas Ministru prezidents Andrus Kubiļus parakstīja neoficiālu memorandu.

Aizvadītās nedēļas lielākais starptautiskais notikums Latvijai bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska ceļojums uz Persijas līča zemēm. Pirms lielā brauciena Latvijas līderi klāstīja savus plānus un sapņus.

Latviešu SS leģiona tēma Latvijai ir sāpīga. Vispirms – ar leģionu faktiski ir saistīta ikviena latvieša ģimenes vēsture.

1. martā intervijā Latvijas Radio Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis paziņoja, ka, visticamāk, tuvākā mēneša laikā ES ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju.

Lai nepieļautu, ka Saeimā vairākuma atbalstu iegūst likumdošanas iniciatīva par pareizticīgo Ziemassvētku noteikšanu par brīvdienu, Zatlera Reformu partija piedāvā ar likumu noteikt katram iedzīvotājam tiesības uz vienu īpašu brīvu dienu gadā atkarībā no ikviena reliģiskajiem uzskatiem.

Valodas referenduma rezultāti nav tikai vienkārša fakta konstatācija, ka 75% pilsoņu noraida ideju par valsts valodas statusu krievu valodai.

Viens no maniem paziņām referenduma rezultātu saprata viennozīmīgi. «Mēs esam uzvarējuši! Tagad mēs viņus visus piespiedīsim runāt latviski,» teica mans sarunas biedrs.

Intervijā laikrakstam Dienas Bizness finanšu ministrs Andris Vilks pauda optimistisku Latvijas ekonomiskās situācijas novērtējumu: «Jau pagājušajā gadā dzirdēju bažas, ka Latvijas ekonomika ļoti strauji sabremzēsies, bet es centos nomierināt sabiedrību. Latvijas ekonomika attīstās ar inerci. Tā metodoloģija, pēc kuras rēķina IKP, signalizē, ka rādītāji turpinās augt. Tas pats notiek arī apkārtējās valstīs. Es saprotu, ka ārējie faktori ir ļoti nezināmi un, protams, to ietekme būs, taču mēs nevaram tagad novērtēt tās lielumu. Arī Zviedrija samazināja šā gada izaugsmes prognozi, bet reālie nodokļu ieņēmumi liecina par pretējo. Visi jau tāpat saprot, ka ārējais fons ir stipri nenoteikts, un savu vēlmi tērēt aiztur – tas zināmā mērā pat ir labi. Cilvēki būs piesardzīgi visu šo un vēl arī nākamo gadu.»

Ostas ir Latvijas galvenā eksporta bāze. Vispirms – ostas nodrošina pakalpojumu eksportu – Latvijas ostas pamatā apkalpo tranzīta kravas. Otrkārt, Latvijas ostas nodrošina arī Latvijas preču eksportēšanu: kokrūpniecības, ķīmiskās rūpniecības u.c. preču eksports notiek arī no Latvijas ostām.

ES dalībvalstu (izņemot Lielbritāniju) pamatlikumi jau ir noreducēti līdz bieži maināmu papīru līmenim. Konstitūcijas 26 valstīs ir pārvērstas par tādām kā bērnu grāmatiņām – Izkrāso pats.

Bija laiks, kad Saeimas deputāti kopkorī ar politiskajām grupām, kas nomaskējušās ar nevalstisku organizāciju masku, stāstīja, ka latvju zemes patiesā laime pienāks tikai tad, kad visi aizpildīs nulles deklarācijas.

Pagājušajā nedēļā izglītības ministrs Roberts Ķīlis pieteica drosmīgu reformu sarakstu vidējai izglītībai.

2011. gada vasarā tika pabeigts pasaulē visgarākais garākais tilts, kas atrodas Ķīnas dienvidos un uzbūvēts pāri Dzjaodžou līcim Dzeltenajā jūrā pie Cjindao pilsētas. Jaunais tilts ir iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā, jo tas ir vairāk nekā 42 kilometrus garš. Lai to uzceltu, jūrā bija jāuzbūvē 56 000 balstu tā, lai tie izturētu 9 metrus augstus viļņus. Vai jūs zināt, cik lielas bija pasaules garākā tilta izmaksas?

Viens no zīmīgiem nu jau pagājušā, 2011. gada sasniegumiem bija (pirmo reizi pēc deputāta zvēresta teksta iekļaušanas Satversmē) prasība, lai Saeimas deputāti beidzot sāk ievērot zvērestu.

Laikā, kamēr Eiropas Komisijas vadība un Eiropas Centrālās bankas vadība pūlas nomierināt publiku Eiropā un pasaulē, solot, ka Eiropa atrisinās savas problēmas, neizraisot lielu globālo krīzi, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīna Lagāra citu pēc cita sniedz šokējošākus paziņojumus par to, ka pasaules ekonomika ir pietuvojusies tikpat dramatiskiem satricinājumiem kā 20. gadsimta trīsdesmito gadu pasaules ekonomikas sabrukuma – lielās depresijas – laikam.

Eirozonas valstis ir iekļuvušas savdabīgā slazdā. Vēsturiski eiro ieviešana tika pasniegta kā brīnumlīdzeklis, kā instruments, kas veicinās visas Eiropas iedzīvotāju labklājību. Sākumā tā arī bija.

Pirms dažām nedēļām, kad Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni atkāpās no amata, daudzās Itālijas pilsētās sākas patiesa fiesta. Ļaudis ielās dejoja un telekamerās apgalvoja, – tā ir patiesa laime, ka Berluskoni ir gāzts.

Laikā, kad bruka Parex banka, Latvijas finanšu dižgari no tribīnes paziņoja vēsturisko lēmumu – likvidējot Parex banku, izmaksas būs 300 miljoni latu un tāpēc lētāk ir samaksāt visus Parex bankas parādus.

Izdevniecība Atēna ir laidusi klajā L. Lapsas, A. Margēvičas, K. Jančevskas grāmatu Cits ķēķis: Zem likumīga «jumta».

Krājbankas krahs kā ar ķirurga skalpeli atsedz ne tikai banku uzraudzības farsu Latvijā, bet arī to, ko nozīmē valsts uzņēmumu naudas uzticēšana privātām bankām.

Lai saprastu globālās krīzes ietekmi uz masu informācijas līdzekļiem, vispirms pamēģināsim atbildēt, kāds ir masu informācijas līdzekļu vēsturiskais uzdevums?

Pasaules procesi arvien konkrētāk un konkrētāk signalizē par to, ka tuvojas pārmaiņu laiks. Globālā finanšu sistēma ir izsmēlusi savu uzticības kredītu. Globālā finanšu sistēma vēl var reflektēt, uzturēt sevi kādu laiku, bet tā nav ilgtspējīga, un pasaulei jau visai drīz būs jāpārveido esošā sistēma vai jārada pavisam jauns globāla balansa uzturēšanas mehānisms.