Atšķirībā no vadošo partiju priekšvēlēšanu solījumiem nemainīt valsts ekonomikas kursu opozīcija piedāvā gan viegli kreisu, gan neoliberālu valsts ekonomiskās izaugsmes ceļu.
Centristi – reformisti
Zatlera Reformu partija ir atradusi jaunu veidu, kā nodrošināt ekonomikai nepieciešamās investīcijas: «Pakāpeniski atjaunosim aizsardzības finansējumu līdz 2% no IKP, daļu novirzot investīcijām, kas veicinās Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovācijas.»
Recepte vienkārša – valsts veic investīcijas (izaugsmē un inovācijās), bet NATO ģenerāļiem iestāstām, ka šīs summas ir jāieskaita Latvijas aizsardzības budžetā. NATO norma izpildīta, un uzņēmēji apmierināti. Tikai NATO ģenerāļi par mānīšanos uzskata pat Latvijas Bankas apsardzes izdevumu ieskaitīšanu militārajos izdevumos. Tāpēc nav grūti prognozēt, ka valsts izdevumus investīcijām izaugsmē un inovācijās NATO neļaus uzskatīt par līdzvērtīgiem bruņojuma iegādē vai starptautiskajās misijās iztērētajam. Neatbildēts jautājums ir, par cik vēl papildus būs jākonsolidē pensijas un pabalsti, lai palielinātu militāros izdevumus līdz 2% no IKP. Pašlaik militārie izdevumi ir aptuveni procents no IKP, lai tos palielinātu līdz 2%, bez jau iezīmētajiem 100 miljoniem būs
jākonsolidē vēl papildus 130 miljoni latu.
Pie centristiem jāpieskaita Kristīgi demokrātiskā savienība. KDS 2010. gada programmā bija rakstīts: «Izcīnīt Eiropas Savienības subsīdijas un kvotas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai nolūkā nodrošināt valsti ar augstvērtīgiem vietējiem pārtikas produktiem.» Šogad programmā, kuras 90% ir atstāti pērnā gada teksti, šis teikums ir radikāli pārveidots. Tagad tas skan: «Izcīnīt labvēlīgas un pietiekamas subsīdijas un kvotas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai nolūkā nodrošināt valsti ar augstvērtīgiem, lētiem vietējiem pārtikas produktiem un attīstīt eksportu.» No teksta ir izņemta atsauce uz Eiropas Savienību. KDS sola cīnīties par kvotām arī tad, ja nākamajos trijos gados mēs vairs nebūsim ES, bet iestāsimies kādā citā savienībā. Lai kur mēs būsim, KDS cīnīsies par kvotām.
Mulsinošs ir KDS aicinājums, ka «ne valstij, ne privātajam nav tiesību pārņemt kontroli pār ekonomiku. Tai jākalpo cilvēkam.» Ja nedz valsts, nedz privātie nekontrolēs ekonomiku, tad kurš to kontrolēs? Tagad Latvijas ekonomiku tiešā veidā kontrolē Starptautiskais Valūtas fonds – struktūra, kas nav valsts un nav arī privāta. Šajā punktā KDS programma jau kopš 2008. gada beigām ir sekmīgi ieviesta.
Visumā ļoti centriskā partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām sola radīt kopīgu elektroenerģijas sistēmu ar kaimiņvalstīm! Izcils priekšlikums tautsaimniecības attīstībai! Šo solījumu būs izpildīt visvieglāk no visiem priekšvēlēšanu solījumiem, jo kopīga elektroenerģijas sistēma ar kaimiņvalstīm (Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju) Latvijai ir kopš 1965. gada, kad Latvijas PSR energosistēmu pieslēdza apvienotajai PSRS Eiropas daļas energosistēmai.
Kreisie priekšlikumi
LSDSP izeju no krīzes redz, solot nepieļaut «valsts uzņēmumu privatizēšanu», kā arī sola: «Stingri kontrolēsim veselības aprūpei paredzēto līdzekļu izmantojumu un zāļu cenas. Realizēsim stingru medikamentu ražotāju, tirgotāju un aptieku uzcenojumu kontroli. Izveidosim pašvaldību aptiekas.» Solījums ir dīvains, jo partija sola uzcenojumu tikai kontrolēt (arī cenas LSDSP sola tikai kontrolēt). Solījumu noteikt maksimālo uzcenojumu vai maksimālās cenas programmā neatrast. Kontrole būs! Turklāt kontrolēs tikai farmāciju. Kontrolēt svarīgākos pārtikas produktus LSDSP nesola.
Saskaņas centrs radio reklāmās sola pagriezienu pa kreisi, bet oficiālajā programmā nesola kaut ko īpaši radikālu. SC īstenos sociāli atbildīgu valsts politiku, sola pārskatīt termiņu pārejai uz eiro, bet ar SVF cer vienoties par parādu termiņa pagarināšanu. SC piedāvā izveidot Valsts investīciju banku, ieviest nodokļu brīvdienas un citas ne pārāk radikālas lietas.
PCTVL sola, ka «īpaša uzmanība ir jāpievērš mazā un vidējā biznesa vajadzībām, kas ir krievvalodīgās kopienas ekonomiskais pamats».
PCTVL programmā ir noteikts valdības darba kvalitātes indikators. «Par galveno veiksmīgas finanšu politikas kritēriju ir jākļūst iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugumam.» Vienīgais kreisais punkts PCTVL programmā ir solījums: «Normatīvo aktu līmenī ir jānorobežo peļņas norma un administratīvās izmaksas komunālo pakalpojumu sniedzējiem un namu apsaimniekotājiem.» PCTVL kreisums attieksies tikai pret namu apsaimniekotāju biznesu.
Pēdējā partija no ekonomiskiem jautājumiem izvairās, bet, laikam atminoties autortiesību panākumus vēlēšanās Zviedrijā, izvirza ļoti kreisu reformas priekšlikumu autortiesību jomā: «Autortiesību deregulācija. Latvijai jākļūst par jaunu ideju nesēju Eiropas Savienībā intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, pārveidojot veco sistēmu atbilstoši 21. gadsimta realitātei un vajadzībām un mazinot sistēmas represivitāti.»
Labējie priekšlikumi
Šlesera Reformu partija LPP/LC sola Latvijas atdzimšanu caur privāto un publisko partnerību, kas «kļūs par svarīgu investīciju piesaistes mehānismu».
Ārpolitika tiks pakārtota ekonomikai: «Vēstniecības kļūs par svarīgu investīciju piesaistes instrumentu Latvijas tautsaimniecībā.»
Savukārt ŠRPLPP/LC finanšu un ekonomikas ministrs Andris Bērziņš sola skriet un stāvēt uz vietas vienlaikus: «Taupīsim, taču ekonomikas izaugsmei un investīcijām tautsaimniecībā naudu nežēlosim.»
Interesanti, cik daudz var ietaupīt ģimenes budžets, ja lozungs ir – taupīsim, bet dzīvokļa remontiem naudu nežēlosim?
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ekonomisko izaugsmi balsta uz vairākiem politiskiem postulātiem: nepieļaut «Kremļa partneru atrašanos Latvijas valdībā»; «izstrādāt zaļās ekonomikas likumu»; noteikt «kriminālatbildību par Latvijas okupācijas fakta noliegšanu un okupācijas režīmu slavināšanu». Zīles ekonomiskā programma ir iemesta mēslainē, bet ekonomisko izaugsmi nodrošinās ieslodzīto okupācijas noliedzēju masas.
Par prezidentālu republiku izvirza ļoti skaistu mērķi – 15 gadu laikā sasniegt pārtikušo Ziemeļvalstu dzīves līmeni – un ir atradusi instrumentu, kā to panākt: «Ar Dieva svētību un tautas gribu tas ir izdarāms!»
Politiskā partija Tautas kontrole sola apvienot «Latvijas iedzīvotājus kopīgā spēkā», veikt agroreformu, kā arī zemes un dabas resursu izmantošanas revīziju.
Kopumā ņemot, ja pārsvaru vēlēšanās gūs opozīcija, tad uzņēmēji baudīs nodokļu brīvdienas, bet visās jomās sāksies neskaitāmi auditi, kontroles un citi aizraujoši un birokrātiju stiprinoši pasākumi.