1. martā intervijā Latvijas Radio Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis paziņoja, ka, visticamāk, tuvākā mēneša laikā ES ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju.
Tās varētu izpausties, nosakot aizliegumu svarīgu Baltkrievijas uzņēmumu vadītājiem iebraukt ES teritorijā. Taču vislielākais drauds, uz kuru norādīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, ir sankciju norma par sakaru pārtraukšanu ar uzņēmumiem, kuriem ES ir nozīmīgs tirgus.
Šādas normas pieņemšana nozīmēs, ka, nosakot sankcijas pret Baltkrieviju, ES faktiski noteiks sankcijas arī pret Latviju un Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Mazā Latvija nav nozīmīgs tirgus Baltkrievijas rūpniecības gigantiem. Latvijas ekonomiskais potenciāls, zemā pirktspēja un minimizētā ražošana nav īpaši nozīmīga Baltkrievijas lielražošanas jaudām, izņemot dīzeļdegvielas piegādes. Baltkrievijas Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcā saražotā dīzeļdegviela ir nozīmīga gan ES, gan Latvijas tirgum.
ES sankciju sekas pirmie izjutīs dīzeļmotoru autobraucēji, jo dīzeļdegvielas piegādes ceļš sadārdzināsies un sadārdzinājums parādīsies degvielas cenā Latvijas benzīntankos.
Vissvarīgākā valūtas ienākumus ģenerējošā Latvijas nozare ir tranzīts, kas sniedz pakalpojumus arī lielajiem Baltkrievijas rūpniecības uzņēmumiem, lai to preces nonāktu ES tirgū. Šī ir viena no svarīgākajām Latvijas pakalpojumu nozarēm, kas parādās kā dzelzceļa kravu apgrozījums, kā naftas produktu cauruļvada darbība un kā pārkraušanas apjomi Latvijas ostās.
Ja plānotās ES sankcijas skars tos Baltkrievijas uzņēmumus, kuriem ES ir nozīmīgs tirgus, tad tas būs katastrofāls trieciens pa Latvijas pakalpojumu eksportu un vienlaikus pa Latvijas ekonomiskās izaugsmes iespējām.
Ir viegli sēdēt Lisabonas, Parīzes, Londonas vai Madrides kabinetos un prātuļot par sankcijām pret kādu Austrumeiropas valsti. Baltkrievijas ietekme uz Portugāles, Francijas, Lielbritānijas, Spānijas un citu valstu ekonomikām ir tik nenozīmīga, ka ar to nav jārēķinās. No Rietumeiropas skatupunkta sankcijas pret Baltkrieviju ir tīrākais iekšpolitisko sabiedrisko attiecību jautājums, lai bez tiešām izmaksām parādītu saviem vēlētājiem, cik ļoti Eiropas līderiem rūp demokrātija.
Savukārt Latvijai ekonomiskie sakari ar Baltkrieviju ir ļoti nozīmīgi. No Latvijas skatupunkta sankcijas pret Baltkrieviju vienlaikus ir sankcijas pret Latviju.
Var tikai paust izbrīnu par tiem Latvijas politiķiem, kas pauž beznosacījumu atbalstu sankcijām, jo tā var rīkoties tikai Latvijas ienaidnieki un tie, kuru mērķis ir izputināt vietējos uzņēmējus un iedzīt bezdarbnieku rindās tranzīta nozarē strādājošos.
Latvija varētu piekrist ekonomiskām sankcijām pret Baltkrieviju tikai gadījumā, ja visas ES valstis, kas necieš zaudējums no šādām ārpolitiskām aktivitātēm, garantētu samaksāt visus simtos miljonu eiro mērāmos tiešos Latvijas ekonomikas zaudējumus. Izdevumi un neiegūtie ienākumi no ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju solidāri jākompensē no ES budžeta. Taču pat tiešo zaudējumu kompensācija neatsvērs šādu sankciju ilgtermiņa ietekmes sakas uz Latvijas ekonomiku.
Tiešie zaudējumi ir sīkums, salīdzinot ar ilgtermiņa zaudējumiem.
Pat diskusija par sankcijām ir signāls lielākajiem Baltkrievijas uzņēmumiem sākt izstrādāt rezerves variantus un alternatīvas – gadījumā, ja lielākajiem Baltkrievijas uzņēmumiem būs jāmeklē iespējas pārdot savu produkciju citām valstīm, apejot ES (Latvijas) teritoriju.
Jau tagad uzņēmumi, kas potenciāli iekļūst ES melnajā sarakstā, sāk zondēt iespējas veidot transporta un loģistikas ķēdi, apejot Baltijas valstis.
Šos meklējumus ar atplestām rokām jau gaida Krievijas ostās Somu jūras līča piekrastē. Krievijas Somu jūras līča ostas, kas tika politiski izveidotas, lai radītu tranzīta alternatīvu, apejot Baltiju, tagad var iegūt jaunus klientus lielo Baltkrievijas uzņēmumu izskatā. Pat īslaicīgas ES ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju izraisīs nozīmīgu tranzīta plūsmu pārdali, apejot Latvijas ostas ar smagām ilgtermiņa sekām.
Latvijas valdībai ir jāsaka kategorisks nē jebkurām ES ekonomiskajām sankcijām, kuras radīs tiešus zaudējumus Latvijai, kamēr ES nav devusi garantijas kompensēt visus zaudējumus.
Princips, ka ES ārējo politiku veido visi kopā, bet par sekām jāmaksā tikai Latvijai, ir ne vien netaisnīgs, bet arī diskriminējošs pret Latviju kā vienu no ES visnabadzīgākajām valstīm. Jāsaprot, ka, nekompensējot Latvijas zaudējumus, ES ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju vienlaikus ir sankcijas pret Latviju.