Ekonomisti, kas salīdzina Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus, vienmēr pievērš uzmanību ļoti augstai līdzības pakāpei pirmskrīzes un krīzes izpausmēs Baltijas valstīs. Nekustamā īpašuma burbuļa pūšana un plīšana, akciju tirgi, rūpniecības, eksporta vai bezdarba rādītāju līdzība ir apbrīnojama.
Principā nav būtiskas atšķirības starp Latviju, Igauniju un Lietuvu gandrīz visos krīzes dziļuma rādītājos. Tikai kāpēc Latvija iekūlās Starptautiskā valūtas fonda kredītos, bet Igaunija spēja izpildīt gandrīz visus Māstrihtas kritērijus un iestāties eirozonā? Pie visiem līdzīgiem procesiem un burbuļiem Latvijas problēmas bija nedaudz lielākas, jo Godmaņa, Rimšēviča, Krūmanes, Slaktera četrinieks kopīgi izlēma, ka Latvijai ir jāceļ smagums, kas tai nav pa spēkam. Latvija iegrūda valsts naudu Parex bankas īpašnieku privāto saistību samaksai. Ko nevar celt, to nevar nest! Ja nebūtu Parex bankā nokurinātā miljarda, tad Latvijas makroekonomiskie rādītāji ar visiem mūsu burbuļiem šobrīd būtu labāki nekā Igaunijai un Lietuvai.
Šis paskaidrojums ir svarīgs, lai novērtētu, kāds liktenis piemeklēs mazu vai pat vidēju ES valsti, ja tā izvēlēsies rīkoties līdzīgi kā Latvija, t.i., mēģinās norīt kumosu, kura izmēri ir lielāki par pašas barības vada diametru.
Mācās taču tikai no savām kļūdām! Izskatās, ka Eiropas bankrotējošo valstu bēdu ielejai tūdaļ pietuvosies vēl divas valstis. Beļģijas valdības lēmums ieplūdināt Francijas–Beļģijas bankas Dexia glābšanai nodokļu maksātāju naudu ir līdzvērtīgs Latvijas lēmumam maksāt ar valsts naudu privātās pareksiešu saistības. Kumoss, kuru tagad cenšas norīt Beļģija, ir lielāks par tās barības vada diametru.
Kopējais caurums, kuru izveidoja franču un beļģu parekss, ir vismaz 90 miljardi eiro.
Francija un Beļģija jau sāk priekšdarbus šīs privātās bankas nacionalizācijai. Izskatās, ka Francijas prezidents Nikolā Sarkozī tomēr neatļaus Ivaram Godmanim ilgi pretendēt uz pēdējas desmitgades lielākā sociālista un komunista titulu.
Dexia problēmas un to risināšanas metode rada patiesas bažas, ka Dienvideiropas problēmvalstu klubam tūdaļ piepulcēsies arī Beļģija un Francija, jo bez Dexia glābšanai nepieciešamajiem līdzekļiem Francijai būs jāglābj arī citas pašmāju bankas. Bez valsts naudas un valdības palīdzības Francijas banku sektors kļūs maksātnespējīgs, ja tam būs jānoraksta zaudējumos puse no Grieķijas parādiem (aptuveni 30 miljardi eiro). Ja Grieķijas problēma tiks pārnesta uz Francijas banku sektoru, tad Grieķijas liktenim sekos lielākās Francijas bankas.
Procesiem eirozonā būs tieša ietekme uz Latviju. Jau tagad ir skaidrs, ka vislabākajā situācijā ir to valstu ekonomikas, kuras palika ārpus Eiropas integrācijas procesa un ārpus eirozonas, – Lielbritānijas, Šveices un Zviedrijas ekonomikas.
Visticamāk, ka ES vadība eirozonas maksātnespējas problēmu risinās ar milzīga apjoma papildu eiro laišanu apgrozījumā. Eiro tiks drukāti (elektroniski emitēti), līdz pietiks visiem. Taču tas nozīmē, ka eiro skars nozīmīga inflācija. Latvijai tas varētu nozīmēt, ka Latvija, iespējams, ļoti viegli nomaksās gan privātā sektora pagrābtos hipotekāros kredītus, gan starptautiskos kredītus, kas ir paņemti eiro valūtā.
Par šo tēmu ir laba anekdote. Armēņu radio uzdod jautājumu: «Vai Latvija spēs vispār jebkad samaksāt savus parādus Starptautiskajam valūtas fondam?»
Latvijas radio atbild: «Kad sērkociņu kārbiņa maksās vienu miljonu eiro, tad Latvija ātri samaksās visu no starptautiskajiem aizdevējiem paņemto.»
Šie ir apstākļi, kāpēc Latvijas jaunajai Saeimai un valdībai ir jāapsaka kategorisks nē! visiem aicinājumiem ātri izpārdot Latvijas valsts infrastruktūras uzņēmumus. Ja procesi eirozonā tikpat eleganti ripos tālāk, tad dzelzceļu, mežu un elektrolīniju cena dažu gadu laikā desmitkāršosies.
Protams, ir arī nelielas neskaidrības. Latvijā liels noslēpums ir informācija, kādos tieši aktīvos tiek glabātas Latvijas Bankas valūtas rezerves. Atbilstoši Latvijas Bankas finanšu pārskatam no 57 miljoniem latu, kas 2010. gadā gūti kā procentu ieņēmumi, procenti no vērtspapīriem ir 52,4 miljoni, bet procenti par noguldījumiem ārvalstu kredītiestādēs un citās ārvalstu finanšu institūcijās veido tikai 2,8 miljonus latu. No tā var secināt, ka Latvijas valūtas rezerves pamatā ir izvietotas procentus nesošos vērtspapīros.
Ja Latvijas Bankas valūtas rezerves masveidā ir ieguldītas Grieķijas (Spānijas, Beļģijas u.c.) valdības obligācijās, tad iespējams, ka Rimšēvičam ir taisnība un Latvijai nav cita ceļa kā pēc iespējas ātrāk noslēpt savas rezervju problēmas, iestājoties bēdu ielejā ar nosaukumu eirozona. Var gadīties, ka Grieķijas valsts bankrots vai prasība norakstīt parādus paraus līdzi tās valstis, kas ir savas rezerves izvietojušas šajos, agrāk par ļoti drošiem uzskatītajos vērtspapīros.