Kreiso aktivitāšu provinciāla atdarināšana draud ar Rīgas ielu seguma sabrukumu

Nīderlandes vēstniecības darbinieces maigi pieklājīgais vēstījums Rīgas saimniekiem – sniega dzelkšņi mani labākie draugi © Ekrānšāviņš

Nīderlandes vēstniecības izpilddirektore Lieske de Krijgere ļoti smalkjūtīgi tviterī norāda uz Rīgas problēmām ar sniega un ledus tīrīšanu. Bez pie apaviem piestiprinātiem “augstajiem papēžiem”/sniega dzelkšņiem uz ielas iziet nevar.

Visu janvāri pavadīju Liepājā, un tagad, atbraucot uz Rīgu, biju nepatīkami pārsteigts, lai neteiktu - šokēts. Es, protams, apzinos klimata atšķirības, un tas, ka Liepājā sniegs jau pirms nedēļas bija pilnībā nokusis, tai dod milzu priekšrocības. Tajā pašā laikā nevar nepamanīt Rīgas politiskās vadības fundamentālu attieksmes maiņu pret sniega tīrīšanu pilsētā.

Šīs pārmaiņas nosaka tikpat fundamentāla ideoloģiskā virziena maiņa. Agrākā Ušakova/Amerika Rīgas dome (RD) elektorāli orientējās uz nosacīti mazturīgiem iedzīvotāju slāņiem, un tās nerakstītais kredo bija šo slāni lieki nekaitināt, bet jaunā Staķa/“Progresīvo” RD vadība orientējas uz radikālām (tātad daudzus kaitinošām) pārmaiņām galvaspilsētā pēc Rietumeiropas parauga. Skan jau labi - pārvērtīsim Rīgu par īstu Ziemeļeiropas paraugpilsētu, taču kas sanāk praksē?

Vispirms jāatzīst, ka no pilsētvides aspekta Rīga Ušakova laikā sāka stipri atpalikt no jaunākajām pasaules urbānistikas vēsmām. Līdz ar to idejiski var saprast jaunās RD centienus sasteigt iekavēto. Diemžēl, ideoloģiskajiem uzstādījumiem saskaroties ar realitāti, rezultāts ne vienmēr ir tāds, uz kādu bija cerējuši pārmaiņu ieviesēji, nemaz nerunājot par tiem, kuri neko mainīt negrib.

Problēma ir tā, ka ideoloģija ir viena lieta, bet realitāte aiz loga, tajā skaitā klimatiskie apstākļi, jau cita. Kas der Amsterdamai, Kopenhāgenai vai pat Liepājai, īsti neder Rīgai. Tā it kā niecīgā iemesla dēļ, ka klimats šajās pilsētās ir nedaudz atšķirīgs. Tieši tik “nedaudz”, lai rezultāts būtu izšķiroši cits.

Kāpēc Rīgas jaunie vadoņi to neredz vai grib izlikties, ka neredz?

Psiholoģiski jaunās RD darbībā spilgti izpaužas provinciālās domāšanas paroksizmi. Proti, nekritiska autoritāšu atdarināšana. Kad jauns cilvēks no tālas nomales ierodas galvaspilsētā, viņš bieži vien par savu galveno uzvedības principu izvēlas - uzmanīgi vērot, ko dara “centra čaļi”, un viņiem visā līdzināties. Kāpēc šie centra čaļi dara tā vai citādi, nav pat jāsaprot. Galvenais, daudz nedomājot, visu atdarināt.

Ja daudzviet Rietumeiropā pilsētas īpaši necenšas nodarboties ar sniega tīrīšanu (tāpat kā rudens lapu vākšanu), tad arī mums nav šai nodarbei jātērē miljoni. Labāk uzcelsim par šo naudu bērnudārzus (tā vismaz tas tiek skaidrots). Tas, ka tur klimats ir maigāks un ilgstoša sniega sega reti kad izveidojas, paliek aiz kadra. Toties mēs it kā virzāmies ideoloģiski pareizā virzienā.

Jebkuras diskusijas ar mūsdienu kreisajiem aktīvistiem, vienalga par kuru jautājumu, agri vai vēlu atduras pret - nu, pasaki man, kas slikts notiks, ja mēs izdarīsim to vai to. Jēgpilni atbildēt uz šo jautājumu ir tikpat kā neiespējami, jo kurš gan var paredzēt, kas notiks pēc 50 vai 100 gadiem, šodien pieņemot to vai citu sociālo modeli fundamentāli izmainošu lēmumu?

Tas, ka nekādas katastrofālas sekas šie lēmumi nerada 10, 20 vai pat 50 gadu laikā, vēsturiski vēl neko nenozīmē. Piemēram, kādas sekas radīs melnādainā narkomāna un vairākkārt tiesātā laupītāja Džordža Floida iecelšana svēto kārtā ASV un varbūt pat visai Rietumu pasaulei pēc 20 vai 50 gadiem, šodien neviens precīzi nepateiks. Taču to, kādas sekas rada ideoloģiska prioritāšu maiņa attiecība uz Rīgas ielu tīrīšanu, var redzēt tūlīt un tagad. Pietiek tikai iziet vai izbraukt uz ielas. Atšķirībā no citiem gadījumiem, šeit rezultāts ir tik acīm redzams, ka to nevar ignorēt.

Kreiso aktīvistu pamatprincips - mēs veco troni grausim un jaunu pasauli sev celsim - praksē nozīmē mazliet ko citu - veco nograusim un tad jau skatīsimies, ko darīt tālāk. Tā vien izskatās, ka arī Rīgas sētnieki ir sapratuši pēdējā partijas kongresa jaunās ideoloģiskās nostādnes un vairs īpaši necenšas kaut ko tīrīt. Kāpēc? Tāpat jau kaut kad tas sniegs nokusīs. Tāpēc jau neiešu piecos naktī celties un lieki sevi apgrūtināt. Labāk saldi pagulēt. Ja kādam kas nepatīk, lai vaino Staķi. Un ir jau arī par ko.

Netīrītās ielas jau vēl ir tikai ziediņi. Ielu seguma sairums būs šo ideoloģisko uzstādījumu auglīši. Pēc augļiem, pēc augļiem būs tev to koku pazīt.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.