Bens Latkovskis / Viedokļi

“Izskatās, ka kara risks EDSO (Eiropas drošības un sadarbības organizācijas) zonā šobrīd ir augstāks nekā jebkad agrāk pēdējo trīsdesmit gadu laikā,” ceturtdien Vīnē preses konferencē pēc Krievijas un EDSO sarunām paziņoja Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Raus, kurš šobrīd ir arī EDSO priekšsēdētājs.

Šobrīd pamazām, bet nenovēršami mainās galvenā sabiedrības problēma. Kovidu nomaina apkures rēķini, enerģijas cenas un līdz ar to arī visu pārējo preču un pakalpojumu cenas. Šoreiz nerunāsim par pašu inflāciju un tās rašanās cēloņiem (par to citu reizi), bet gan par to, ko varam gaidīt no valdības šīs problēmas novēršanai. Visticamāk, ka neko labu. Kāpēc?

Kurš gan nezina veco, bārdaino anekdoti par vadītāju, kurš savam pēctecim rakstāmgalda atvilktnē atstāj trīs vēstules, kuras citu pēc citas vērt vaļā, kad visi striķi trūks? Pirmajā rakstīts – visu vainu vel uz mani; otrajā – vainu vel uz laika apstākļiem, un beigu beigās trešajā – gatavo trīs vēstules.

Svētdienas vakarā iesākās un visu pirmdienu Ženēvā turpinājās Krievijas un ASV delegāciju sarunas par “drošības garantijām Eiropā”. Tās turpināsies trešdien Briselē NATO – Krievija ietvaros un ceturtdien Vīnē EDSA formātā.

Sīvā cīņā par ceļojošo dižmuldētāja vimpeli starp abiem mūsu Staņislava Ježi Leca blāvajiem atdarinātājiem Egilu Levitu un Krišjāni Kariņu pēdējais izrāvis negodpilnu uzvaru.

Vakar pēcpusdienā Kazahstānas Pirmais prezidents (tā viņa amats ierakstīts Kazahstānas konstitūcijā) Nursultans Nazarbajevs paziņoja par savu atkāpšanos no Nacionālās drošības padomes vadītāja amata. Citiem vārdiem, Nazarbajeva ēra, visticamāk, beigusies, un valsts galvaspilsēta Nursultana drīz var atgūt savu iepriekšējo nosaukumu – Astana.

Veselības ministrija rosina Latvijā pagarināt tā dēvēto ārkārtējo situāciju un uzskata, ka runāt par ierobežojumu mīkstināšanu esot pāragri.

Virsrakstā uzdotais jautājums pasaules presē izvirzās ikreiz pēc Krievijas un Rietumu līderu komunikācijas.

Jaunais, 2022. gads Latvijai būs ļoti būtisks, jo 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kuras noteiks mūsu valsts attīstības kursu turpmākos četrus gadus – līdz pat 2027. gadam.

Ar Kariņa/Pavļuta ģimenēm šoreiz jāsaprot nevis tās ģimenes, ar kurām kopā viņi sagaida Ziemassvētkus un jauno gadu, bet gan tās “ģimenes”, kuras veidojās ap lielo administratoru galdu, kad tiek dalīts milzu pīrāgs ar uzrakstu zeltītiem glazūras burtiem: “Naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk.”

Tomass Pārups 21 gada vecumā sasniedz savu dzīves mērķi – slavu. Tiesa, bēdīgu slavu.

Ziemassvētku vakarā ne vienu vien LTV skatītāju aizkaitināja sižets par eglīšu izstādi Maskavā. Kā tviterī raksta viens no daudzajiem šīs ziņas komentētājiem: “Jā, kā gan mēs justos Ziemassvētkos, ja neuzzinātu, cik brīnumskaisti Krievijas galvaspilsētā Maskavā ir. Nē, tas nav hibrīdkarš, tā nav mūsu “sabiedriskajā medijā” izplatīta prasta propaganda no valsts, ar kuru mēs esam uz kara robežas.”

Pirms Ziemassvētkiem valdība uz īsu mirkli kaut mazliet izrāvās no savas kovidapsēstības un ļāva pirmssvētku iepirkšanās laikā darboties veikaliem un Jaungada naktī izklaides vietām.

vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš ceļošanai ES dalībvalstīs būs deviņi mēneši. Katra valsts var noteikt šī sertifikāta derīguma termiņu iekšējā lietošanā, un mūsu valdoņi runā, ka tas varētu būt pieci vai seši mēneši. Citiem vārdiem, tiek pavērts ceļš uz regulāru vakcinēšanos ik pēc pusgada.

Pēc dažām nedēļām būs apritējis gads, kopš par veselības ministru kļuva Daniels Pavļuts. Šā gada 7. janvārī Saeimā notika balsojums par viņa apstiprināšanu šajā amatā, bet divas dienas vēlāk – 9. janvārī – viņš sniedza interviju TV3, kurā cita starpā teica: “Brīvprātīga vakcinācija ir fundamentāls vakcinācijas pamatprincips.” Un pēc īsas pauzes piebilda: “Es negribētu, ka kļūstam par totalitāru valsti.”

Putina Krievija kārtējo reizi pierādīja, ka prot pārsteigt. Lūk, ar kādiem vārdiem Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs lika galdā Krievijas un ASV drošības garantiju līguma projektu: “Viss jums uz šķīvīša [pasniegts]. Jums tikai atlicis to parakstīt. Vispār to var izdarīt dažu dienu laikā.” Tonis apmēram tāds kā Žukovam, pieņemot Keitela kapitulāciju 1945. gada 8. maijā Berlīnē.

Trešdienas pēcpusdienā Rīgas domes vestibilā notika kāds dīvains pasākums, kurš lepni tika nosaukts par preses konferenci. Dažu žurnālistu un domes darbinieku klātbūtnē frakcijas “Par!/Progresīvie” vadītājs Mārtiņš Kossovičs pavēstīja, ka viņam esot piedāvāts kukulis

Šī gada aprīlī pār Latviju pārvēlās naida vilnis. LGBT+ kopienas jumta organizācija “Mozaīka” sociālajos tīklos izplatīja kliedzošus ierakstus ar neskaitāmām izsaukuma zīmēm un vārdiem – Naids!!! Naids!!! Naids!!! Uz homofobiska naida pamata Tukumā sadedzināts cilvēks.

Kā vērtēt pazīstamā politiskā šovmeņa Alda Gobzema rīkoto “Rododendru” pie Rīgas pils? Jāsaka, kā ir. Neviennozīmīgi, jo, no vienas puses, tas, bez šaubām, bija vāji organizēts pasākums bez nopietna scenārija, mērķa un, var pat teikt, jēgas, taču, no otras puses, to grūti nosodīt, jo dažādi lojālisti Gobzemu izmanto ne mazāk, bet varbūt pat vairāk nekā valdības kritiķi.

“Pasaule ir pārstājusi mīlēt demokrātiju” un “esmu pārliecināts, ka uzskatu brīvība, līdzās citām pilsoniskajām brīvībām, ir progresa pamatā” – lūk, divas galvenās tēzes, kuras jāatzīmē, runājot par šī gada Nobela Miera prēmijas laureāta, Krievijas laikraksta “Novaja Gazeta” galvenā redaktora Dmitrija Muratova Nobela lekciju.

Piektdienas “Neatkarīgās” numurā jau rakstīju par Maika Džadža filmu “Idiokrātija” pēc leģendārā Ītana Koena scenārija. Tur attēlotā idiotu valdība izskatās burtiski norakstīta no mūsu Kariņa/Pavļuta reālā parauga. Spriediet paši.

Valsts valodas centrs beidzot latviskojis pasaulē populāros terminus – “woke” un “wokeism”, ar kuriem apzīmē visu jautājumu skatīšanu caur rasisma un nevienlīdzības (apspiesto/apspiedēju) prizmu.