Klusēšana vai puspatiesības

Šo saraksti ar epasta starpniecību varētu arī izmest vēstures mēslainē, ja vien tā neliecinātu par valsts un pašvaldības amatpersonu īpatnējo izpratni par publisko komunikāciju. Sarakste sākās šā gada janvārī, un tajā piedalījās Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis un viņa kolēģi, kā arī šo rindu autore.

Novembrī sarakstē (gan par citu tēmu) iesaistījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ministra Edmunda Sprūdža vietā visu paveica viņa čaklās palīdzes.

Maģistrāles būve

Gada sākumā, janvārī, redakcijas epastā saņemta vēstule no Balvu novada: tajā uz vairākām lapām pausts sašutums par Dukuļevas–Cērpenes ceļa (4,5 km) uzlabojumiem: ceļš esot noasfaltēts nekvalitatīvi, ceļa klājuma nomalēs veidojoties izskalojumi, ceļš pamazām sabrūkot, asfalta klājums esot par šauru utt. Pēc vēstules autora domām – esot izniekoti apmēram 340 000 latu. Jāpiebilst, ka vēstules autora vārds redakcijai ir zināms.

Skaidrojumu prasīja Balvu novada domei. Andris Kazinovskis visai drīz un gana korekti atbildēja uz jautājumiem. Vienīgi pašās beigās nenovaldījās un postskriptumā pierakstīja: «Pašvaldību mutiski ir informējis SIA Arko ceļu būve (firma, kas būvēja minēto ceļu – E.V.) valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļenko par to, ka vērsīsies tiesībsargājošajās institūcijās par neslavas celšanu, kas «vietējo iedzīvotāju» apmelojumu rezultātā grauj firmas labo slavu un negatīvi ietekmē piedalīšanos turpmākajos iepirkumos.» Šis vieglais mājiens ar sētas mietu – sak, daudz sprēgāsi, ziņosim! – lika atgādināt Balvu novada domes priekšsēdētājam, ka arī žurnālistam ir tiesības vērsties tiesībsargājošajās institūcijās sakarā ar draudu izteikšanu un mēģinājumiem traucēt žurnālistam noskaidrot patiesību.

Pēc tam sekoja visai ilga sarakste, piemēram, par «ceļa nestspējas ierobežošanu un asfaltbetona klājuma platumu», kas tiešām izrādījās pamatoti un argumentēti iebildumi iepretim Balvu novada domes un vietējā laikraksta optimistiskajām ziņām, ka gandrīz visi 639 Briežu ciema iedzīvotāji sveikuši labdarus.

Bija arī vēstules no dažiem Balvu novada domes darbiniekiem un deputātiem, kuri, kaut arī baidījās no priekšniecības uzbraucieniem un lūdza neminēt viņu uzvārdus, tomēr skaidroja situāciju domē, apgalvojot, ka tur notiekot nežēlīga cīņa par varu, tāpēc «politiskā situācija Balvos ir saasināta».

Skopas atbildes

Nesen redakciju sasniedza ziņa, ka Dukuļevas–Cērpenes ceļa kvalitāti un naudas izlietojumu kontrolējušas divas vērā ņemamas institūcijas. Bet vērīgie novada iedzīvotāji bija arī pamanījuši, ka viņus apciemojis pats ministrs Edmunds Sprūdžs, un interese par šo vizīti bija liela. Tāpēc jautājumus par ceļa būvi apvienoju ar interesi par E. Sprūdža vizīti, nosūtot A. Kazinovskim jautājumus: 1. Vai taisnība, ka šā gada jūlijā pie jums darba vizītē ieradās pašvaldību lietu ministrs E. Sprūdžs kopā ar palīdzi K. Pelšu? 2. Kurā pirtī un pie kura ezera kopā atpūtāties? Kam pieder šī pirts? 3. Vai šī tikšanās un atpūta saistās ar nākamās dienas atklāsmi par pēkšņo atbalstu Reformu partijai? 4. Cik partijās esat bijis? Vai jau esat iestājies RP, lai vadītu partijas pirmorganizāciju Balvos? 5. Kādu institūciju pārbaudes notikušas uz Dukuļevas–Cērpenes atjaunotā ceļa posma? 6. Kādi atzinumi iegūti? 7. Kāds ir ERAF finansējuma apjoms Raiņa ielas rekonstrukcijai Balvos posmā no Brīvības ielas līdz Partizānu ielai un Pilsoņu ielas rekonstrukcijai posmā no Brīvības ielas līdz Raiņa ielai? 8. Kāda firma uzvarēja konkursā? 9. Kas reāli veic rekonstrukcijas darbus? (..)

No A. Kazinovska atbildēm uzzinājām: «Uz nepatiesu informāciju saturošiem jautājumiem (1 – 4) es neatbildēšu, 5 – 10 jautājumus esmu uzdevis sagatavot izpildinstitūcijas atbildīgajiem darbiniekiem. Atbildes tiks jums aizsūtītas, bet ne jūsu uzstādītajā ultimatīvajā termiņā.» «Ultimatīvais termiņš» bija lūgums atbildēt nedēļas laikā, bet «nepatiesu informāciju saturošie jautājumi» lika samulst: vai tad ministra vizīte ir slēpjama? Varbūt atpūta pie ezera ir tā slepenā lieta? Bet varbūt fakti par mēra darbošanos dažādās partijās? Savukārt atbildes uz jautājumiem par ceļu būvi bija pārdomas rosinošas: 5. Dukuļevas–Cērpenes ceļā pārbaudes veikušas institūcijas: KNAB; Valsts ceļu laboratorija. 6. Atzinums – ir neatbilstība ceļu posmā piketā 2.250 – 4.500, kuras līdz 1.08.2013. SIA Arko ceļu būvei ir uzdots novērst. 7. ERAF – finansējums Raiņa un Pilsoņu ielām ir Ls 427.516, valsts budžeta dotācija 418.335, 89. 8., 9. Izsludinātajos konkursos uzvarēja SIA Arko ceļu būve, kas arī veic darbus minētajā ceļa posmā.

Iepriecināja, ka SIA Arko ceļu būve – par spīti asinskārajiem jautājumiem, kas, uzdoti virtuālajā telpā, «apmelojumu rezultātā grāva firmas labo slavu», negatīvi ietekmējot «piedalīšanos turpmākajos iepirkumos» – tomēr atkal bija uzvarējusi iepirkumu konkursā un braši būvēja ielas arī pašā Balvu pilsētā. Taču nebija skaidrs: kas bija tās «neatbilstības», kuras jānovērš uzvarētājfirmai? Un ko pētīja un mērīja KNAB? Asfalta biezumu? Vai arī finansējuma izlietošanas mērķtiecību un caurspīdīgumu? Balvu novada dome diemžēl noklusēja pārbaudē uzietos faktus par asfaltbetonā izurbto kārtu biezumu. Tad nāksies atkal uzdot jautājumus: vai tiesa, ka no 29 urbumiem tikai divos ir vajadzīgais asfaltbetona biezums, proti, 60 milimetri? Švakākajās vietās asfaltbetons esot divreiz plānāks, bet vidējais biezums esot tikai 50,4 milimetri. Kur tad palicis pārējais asfaltbetons?

Partiju gājējs

Tā kā netika apmierināta interese par ministra E. Sprūdža aktivitātēm, nācās jautājumus (1.–4.) atkārtot. A. Kazinovskis beidzot atbildēja: 1.Vispirms ne pie manis, bet Balvu domē, līdzīgi kā Kārsavā, Dagdā, Rēzeknē, Daugavpilī un citās Latgales pašvaldības viesojās ministrs Sprūdža kungs. 2. Nepatiesa informācija, pārcenties jūsu stukačs. 3. Atbalsts ministram saistās ar viņa atbalstu Latgalei. 4. Izskatās, ka kāds ļoti vēlētos, lai es izstātos no LZS. Nesagaidīsiet.

Starp formālām atbildēm ir baudāmas arī odziņas: pašvaldības vadītāja žargons («stukačs») un «kāda» vēlme dabūt ārā Kazinovska kungu no Latvijas Zemnieku savienības (LZS). Iespējams, šāda vēlme LZS biedros var rasties, ja zināms, ka Andris Kazinovskis ir izstaigājis partiju partijas: bija Latvijas ceļš, Kristīgie demokrāti, Tautas partija, Jaunie demokrāti, Jaunais laiks, tagad – Zemnieku savienība...

Un varbūt mēra kungs pirms pašvaldību vēlēšanām iestāsies Reformu partijā, ja tik aizgrābti iestājas par ministru E. Sprūdžu, apgalvodams, ka viņš «ir pagriezies ar seju pret Latgali»? «Nesagaidīsiet!» bravūrīgi iesaucas A. Kazinovskis un paliek Zemnieku savienībā. Pagaidām. Vismaz tik ilgi, kamēr E. Sprūdžs tēlo pagriešanos ar seju pret Latgali. Vēl jau nekādi rezultāti nav saskatāmi, bet nu tomēr.

Klusē kā partizāni

A. Kazinovskis par eventuālajiem notikumiem pie kāda ezera klusēja kā partizāns, nācās jautājumus uzdot ministram E. Sprūdžam: 1. Kāds nolūks bija jūsu vizītei Balvu pašvaldībā, kas notika šā gada jūlijā? 2. Kas bija kopā ar jums šajā vizītē? 3. Kurā pirtī un pie kura ezera pēc vizītes atpūtāties? Ar ko kopā tas notika? Vai zināt, kam šī pirts pieder? 4. Kā šī tikšanās un atpūta saistās ar Balvu novada domes priekšsēdētāja A. Kazinovska atklāsmi par pēkšņo atbalstu jums kā ministram un Reformu partijai? Vai A. Kazinovskis jau ir iestājies jūsu pārstāvētajā partijā?

Vēstule uz VARAM nosūtīta 22. oktobrī. Tā kā atbildes nebija, nosūtīju šos jautājumus vēlreiz 31. oktobrī. 14. novembrī redakcija saņēma atbildi:

2012. gada 13. jūlijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs reģionālās darba vizītes ietvaros devās uz Balviem un klātienē iepazinās ar Balvu novadu apzinātajiem pasākumiem Iespēju Latgale plāna īstenošanai. Plašāka informācija par šo vizīti pieejama šeit (norādīts links).

Nācās ministrijai nosūtīt vēl vienu vēstuli – 17. novembrī – atkārtojot 2., 3. un 4. jautājumu. 20. novembris nenesa neko jaunu, tāpēc uz ministriju aizceļoja vēl viena vēstule ar sirsnīgu solījumu šos jautājumus uzdot avīzē. VARAM joprojām klusēja. Tad 23. novembrī nosūtīju uz ministriju šāda satura vēstuli:

Ir pagājis tieši mēnesis, kopš nosūtīju Jums jautājumus (..). Saskaņā ar Iesniegumu likumu un Informācijas atklātības likumu Jums bija jāsniedz man atbildes mēneša laikā. Taču tā nav noticis. Gaidīšu vēl tikai līdz pirmdienai, tad sniegšu prasību Administratīvajā tiesā.

Ministrija izspiež atbildi

28. novembris atnesa prieka vēsti: VARAM ierēdņi atsūtīja atbildi, kurā bija arī teikts:

Nosūtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildi uz jūsu 2012. gada 17. novembra, 20. novembra un 23. novembra iesniegumiem.

Vēršam uzmanību uz to, ka savas kompetences ietvaros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) atbildi jums ir sniegusi š.g. 14. novembrī.

Savukārt, atbildot uz jūsu papildjautājumu par ministrijas pārstāvjiem, kas 2012. gada 13. jūlijā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E. Sprūdža reģionālā darba vizītē Balvos, informējam, ka ministriju pārstāvēja ministra biroja vadītāja, kā arī nokļūšanu līdz paredzētajiem galamērķiem nodrošināja autovadītājs.

Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka ministra dienaskārtība šīs darba vizītes Balvos laikā neparedzēja atpūtu, kā jūs to apgalvojat savā jautājumā. Jūsu pieminētajā vietā norisinājās darba vakariņas ar Balvu pašvaldības pārstāvjiem. (..)

Tāpat vēlamies uzsvērt, ka ministra dienaskārtībā šādu darba vizīšu laikā nav jaunu Reformu partijas (turpmāk – RP) biedru uzrunāšana, bet vēlme klātienē iepazīties ar pašvaldības plānotajām iniciatīvām un izaicinājumiem to īstenošana, t.sk. Latgales rīcības plāna Iespēju Latgale īstenošanu. (..) Ar cieņu, Kristīne Barševska, sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Nepagāja ne divi mēneši, un ministrija izspieda no sevis atbildi. Taču kāds divdomīgs tekstiņš nedeva mieru, proti, «ministra dienaskārtība šīs darba vizītes Balvos laikā neparedzēja atpūtu, kā jūs to apgalvojat savā jautājumā. Jūsu pieminētajā vietā norisinājās darba vakariņas ar Balvu pašvaldības pārstāvjiem». Kas ir «jūsu pieminētā vieta»? Vai tā ir pirts pie ezera, kur «darba vakariņas» baudīja ministrs, ministra biroja vadītāja un Balvu pašvaldības pārstāvji? Kuri tie bija? Un vai biroja vadītājai ir arī vārds un uzvārds? Vai gadījumā tā nav Kristīne Pelša, kas kopā ar ministra kungu iesaistīta visā valstī pašlaik apspriestajā dienesta romānā? Vai Kazinovska kungs nav nonācis pamuļķīgā situācijā, karsti noliedzot kopīgo vakarēšanu?

Daļu no šiem jautājumus uzdevu ministrijai, bet – tavu brīnumu! – atbildes nav. Tāpēc jautāšu tagad – gan A. Kazinovskim, gan E. Sprūdžam. Vai ministrs un viņa biroja vadītāja baudīja «darba vakariņas» Andrim Kazinovskim piederošajā atpūtas bāzē Viļakas novada Susāju pagastā pie Nastrovas ezera? Kurā no trim Kazinovska īpašumiem – viesu mājā, vasaras mājā vai mednieku mājā (no CVK iesniegtajām ziņām par 10. Saeimas vēlēšanu kandidātu) – notika šīs «darba vakariņas»? 2. Kas apmaksāja šo atpūtas vakaru – Balvu pašvaldība, Andris Kazinovskis, Edmunds Sprūdžs vai VARAM? 3. Vai abiem kungiem šis pasākums nešķiet interešu konflikta vērts?

Neloloju cerības, ka minētie kungi sniegs atbildes. Bet tās arī, patiesību sakot, negaidu: ministrs un mērs, mocīdamies ar šo saraksti kā ar morālas dabas aizcietējumu, nespēja līdz galam izprast, ka viņi ir amatpersonas, kam jāatbild uz jautājumiem, nevis – atkarībā no situācijas – jātēlo aktīvi cīnītāji par tautas laimi vai, tieši otrādi, klusas, asfaltā ierullētas pērnās lapas. Kaut gan – viņi abi ir tipiski varas pārstāvji, un par to arī bija šis stāsts. Un vēl arī par to, ka ministram nudien vajadzētu vairāk pievērsties reālajiem notikumiem dažādās pašvaldībā (piemēram, ceļu būvei par valsts un ES līdzekļiem), nevis braukāt apkārt, mangojot pašvaldību vadītāju atzinību un apbrīnu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais