Ar ko šodien beidzās Siliņas sāktās jaunās valdības veidošanas oficiālās sarunas? [papildināts 17:47]

17:47. Koalīcijas veidošanas procesā "Progresīvo" pozīcijas nav īpaši drošas un šis politiskais spēks patlaban nav tas, kurš nosaka topošās valdības modeli, aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Viņas skatījumā, partijas pašlaik iet uz trīs vai četru partiju koalīciju. Jautājums esot par "Apvienoto sarakstu" (AS), proti, vai partija līdz galam vienosies un piekritīs darboties valdībā, bet eksperte prognozēja, ka AS varētu atrast kompromisu un viņu interesēs būtu atrasties valdībā.

Līdz šim droši prognozētais koalīcijas modelis - "Progresīvie" kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Vienotību", ekspertes vērtējumā, varētu būt diezgan sarežģīts no efektīva koalīcijas darba viedokļa.

"Līdz ar to būtu svarīgi veidot četru partiju koalīciju, un tad ir jautājums, vai tam piekrīt AS un vai kā ceturto partiju pieaicina "Progresīvos" vai Nacionālo apvienību (NA). Ir grūti prognozēt, jo no vienas puses varētu šķist, ka AS patīkamāka sadarbība varētu būt kopā ar NA, taču tālākais ir jautājums par vēlamajiem amatiem un vai to koalīcijas ietvaros iespējams nodrošināt," norādīja eksperte.

16:54. Četru partiju koalīcija spētu nodrošināt gan pietiekamu atbalstu valdības darbam Saeimā, gan arī dinamismu darbā, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidenta amatam nominēto Eviku Siliņu (JV) šādu viedokli pauda "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Vaicāts, vai pašiem "Progresīvajiem" vai arī Nacionālajai apvienībai (NA) izdosies iekļūt valdībā, Briškens žurnālistiem norādīja, ka izšķiršanos šajā jautājumā atstāj Siliņas kā premjera amata kandidātes ziņā.

Līdz šim izskanējis - ja tiktu izveidota četru partiju koalīcija, tajā varētu būt pārstāvēta "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Tādā gadījumā vēl priekšā būtu izšķiršanās, vai ceturtā vieta koalīcijā būtu NA vai "Progresīvajiem".

15:57. "Jaunās vienotības" (JV) valdes sēdē pirmdien, 28.augustā, plānots diskutēt, ar kuru politisko spēku - "Progresīvajiem" vai Nacionālo apvienību (NA) - būtu labāk veidot koalīciju.

Vaicāta par izšķiršanos starp NA un "Progresīvajiem", ja tiek veidota četru partiju koalīcija, Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) piedien žurnālistiem skaidroja, ka par potenciālajiem koalīcijas partneriem tiks spriests pirmdien JV valdes sēdē. Siliņa akcentēja, ka jautājums jāizdiskutē arī ar JV veidojošajām reģionu partijām.

Premjera amatam nominētā kandidāte skaidroja, ka piecas partijas nevarēs būt koalīcijā, jo NA ir izslēgusi sadarbības iespēju ar "Progresīvajiem".

Pēc JV valdes sēdes arī iezīmēsies lielāka skaidrība par valdības veidošanas tālāko gaitu, pauda politiķe.

15:31. Gan ārējās, gan iekšējās drošības jautājumi ir nozīmīgākā prioritāte, un visi pārējie jautājumi ir jāskata šajā kontekstā, piektdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenta amatam nominēto Eviku Siliņu (JV) uzsvēra partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Viņš norādīja, ka šodienas saruna ar "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvjiem bijusi dinamiska. Abu partiju pārstāvji pārrunāja plašu tematisko loku, tostarp svarīgāko jautājumu - drošība.

Briškens sacīja, ka drošības jautājumā "Progresīvo" un JV pozīcijas sakrīt, tostarp attiecībā uz infrastruktūras stiprināšanu, uz iespējamu sabiedroto klātbūtnes stiprināšanu un transatlantisko saišu stiprināšanu NATO ietvaros.

15:08. Pēc šodienas sarunām ar Ministru prezidenta amatam nominēto Eviku Siliņu (JV) un citiem "Jaunās vienotības" (JV) pārstāvjiem Nacionālā apvienība (NA) nesaskata problēmas turpināt valdībā strādāt kopā ar JV, žurnālistiem sacīja NA politiķis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava.

Līdzīgi norādīja arī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (AN), kura uzsvēra, ka par vairākām NA prioritātēm, piemēram, tautas ataudzi, partijai ir kopīgs viedoklis ar JV.

Mūrniece uzsvēra, ka jāturpina darbs pie jau pašreizējā valdībā "uz galda" esošo prioritāšu īstenošanas arī drošības jomā, kur jāpaātrina austrumu robežas aprīkošana ar tehnoloģijām, kas ļautu sekot notiekošajam uz robežas.

Dombrava pastāstīja, ka JV un NA tikšanās laikā abas puses iepazīstināja ar savu redzējumu par prioritārajiem darbiem. NA tie ir strādāšana pie drošības, ekonomikas jomas un latviskās identitātes stiprināšanas - šajos jautājums partijai esot arī līdzīgs redzējums ar JV.

13:35. Izvēle par to, kuri no politiskajiem spēkiem būs valdībā, ir premjera lēmums, vaicāts par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamo ietekmi uz "Progresīvo" nokļūšanu koalīcijā, norādīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

Piektdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenta amatam nominēto Eviku Siliņu (JV) Valainis norādīja, ka valdības vadītājs lems, ar kuriem politiskajiem spēkiem sadarboties būs vislabāk, ar kuriem varēs īstenot tās reformas, kas šobrīd ir nepieciešamas, un ar kuriem politiskajiem kolēģiem varēs iegūt dinamiku, kas ir šobrīd Latvijai ir nepieciešama.

Runājot par koalīcijas sastāvu, Valainis sacīja, ka atbalsta "Jaunās vienotības" (JV) un Siliņas mērķi izveidot plašāku un rīcībspējīgāku koalīciju, un arī "ZZS no savas puses darīs visu, lai panāktu iespējami plašāku koalīciju".

12:30. Lai mazinātu bieži piesaukto Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"/ZZS) iespējamo ietekmes risku, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji ar "Jauno vienotību" (JV) esot izrunājusi labās prakses nostiprināšanu koalīcijas līgumā, kas paredzēs tikai Saeimas deputātu un valdības locekļu līdzdalību politiskajos procesos Saeimā un valdībā.

Vaicāts par "Apvienotā saraksta" aktualizēto Lemberga iespējamās ietekmes problēmu, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis cita starpā norādīja, ka par šo tēmu ticis spriests jau vismaz mēnesi un ZZS ar JV jau ir izrunāts, ka šie jaunie standarti, kas jau darbojas - tikai Saeimas deputātu un valdības locekļu līdzdalību politiskajos procesos Saeimā un valdībā - rakstiski jānostiprina koalīcijas līgumā.

ZZS frakcijas priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka Lemberga biežā piesaukšana esot sastāvdaļa no kampaņas, kas tiek veikta pret Ministru prezidenta amatam nominēto Eviku Siliņu (JV). Tā esot cīņas par vienu vai otru koalīcijas modeli sastāvdaļa, un šī jautājuma aktualizēšanas mērķis ir ietekmēt politisko procesu, pauda Valainis.

12:05. Ja topošajā koalīcijā iezīmētos "Progresīvo" līdzdalības iespēja, tad "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijai par to būtu vēl atsevišķi jālemj. Tavars uzsvēra, ka AS gatava strādāt Ministru prezidenta amatam nominētās Evikas Siliņas (JV) vadītā valdībā, ja tiek novērsti riski saistībā ar Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij"/ZZS) ietekmi.

11:44. "Apvienotais saraksts" (AS) koalīcijas sarunās piedāvā izstrādāt kvalitatīvu piedāvājumu Saeimas jauktai vēlēšanu sistēmai, šodien pēc sarunām ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Ministru prezidenta amatam nominēto Eviku Siliņu (JV) un citiem "Jaunās vienotības" (JV) politiķiem sacīja "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars. AS piedāvājums paredzētu, ka Saeima tiktu ievēlēta daļēji no vienmandātu apgabaliem un daļēji tāpat kā līdz šim - no pieteiktajiem sarakstiem. Tāpat tas ietvertu iespēju atsaukt deputātus, kuri pietiekoši augstā līmenī nepilda savus pienākumus, skaidroja Tavars.

10:50. "Apvienotais saraksts" (AS) gaida, kā "Jaunā vienotība" (JV) risinās situāciju ar sankcijām pakļautā Aivara Lemberga iespējamo ietekmi uz valdības un Saeimas lēmumiem, piektdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenta amatam nominēto Eviku Siliņu (JV) norādīja AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars. Runājot par iespējamu darbu koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Tavars atzīmēja, ka pret Lembregu aizvien ir noteiktas sankcijas. "Tas ir nacionālās drošības jautājums, un AS gaida, kā šo problēmu - Aivars Lemberegs - JV risinās," sacīja Tavars

09:03. Nacionālās apvienības (NA) prioritātes jaunās koalīcijas veidošanas sarunās būs drošība, latviešu valoda, tautas ataudze, kā arī Krievijas ietekmes un okupācijas seku novēršana, aģentūrai LETA pauda NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Klotiņš.

08:00. "Jaunās vienotības" (JV) politiķe uz sarunām ir aicinājusi četru politisko spēku pārstāvjus, sakot, ka mēģinās vienoties par iespējami plašu koalīciju. Politiķi jau ir pauduši skepsi, vai par dabu vienā valdībā izdosies vienoties visām piecām sarunās iesaistītajām partijām, sekojoši ir aktuāls jautājums, kura vai kuras divas partijas paliks "aiz borta".

Kā aģentūru LETA informēja Siliņas pārstāve Ilze Čikule, sarunas plānotas Ministru kabineta bibliotēkas telpā. No rīta plkst.9 sarunas sāksies ar "Apvienoto sarakstu" (AS), plkst.10 - ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), plkst.12.30 - ar Nacionālo apvienību (NA), bet pirmo oficiālo sarunu raundu paredzēts noslēgt plkst.13.30, JV tiekoties ar "Progresīvajiem".

Pēdējās nedēļās partijām jau notikušas neformālas konsultācijas par koalīcijas veidošanu, taču konkrēts tās sastāvs vēl nav skaidrs.

Kā ziņots, Siliņa saskata iespējamību izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti "Progresīvie", bet citā modelī - NA. Siliņa skaidroja, ka viens četru partiju modelis paredzētu, ka valdību veido JV, AS, ZZS un "Progresīvie". Savukārt otrs četru partiju modelis koalīcijā ietvertu JV, AS, ZZS un NA, sacīja premjera amata kandidāte.

JV politiķe reizē uzsvēra, ka noteikti ir iespējamas arī "citas variācijas", lai izveidotu stabilu valdību ar vismaz 51 balsi.

Kā ziņots, Valsts prezidents Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis JV pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Siliņu. Lēmumu par Siliņas aicināšanu Rinkēvičs pieņēma pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar visām Saeimas frakcijām. Siliņa bija vienīgā partiju oficiāli izvirzītā pretendente premjera amatam.

Rinkēvičs trešdien sacīja, ka "neesot naivs" par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.

Gandrīz nepastāv iespējas NA un "Progresīvajiem" vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.

Saskaņā ar Satversmes 56.pantu Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Atbilstoši Satversmes 59.pantam topošajam Ministru prezidentam un ministriem vēl nepieciešams saņemt Saeimas uzticību.

Siliņa ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā viņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

Viņa dzimusi 1975.gadā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.

Politikā viņa debitēja 2011.gadā, kad kandidēja uz 11.Saeimu no Zatlera Reformu partijas. Tā paša gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī - par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri.

Siliņa kandidēja arī 13.Saeimas vēlēšanās - jau JV sarakstā. 2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.

Kā ziņots, Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.