8. martā Prienos (Lietuva) pēc neformālās tikšanās, kurā piedalījās arī stratēģiskā investora Hitachi Ltd. un Eiropas Komisijas pārstāvji, Igaunijas Ministru prezidents Andruss Ansips, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Lietuvas Ministru prezidents Andrus Kubiļus parakstīja neoficiālu memorandu.
Baltijas valstu līderi atkārtoti pauda atbalstu Visaginas atomelektrostacijas projektam, kas nodrošinātu elektroenerģijas piegādes drošību Baltijai; atbalstīja enerģētikas uzņēmumu Eesti Energia AS, AS Latvenergo un UAB Visagino atominė elektrinė līdzdalību projektā; rosināja uzņēmumus laikus pabeigt sarunas, lai nodrošinātu koncesijas līguma parakstīšanu līdz 2012. gada jūnijam, kas ļaus pāriet uz nākamo procesa posmu. Baltijas valstu līderi paziņoja, ka viņi «cer uz Eiropas Komisijas pozitīvu atzinumu saskaņā ar Euratomlīguma prasībām un, pamatojoties uz to, meklē finansējumu projektam no Eiropas finanšu institūcijām». Ministru prezidenti pauda izpratni «par iespējas saglabāšanu Polijas uzņēmumam piedalīties reģionālā Visaginas atomelektrostacijas projekta līgumos saskaņā ar projekta grafiku un visu iesaistīto pušu interesēm. Baltijas valstu valdības turpinās sarunas par vienota režīma ieviešanu elektroenerģijas importam no trešajām valstīm.»
Ārēji viss izskatās spoži un jauki. Baltijas valstu sadarbība pārvar visus šķēršļus un problēmas. Tomēr sākotnējā iecere veidot politisku projektu, kas novērstu Baltijas valstu enerģētisko atkarību no Krievijas, ir lēnām izčākstējusi.
Baltijas valstis cita pēc citas ar Latviju priekšgalā atver savus elektroenerģijas tirgus brīvai konkurencei. Pagaidām elektroenerģijas masveida pārdošanu un pirkšanu ierobežo tas, ka Baltija ir savdabīga enerģētiska sala, jo mēs neesam integrēti ES tīklā, bet esam vienotā sistēmā ar Krieviju. Latvijas iekšējās elektroenerģijas reformas liela daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu izjuta kā ievērojamu elektrības tarifu pieaugumu pērn. 2011. gadā brīvajā tirgū elektrība bija jāpērk 1400 lietotājiem, bet no šā gada 1. aprīļa obligātā kārtā brīvajā elektrības tirgū ir jāiesaistās vēl 4500 uzņēmumiem.
Latvijas elektrības tirgū reformas atbilst gan ES direktīvām, gan valdības neoliberālajai ideoloģijai – pārdot, privatizēt vai privāti publiski nopartnerēt visu atlikušo valsts mantu, jo tirgus atrisinās visas problēmas. Ja Latvijas galvenā ideoloģija ir tāda, ka tirgus ir dieva vietā, tad arī elektroenerģijas cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība, bet valsts nekur neiejaucas. Lieliski! No tā izriet, ka mēs varam arī nerūpēties par jaunu ģenerējošo jaudu celtniecību. Pirksim elektrību tikai no tiem, kas to tirgū piedāvās lētāk. Šāda koncepcija atbilst ES virzienam uz enerģētikas sektora liberalizāciju. Ja šāda ir ES un arī Latvijas virzība, tad atbildiet uz muļķīgu jautājumu: ko Dombrovskis meklēja Prienu neformālajā samitā? Kāpēc Latvijai būtu jāinvestē viens miljards kaut kādā enerģētiskā projektā, lai pēc tam no šā paša ražotāja pirktu elektrību par tādu pašu tirgus cenu kā no cita ražotāja? Neinvestējot vienu miljardu, mēs pirksim elektrību par tādu pašu cenu! Varbūt Dombrovskis ir paradis mētāties ar miljardiem un Valsts kasē tādu ir pārpārēm? Mums ir lieki miljardi? Ja ir tirgus, tad lai ir tirgus! Kāpēc izgrūst miljardu, lai pēc tam pirktu par tirgus cenu kā visi citi?
Baltijas valstu premjeru memorandā ir viens zīmīgs punkts, kas rada bažas par slepenām sarunām atteikties no brīvā tirgus principiem, paredzot īpašu paaugstinātu tarifu režīmu Visaginas projektam. Tas ir memoranda noslēgums: «Baltijas valstu valdības turpinās sarunas par vienota režīma ieviešanu elektroenerģijas importam no trešajām valstīm.»
Šī ir galvenā Visaginas projekta problēma. Projekta konstrukcija veidojas pārāk dārga un tāda, kas nespēs izturēt godīgu konkurenci ar trešajām valstīm. Memorands rada pamatu bažām, ka mūsu Lietuvas partneri Latviju pūlas ievilkt Visaginas avantūrā, labi saprotot plānotās AES pašizmaksas problēmas. Visaginas projektu var glābt tikai faktisks elektroenerģijas importa aizliegums no trešajām valstīm. Latvijas nostājai jābūt konsekventai. Ja virzība ir uz ES noteikto tirgu liberalizāciju, tad mums nav jāiegulda miljards Visaginas AES, tad Latvijai ir jāsaka konsekvents nē visiem priekšlikumiem, kas ir Visaginas AES protekcionisms.
Savukārt, ja Dombrovska valdība atsakās no ES liberalizācijas politikas un neoliberālisma ideoloģijas, tad ir jāpārtrauc tirgus reformas elektroenerģijas segmentā. Atsakoties no neoliberālisma, pirmajam solim nav jābūt miljarda atdāvināšanai Visaginas AES shēmotājiem, bet gan sociālu uzdevumu izvirzīšanai Latvenergo, nosakot iedzīvotāju tarifiem sociālas, nevis tirgus funkcijas.