Vāc parakstus par vecāku pabalsta indeksēšanu, lai "nav jāizvēlas", kuru rēķinu maksāt, kuru - nē, krājot parādus"

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par vecāku pabalsta indeksēšanu.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Signija Mežīte. Viņa skaidro, ka iniciatīvas mērķis ir atbalstīt ģimenes, kurās šobrīd viens no vecākiem ir bērnu kopšanas atvaļinājumā un rūpējas par mazuli.

Iniciatīvas aprakstā skaidrots, ka esošais vecāku pabalsta apmērs ir aprēķināts no algu apmēriem, kas vairs neatbilst šā brīža situācijai, kad algas dažādās profesijās ir būtiski pieaugušas. Tāpat inflācija ir rekordaugsta, un ekonomiskā situācija valstī kopumā ir krasi un negaidīti mainījusies.

Tāpēc Mežītes ieskatā ir nepieciešams nekavējoties indeksēt un veikt pārrēķinu vecāku pabalsta apmēram, lai tas būtu reālajai situācijai atbilstīgs.

Saskaņā ar valsts likumdošanu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta aprēķinam veic par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā tiek piešķirts grūtniecības atvaļinājums, un aprēķinātā summa paliek nemainīga visu bērnu kopšanas periodu, tas ir, līdz pat bērna pusotra gadu vecumam.

Idejas autore skaidroja, ka tā veidojas situācijas, kad ģimenes ir pakļautas negaidītām finansiālām izmaiņām, kas var radīt problēmas uzturēt ģimeni un segt visus strauji augošos komunālos un citus maksājumus.

"Rezultātā ir "jāizvēlas", kuru rēķinu maksāt, kuru - nē, krājot parādus. Tas visdrīzāk atstās ietekmi arī uz lēmumiem par ģimenes pieaugumu nākotnē un demogrāfisko situāciju valstī kopumā," pauda Mežīte.

Tāpēc ir veicamas pārmaiņas, indeksējot vecāku pabalstu un atbilstīgi veicot pārrēķinu šā brīža vecāku pabalsta saņēmējiem, pārliecināta iniciatīvas iesniedzēja.

Viņasprāt, sabiedrība no tā iegūs pārliecību par taisnīgu vecāku pabalsta aprēķinu un par stabiliem apstākļiem ģimenes pieaugumam, kā arī motivēs godīgi maksāt nodokļus. Šāda pārliecība ir būtisks apsvērums, kāpēc liela daļa ģimeņu apstājas pie viena vai diviem bērniem, vai pat pieņem lēmumu dzīvei bez bērniem, jo ir bažas, vai finanses būs tādā līmenī, lai ģimene varētu dzīvot, ne tikai izdzīvot.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais