Atvadu vārdi pirms Aizsaules ceļa

Mārtiņš Roze (1964.28.09.–2012.08.09.)

Sestdiena, 8. septembris, atnāca ar traģisku un prātam neaptveramu vēsti: 47 gadu vecumā no dzīves aizgājis Mārtiņš Roze, bijušais Latvijas Republikas Saeimas deputāts un zemkopības ministrs. «Sirds,» lakoniski izteicās tuvi draugi, neviļus norādot uz cilvēka dzīves nīcību un neprognozējamību. Vēl 7. septembrī Mārtiņš aktīvi dalījās pārdomās sociālajos tīklos, kā vienmēr – demonstrējot pārliecību un zināšanas par visdažādākajiem jautājumiem. Strīdējās, smējās, sašuta un skuma…

Kāds tad bija Mārtiņa Rozes dzīves gājums?

Mārtiņš dzimis 1964. gadā Rīgā ārstu ģimenē. 1982. gadā viņš beidza Liepājas 1. vidusskolu un iestājās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Strādāja Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijā, pēc tam četrus gadus mācījās aspirantūrā Selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, kur pētīja Latvijas kviešu kvalitātes ietekmi uz maizi.

Kopš 1994. gada Mārtiņš strādāja LR Zemkopības ministrijā. 2002. gadā pēc 8. Saeimas vēlēšanām no Zaļo un zemnieku savienības Mārtiņš Roze tika nominēts zemkopības ministra amatam.

2006. gadā viņu ievēlēja 9. Saeimā no ZZS saraksta. Viņu vēlreiz apstiprināja zemkopības ministra amatā, kurā strādāja līdz 2009. gada februārim. Pēc zemnieku nemieriem Mārtiņš Roze demisionēja un atgriezās deputāta darbā Saeimā.

No politikas publiskajiem prožektoriem pagājis nostāk, Mārtiņš Roze atrada sevi individuālā un dziļi personiskā nodarbē: fotografēšanā. Tomēr arī profesionālās – diplomēta biologa – iemaņas, kā mēdz teikt, nedeva mieru: viņš sāka darbu Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumā Kolumbija, kļūdams par projektu vadītāju. Nu Mārtiņa lielos nodomus realizēs citi, bet zaudējuma rūgtumu vissmagāk izjutīs viņa ģimene, dzīvesbiedre Inese un abi dēli – Haralds un Krišjānis.

Tāds mūsu atmiņā paliks Mārtiņš Roze: savu Latviju un savu Liepāju mīlošs, sirsnīgs, kaut arī strīdos ass, darbīgs, kaut arī reizēm nesaprasts.

Gaišus Aizsaules ceļus, Mārtiņ!

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais