Elita Veidemane / Viedokļi

«Pie represijām, cik es redzēju pats savām acīm un vairākās vietās, kad jau krievi bija iekšā, ka pie izvešanas visur lielāko daļu bija žīdu tautības cilvēki ar naganiem pie sāniem,» lēnīgā balsī senais vīrs, leģionārs Jānis Lapa stāsta par paša pieredzēto 1949. gada padomju deportācijās.

«Mēģinājums mest pār vienu kārti cīnītājus pret nacismu un fašismu, kuri par milzīgu upuru cenu lielā tēvijas kara laikā izglāba pasauli no brūnā mēra, un tos, kuri karoja Nirnbergas tribunāla nosodīto SS formējumu rindās un pastrādāja daudzas ļaundarības pret mierīgajiem iedzīvotājiem, savā būtībā ir dziļi amorāls,» pagājušajā nedēļā, operatīvi iztulkojis laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze publicēto interviju ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, tradicionālajā lielkrievu šovinistu sašutumā iedegās Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārākuma jautājumos Konstantīns Dolgovs, izplatīdams paziņojumu par mūsu valsts katoļu baznīcas galvas klusi un neuzbāzīgi izteiktajiem samierināšanās piedāvājumiem.

Vispār man patīk, ka uzņēmuma Vitronic Baltica un partneri valdes loceklis Sergejs Borisovs autovadītājus salīdzina ar narkomāniem.

Līdz šim šķita, ka 18. februāra valodu referenduma rezultāti ir visai pārliecinoši, proti, vien 17% balsstiesīgo atbalstīja krievu valodas – tas ir, svešvalodas – kļūšanu par otro valsts valodu.

„Iģiķe vi so svoim Karļisom Skaļbisom... v svoi latišskije detsadi,” kā atgaiņādamās no uzmācīgiem pavasara odu bariem, vārdus spļāva kāda krievvalodīgā. Inteliģenta paskata pusmūža latvietis kautri mēģināja iestāstīt sarunbiedrenei, ka vienīgā platforma, uz kuras var vienoties un integrēties latvieši un nelatvieši, ir kultūra.

Beidzot viss ir tapis skaidrs. Līdz šim brīdim daudzi gadi pagāja, pinoties pieņēmumos un minējumos, ar kuru palīdzību mēģināju izprast Latvijas valsts neveiksmju un sekojošā pagrimuma iemeslus.

«Kremļa Kongresu pils izstāžu zālē latviešu vēsturnieki atklās plašu izstādi ar nosaukumu Aizvestā bērnība, kurā varēs aplūkot 1941. un 1949. gadā no Latvijas deportēto bērnu fotoattēlus un deportāciju dokumentus.

«Tas, ka premjers ar pārējiem kabineta locekļiem mani iepazīstināja angļu valodā, visi jautājumi no ministriem bija angliski un tulkojums nebija nepieciešams, bija iespaidīgi. Visi kabineta locekļi zina angļu valodu – Eiropā to nevar bieži redzēt,» patiesā sajūsmā par piedzīvojumiem LR Ministru kabineta sēdē žurnālam Klubs stāsta Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdis Martins Gauss.

«Nu, kā tad viņiem pietrūkst? Skolās var mācīties krieviski, avīzes krievu valodā ir, veikalos un pašvaldībā var runāt un rakstīt kaut vai Novgorodas dialektā – visi visu sapratīs,» par tuvojošos referendumu un daļas krievvalodīgo vēlmi uztaisīt otru valsts valodu ir sašutusi Marijas kundze no Rēzeknes.

«Ar jums bīstami sadarboties, pēc tam būs jāskaidrojas KNAB,» kaut arī ar smaidu teikts, tas izskan nopietni, jo to saka kādas mācību iestādes rektors, kuram nesen nācās atbildēt uz KNAB jautājumu par to, kāpēc reklāmu, slēdzot līgumu ar Mediju namu, viņš vēlējies izvietot «tieši Neatkarīgajā».

«Padomju varai bija absolūti nesvarīgi, cik tur tie vācieši nošāvuši. Padomju varai bija svarīga propaganda, ka vācieši ir daudz nošāvuši,» vienā no sava mūža pēdējām intervijām teica rakstnieks Miervaldis Birze.

«Apvienotais medijs – tas ir tikai nosaukums. Tas var saukties arī diskrētais vai vēl kāds – galvenais, lai to varētu kontrolēt, » noteica kāds televīzijas vides eksperts, kas tomēr vēlējās palikt nepubliskots.

«Vot tāds p... (netulkojams lamuvārds krieviski) kā Latkovskis arī rada problēmas mums visiem. Nožņaugt šo idiotu par maz!» – skaistā un bagātā krievu valodā kāds anonīms interneta mēslu metējs vērtē Ilmāra Latkovska interviju laikrakstā Neatkarīgā.

Kontrabanda – tas ir slikti. Aksiomas neviens negrasās pārspēlēt. No priekšauta apakšas tirgotas nožēlojamas cigarešu paciņas, kas pārvestas pāri robežai, vai pa lēto uzsistas pārdesmit tonnas nedeklarētas gaļas – salīdzinot šīs darbības, valsts apzagšanas fakts nemainās.

Tikai paši revolucionāri vairs atceras savas 1991. gada janvāra barikādes. Atmiņu tēja sen atdzisusi, ugunskuri pacēlušies debesīs, šņabja malka dzēlīgais stiprums sarūsējis, leduspuķēs dzimusī mīlestība pārkausēta ikdienā, tikai nāve kā robeža starp esību un aizmirstību griezīgi griež ar sašautā un mirstošā Andra Slapiņa čukstiem: «Filmējiet mani, filmējiet...»

60% valsts iedzīvotāju, sagaidot jauno gadu, grasījās tuvāko radu un draugu lokā vakariņot un savā komunikācijā iesaistīt arī vismīļāko ģimenes locekli – televizoru. Tā vismaz klāstīja aptaujas.

Kāds prātnieks savulaik atzīmēja, ka sarunai ar vēlētāju jābūt konstruktīvai un nepārtrauktai. Proti, ir vēlams, ka tā nebeidzas nākamajā dienā pēc Saeimas vēlēšanām un ka viedās domas un gaišās nākotnes vīzijas, ko pauž laimīgi ievēlētie deputāti, ir skaidras, vienkāršas un pārskatāmas.

Premjers Dombrovskis esot saņēmis «signālus» par Aigaru Lūsi, kas vēl decembra sākumā bija ticamākais kandidāts uz Krājbankas (KB) administratora amatu. Premjeram par to esot bijušas «zināmas bažas», un tās pastiprinājušās pēc tiesībsargājošo iestāžu atzinuma, kas esot «klasificēts».

«Tēvs nokrita pēc pusotras stundas stāvēšanas rindā pie Krājbankas bankomāta,» skumjo un netaisnīgo notikumu atcerēdamās, stāsta Hanna.

«Mūs uzskatīja par lopiem», tāpēc mēs sadosim «ienaidniekiem», jo tagad esam kā «vienota dūre», un, kamēr «rusofobi šļāc indi» pār «mūsu brīvību», mēs stāsimies «brālis aiz brāļa, dēls aiz tēva», lai beidzot «krievu valoda kļūtu par valsts valodu».

«...Un gandrīz nojuka dievkalpojums. Ērģelnieks uzdeva tādu toni himnai Dievs, svētī Latviju!, ka gandrīz visi klātesošie raudāja, un mācītājs svētīja tautu,» atcerēdamās 1988. gada 18. novembra sirds saitēm stiegroto dievkalpojumu Čiekurkalna baznīcā, stāsta Daina Šķiezna-Elsberga.

Viendien satiku kaimiņieni Svetlanu. «Klausies, Elita, ko viņš iedomājas?! Cilvēki jau bija nomierinājušies, bērni pienācīgi sāka mācīties latviešu valodu, bet kas tagad notiks? Latviešus un krievus ar pierēm sagrūst kopā, lai mēs visi kārtīgi sakautos?! Mūsu ģimenē neviens neatbalsta šo stulbumu,» temperamentīgā krieviete bez pieklājīgiem ievadvārdiem noliek pie vietas Vladimira Lindermana iniciēto parastu vākšanu par krievu valodu kā otro valsts valodu.