Viens no zīmīgiem nu jau pagājušā, 2011. gada sasniegumiem bija (pirmo reizi pēc deputāta zvēresta teksta iekļaušanas Satversmē) prasība, lai Saeimas deputāti beidzot sāk ievērot zvērestu.
Saeimas pirmajā ārkārtas sēdē Solvita Āboltiņa pieprasīja, lai visi zvēresta (solījuma) tekstu nolasa skaidri un nelietojot dialektus. Atcerēsimies, ka 1922. gada 30. jūnija redakcijā Satversmes 18. pants bija lakonisks: «Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.» Nekādu zvēresta prasību nebija.
Zvēresta teksts pirmo reizi tika iekļauts Satversmē tikai 2002. gadā. No tā laika par deputāta zvērestu neviens nelikās ne zinis.
Rūpīgi izlasīsim deputāta zvēresta tekstu, kā tas ir ierakstīts Satversmes 18. pantā.
«Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.»
Deputāti zvēr stiprināt Latvijas suverenitāti. No tā izriet konsekvents secinājums, ka pēc zvēresta došanas neviens deputāts vairs nedrīkst veikt nekādas darbības, kas kaut par miligramu mazina Latvijas suverenitāti. Deputāti drīkst atbalstīt tikai tādus likumprojektus un lēmumus, kas suverenitāti stiprina vai vismaz nemazina. Taču, tiklīdz 18. pantā tika iekļauts zvērests, Saeimas deputātu vairākums kļuva par zvēresta lauzējiem daudzas jo daudzas reizes. Latvijas suverenitāte no 2002. gada tika sabradāta pilnībā, daļu suverenitātes atdodot NATO, daļu Briselei, daļu ASV, bet 2008. gadā daļa suverenitātes tika atdota pat Starptautiskajam Valūtas fondam.
Ja jau pieprasām deputātiem ievērot deputāta zvērestu, tad pieprasām to ievērot visu, nevis tikai to daļu, kas attiecas uz «latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu». Tikpat liels svars zvērestā ir suverenitātes stiprināšanas solījumam. Tāpēc ņemam nost mandātus tiem, kas iebilst pret latviešus valodu kā vienīgo valsts valodu! Jā! Ņemam nost! Un ņemam nost deputāta mandātu arī ikvienam deputātam, kas kaut par miligramu aicina mazināt Latvijas suverenitāti. Valdim Dombrovskim būtu bijis jāatņem Saeimas mandāts, jo viņš ir zvēresta lauzējs.
Eiropas Savienības 8.–9. decembra samitā Eiropas Padome vienojās parakstīt jaunu juridiski saistošu fiskālo paktu. ES padome pieprasīja, lai valstu budžetu sabalansētība tiktu iekļauta dalībvalstu tiesību sistēmās (konstitucionālā vai tam līdzvērtīgā līmenī), bet dalībvalstīm ar lielu budžeta deficītu būs obligāti jāveic strukturālās reformas, kuras apstiprinās Eiropas Komisija un Eiropas Padome utt. Valdis Dombrovskis tam visam piekrita un, atgriezies Latvijā, aicināja grozīt Latvijas Satversmi atbilstoši Nikolā Sarkozī un Angelas Merkeles nodiktētajām prasībām. Tā nav Latvijas suverenitātes stiprināšana! Tā ir klaja deputāta zvēresta nodevība.
Ja mēs sākam zvērestu uztvert nopietni, tad deputāti nedrīkst balsot ne par vienu ES pilnvaru palielināšanas līgumu vai likumu. Ja konsekventi pieprasām Saeimas deputātiem ievērot zvērestu, tad vienīgais veids, kā likumīgi paplašināt ES suverenitāti un samazināt Latvijas suverenitāti, ir nodot likumprojektus tautas nobalsošanai.
Latvijas pilsoņi, kas nav deputāti, līdzīgus zvērestu nav devuši un drīkst referendumā atbalstīt likumprojektus, kas mazina Latvijas suverenitāti.
Latvijas suverenitāti mazinošu likumu drīkst parakstīt arī Valsts prezidents, jo viņa zvērestā nav tādu aizliegumu kā deputātu zvērestā. Satversmes 40. pantā Valsts prezidenta zvēresta teksts ir cits: «Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.» Valsts prezidentam nav likumdošanā noteiktu šķēršļu parakstīt vai virzīt tautas nobalsošanai likumprojektus, kas paredz daļu Latvijas suverenitātes nodot Eiropas Savienības struktūrām, ja tas nāk par labu tautas labumam un iedzīvotāju labklājībai. Deputāti ar zvērestu ir atteikušies no šādas privilēģijas.