Krājbankas krahs kā ar ķirurga skalpeli atsedz ne tikai banku uzraudzības farsu Latvijā, bet arī to, ko nozīmē valsts uzņēmumu naudas uzticēšana privātām bankām.
Viens no argumentiem, kāpēc vajadzēja glābt Parex banku, bija arī tas, ka, neglābjot šo banku, daudzi valsts uzņēmumi zaudētu desmitiem miljonu latu depozītus, kas tobrīd atradās Parex.
Jau tolaik Neatkarīgā uzsvēra, ka Komerclikuma 169. pants precīzi nosaka, ka ikvienam valsts vai privāta uzņēmuma vadītājam ir jārīkojas kā krietnam un rūpīgam saimniekam.
169. panta otrā daļa uzsver, ka «valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai», bet šī panta trešā daļa nosaka: «Valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.»
No tā izriet vienkāršs secinājums – ikviena valsts vai pašvaldības uzņēmuma vadītājs, kas lielus naudas resursus izvieto vienā komercbankā un tos nediversificē, rīkojas kā nekrietns un nerūpīgs saimnieks un līdz ar to ir atbildīgs (ar visu savu mantu) par visiem uzņēmuma nodarītiem zaudējumiem. Tiklīdz atklājas, ka kāda valsts uzņēmuma vadītājs valsts resursus iepumpē tikai vienā bankā, tad tā jau ir KNAB kompetence noskaidrot, kā banka motivēja valsts uzņēma vadību rīkoties tik nesaimnieciski! Pēc Krājbankas vadītāja Ivara Priedīša aizturēšanas valdībai nekavējoties bija jāatstādina visu to valsts uzņēmumu vadība, kas Krājbankā turēja vairāk par 100 000 eiro.
Taču nekas tāds nenotika! Dombrovskis kopā ar ģenerālprokuroru tikai plāta rokas.
Atbilde droši vien ir apstāklī, ka, izvietojot lielas finanšu investīcijas privātajās komercbankās, valsts uzņēmumu vadītāji izpildīja konkrētu ministru (vai finanšu ministra) norādījumu. Tāpēc tiešā atbildība ir nevis valsts uzņēmumu vadības, bet valdības rokās.
Jau 2009. gadā ir noteikta īpaša kārtība valsts uzņēmumu uzraudzībā uzņēmumu naudas izvietošanā. 2009. gada 30. martā ar savu rīkojumu nr. 111-1/9-IP Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdeva visiem ministriem nodrošināt, lai valsts aģentūras un uzņēmumi, kā arī valsts uzņēmumu meitasuzņēmumi «bez iepriekšēja saskaņojuma ar finanšu ministru neplāno jaunas investīcijas un neuzņemas jaunas finanšu saistības virs 100 000 latu». No 2009. gada 30. marta rīkojumā V. Dombrovskis pieprasa visiem valsts uzņēmumiem atskaitīties par visiem uzkrātajiem naudas līdzekļiem.
Tātad, solidāra atbildība par Krājbankā pazaudēto valsts uzņēmumu naudu būs jāuzņemas arī Vienotības un citu partiju ministriem. Izskatās, ka Vienotības uzspiestie tikumi Latvijas valsts uzņēmumu pārvaldībā ir tieši tādi paši kā nu jau aizsaulē aizgājušās Tautas partijas piekoptie.
Savukārt pilnīgi neatbildēts jautājums ir cits. Kāpēc Vienotības valdībai 2009.–2011. gadā bija jāturpina aizņemties no Starptautiskā valūtas fonda, ja šajā laikā Latvijas valsts uzņēmumiem bija brīvi un lieki desmiti un simti miljonu latu, kas tika aizdoti privātām bankām?
Otrs pilnīgi nesaprotams jautājums ir pēkšņā steiga nulles deklarācijas likumprojektā iekļaut prasību, ka visiem, kam būs pienākums deklarēt skaidru naudu, tā būs uz kādu laiku jāiemaksā kādas privātas bankas kontā. Likumprojekts nosaka, ka ikvienam, kas neuzticas banku sektoram un glabā finanšu līdzekļus skaidrā naudā, tā būs jāpakļauj ļoti lielam riskam. Ja pa to laiku, kamēr visi skaidru naudu iemaksās privātajās bankās, banku īpašnieks gluži kā Krājbankā šo naudu aizskaitīs ellē ratā, tad visi tie, kas izpildīs likuma prasības, varēs no deklarētās summas saņemt tikai 50 latus dienā! Tik nekaunīga komercbanku interešu lobēšana brīdī, kad viena pati Krājbanka iztukšo visu Noguldījumu garantijas fondu, ir kaut kas apbrīnojams.
Morāle no notiekošā ir tikai viena. Saeimai ir steigšus jāmaina likumdošana, nosakot, ka visi valsts uzņēmumi (un valsts uzņēmumu meitasuzņēmumi) visus savus brīvos līdzekļus, kas pārsniedz 100 000 eiro, drīkst glabāt tikai un vienīgi Valsts kasē vai Valsts kases depozītos.
Savukārt no nulles deklarāciju likumprojekta ir jāizsvītro prasība par obligātu privātpersonu uzkrājumu pakļaušanu baņķieru alkatības izraisītajam riskam.