Nesajaukt mērķus ar līdzekļiem

Pirms dažām nedēļām, kad Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni atkāpās no amata, daudzās Itālijas pilsētās sākas patiesa fiesta. Ļaudis ielās dejoja un telekamerās apgalvoja, – tā ir patiesa laime, ka Berluskoni ir gāzts.

Itālijas opozīcijai izdevās pārliecināt itāliešus, ka laime iestāsies, gāžot Berluskoni. Tikai līksmojošie itālieši, kuriem jau tuvākajā laikā nāksies izbaudīt visus konsolidāciju priekus, gluži kā latvieši, ir dezorientēti un neatšķir mērķi no līdzekļa. Berluskoni gāšana Itālijā, līdzīgi kā Latvijas iestāšanās eirozonā, nedrīkst būt sabiedrības vienīgais un galvenais mērķis.

Šāds rezultāts var būt tikai līdzeklis, lai sasniegtu citu – augstāku mērķi. Ja Berluskoni ir šķērslis brīvībai, demokrātijai vai labklājības pieaugumam, tad viņš ir jāgāž, lai ātrāk sasniegtu citu, augstāku mērķi.

Garais ievads par mērķu un līdzekļu kopsakarībām ir nepieciešams, lai saprastu, kā uztvert un analizēt Krievijas domes vēlēšanu rezultātus, kas šoreiz iezīmēja ievērojamu vadošas partijas Vienotā Krievija popularitātes kritumu. Mani patiesi samulsināja vairāku radikāli demokrātiski noskaņotu jauniešu līksmība par Vienotās Krievijas neveiksmi, ar skaļi pausto cerību, ka varbūt izdosies arī Putinu nepārvēlēt nākamgad gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās.

Nediskutējot, ko vēlēt, – tā ir Krievijas iekšējā lieta, Latvija tomēr var formulēt savas ilgtermiņa nacionālās intereses saistībā ar Krieviju.

Latvijai (un arī ES kopumā) ir svarīgi, lai Krievija nedz tuvākajā, nedz tālākajā nākotnē neradītu drošības draudus savām kaimiņvalstīm un visai pasaulei kopumā. Latvijai ilgtermiņa nacionālās interesēs ir, lai Krievija būtu laba sadarbības partnere abpusēji izdevīgiem sakariem ekonomikā, kultūrā un citās jomās.

Ja šāds mērķis ir saprotams un pieņemams, tad uzreiz ir jautājums par to, vai Krievijai (un tikpat labi jebkurai citai valstij) būtu ar legāliem līdzekļiem jāuzspiež tāda pārvaldes forma (konkrēta tipa demokrātija), kas traucē vai pat torpedēs šādi formulētu mērķi.

Ja konkrētā pārvaldes (demokrātijas) forma Krievijas apstākļos pastiprinātu anarhiju, vai mums šāda forma būtu jāiesaka Krievijai? Cik godīgi no Latvijas nacionālo interešu viedokļa ir atbalstīt tādas idejas, kas var veicināt Krievijas haosu un centrbēdzes tendences? Šā gada 21. novembrī Eiropas un Āzijas mediju foruma laikā, tiekoties ar Latvijas un citu valstu žurnālistiem, Krievijas slavenākais kinorežisors Ņikita Mihalkovs izteica vērtējumu, kuram ir grūti nepiekrist: «Haoss Krievijā pārvērtīsies par murgu un katastrofu visai pasaulei.»

Izvērtēsim Krievijas 3. decembra domes vēlēšanu rezultātus no Latvijas nacionālo interešu viedokļa. Kādas ir demokrātiskās alternatīvas Vienotai Krievijai un vai šīs alternatīvas var palīdzēt īstenot Latvijas nacionālās intereses?

Vēlēšanu rezultāti liecina, ka Maskavas un lielo pilsētu prorietumnieciskajām partijām nav kaut cik ievērojama vēlētāju atbalsta. Savukārt demokrātiskā alternatīva Vienotajai Krievijai ar milzīgu vēlētāju atbalstu ir Krievijas Komunistiskā partija un pret cittautiešiem vērstie liberāldemokrāti. Vai Latvijas demokrātiski noskaņotie ļaudis priecāsies par Putina sakāvi, ja viņa vietā nāks cilvēks ar konkrētām ambīcijām atjaunot PSRS jaunā izskatā?

Rietumu tipa demokrātija nav universāls pārvaldes un harmonijas līdzeklis. Ja tautām ar atšķirīgu politisko kultūru uzspiež amerikāņu tipa demokrātijas modeli, tas var novest pie tā , ka radikāli un agresīvi grupējumi iegūst demokrātisku tautas mandātu. Afganistānā demokrātiski uzvarēja tālibi, Palestīnā Fatāh kaujinieki ieguva varu demokrātiskā ceļā utt.

Ikvienai tautai ir tiesības meklēt un atrast saviem vēsturiskajiem apstākļiem un politiskajai kultūrai piemērotu pašpārvaldes un tautas pārstāvības formu. Krievija vēl tikai meklē savu nacionālo demokrātijas modeli.

Neatkarīgi no tā, kas uzvar Krievijas vēlēšanās, Latvijas valdībai, politiķiem un iedzīvotājiem ir jāizmanto sava ietekme un iespējas, lai pārliecinātu Krievijas politiķus, domātājus un vienkāršos iedzīvotājus, ka uz drošību un sadarbību orientēta Krievija ir ne tikai mūsu visu interesēs, bet arī visu Krievijas iedzīvotāju interesēs.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais