Bens Latkovskis / Viedokļi

Mūsdienu dzīves realitāte arvien biežāk liek atbildēt uz jautājumu: ko darīt, ja tavs sarunas biedrs atļaujas būt klaji nekaunīgs, rupjš un turklāt to vēl dara ar pašiedomāta morālā pārākuma izjūtu?

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs TV24 raidījumā “Dienas personība” atzina, ka “pēdējo divu gadu laikā valstī vairāk nekā 12 mēnešus bijusi ārkārtējā situācija, kuras laikā Latvija ir pazaudējusi savas pozīcijas Baltijas mērogā”.

Nīderlandes vēstniecības izpilddirektore Lieske de Krijgere ļoti smalkjūtīgi tviterī norāda uz Rīgas problēmām ar sniega un ledus tīrīšanu. Bez pie apaviem piestiprinātiem “augstajiem papēžiem”/sniega dzelkšņiem uz ielas iziet nevar.

Otrdien valdības vadītājs Krišjānis Kariņš nāca klajā ar visai valstij negaidīti iepriecinošu paziņojumu. Nē, ne par mūsu olimpiešu medaļām, kuru iztrūkumu neviens īpaši nepārdzīvo, bet gan nopietnāka iemesla dēļ. Izrādās, jauno “zinātnes” superzvaigžņu Trojanska un Langina agrāk izteiktās apokaliptiskās prognozes par 6000 kovida slimniekiem slimnīcās bijušas, premjera vārdiem runājot, katastrofāli nepareizas.

Pateicoties vairāku ziemeļvalstu un, galvenais, mūsu tuvāko kaimiņvalstu apņēmīgai rīcībai, arī mūsu ietiepīgajā Kariņa/Pavļuta valdībā atsevišķi tās pārstāvji sākuši izrādīt saprāta pazīmes. Pat premjers Krišjānis Kariņš ir spiests atzīt, ka koalīcija plāno no 1. marta ieviest kaut kādus atvieglojumus Covid-19 regulējumā. Kādus konkrēti, tikšot lemts valdības sēdē 15. februārī.

Piektdienas vakara vilciens Rīga–Liepāja tuvojās savai priekšpēdējai pieturai pirms galapunkta – Skrundai.

Šobrīd aktualizējies jautājums par uzticību sabiedriskajiem medijiem. Šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, jo tam var būt pat ļoti nopietnas sekas. Piemēram, šobrīd sabiedrība strauji zaudē izpratni par galēji kreiso ideju postu un šo ārēji pat it kā pievilcīgo ideju dzīlēs paslēpto ļaunumu. Ja sabiedriskie mediji šo ļaunumu ne tikai neatklās, bet, gluži otrādi, to visādos veidos veicinās un palīdzēs ieviest, tad sekas var būt katastrofālas. Līdzīgi kā, ja diendienā netiktu atgādināts par ļaunumu, ko sevī ietver viens no marksisma atzariem – nacionālsociālisms.

Pēdējā laikā publicēti vairāki pētījumi, kuros konstatēts, ka krītas uzticība medijiem kopumā, tajā skaitā sabiedriskajiem. Latvijas Radio populārajā raidījumā “Krustpunktā” trešdien notika ekspertu diskusija par tēmu “Latvijā ir zema uzticība sabiedriskajiem medijiem. Kā to vairot?”.

No 1. februāra Dānijā atcelti gandrīz visi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi. Tas nozīmē, ka Dānijas iedzīvotājiem vairs nav obligāti jālieto sejas maskas, nav jārāda Covid-19 sertifikāti. Atcelti visi agrākie ierobežojumi, kas bija noteikti restorānu, kafejnīcu un izklaides vietu darbībai.

Janvāra pēdējā dienā Valsts valodas centrs (VVC) nācis klajā ar paziņojumu “Par etnonīmu lietošanas pamatprincipiem latviešu valodā”, kura galvenā doma: “Latviešu valodā vārdi nēģeris, mongolis, krievs, aziāts, eiropietis, amerikānis u. tml. ir tikpat neitrāli kā latvietis, lietuvietis, vidzemnieks, rīdzinieks, daugavpilietis. Tādēļ minētie ieteikumi ir veidoti no latviešu valodas lietojuma pozīcijām un nekādā veidā nav attiecināmi uz līdzīgas cilmes vārdu lietojumu svešvalodās, kur to stilistika var būt gluži citāda.”

Latvijas sabiedriskajā medijā uzsākts jauns naudas apgūšanas projekts – “Kultūras asaciņa”. Pirmais šī projekta ražojums jau paspējis izsaukt pretrunīgu reakciju.

Nupat sociālajos tīklos katrs izglītots cilvēks varēja izbaudīt savu intelektuālo pārākumu pār kādu tumsonīgu pūšļotāju (vienlaikus diplomētu un joprojām praktizējošu ārsti ar 32 gadu ilgu darba pieredzi ASV) Guntu Vīleri, kura “Youtube” intervijā Līgai Krapānei cita starpā norādīja, ka pret kovidu palīdzot dažādi probiotiskie līdzekļi, tajā skaitā tējas sēne jeb kombuča.

Dānijas valdība no 1. februāra atcels ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar pandēmiju. Iepriekš par līdzīgiem lēmumiem paziņojusi Anglija, Spānija, Čehija un citas valstis. Igaunijas valdības koalīcijā ietilpstošajā Centra partijā notiek aktīvas diskusijas par pakāpenisku vakcinēšanās sertifikātu un cilvēku šķirošanas atcelšanu..

Prātīgi cilvēki māca: pirms kādam saki ko ne pārāk patīkamu, vispirms pasaki kaut ko labu. Pirms kritizēt valdības vadītāju, pateikšu ko labu. Krišjānis Kariņš ir ļoti drosmīgs, jo nebaidās runāt tiešajā ēterā un atklāt savas patiesās domās. Nav svarīgi, vai viņš šīs domas atklāj apzināti vai neapzināti. Galvenais, ka atļaujas būt tāds, kāds patiesībā ir. No vienas puses, apsveicami, bet no otras – vai tiešām mums vajadzīgs premjers ar tādu redzējumu, kādu viņš pauž?

Rietumvalstu vēstniecībās Kijevā tiekot pakoti čemodāni, un no malas tas izskatās gandrīz kā bēgšana. Gandrīz kā neapšaubāms signāls, ka karadarbība vairs nav novēršama. Taču nebūsim tik pesimistiski.

Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras pieminekļa atklāšana vienlaikus atklāja arī ne vienu vien mūsu politiskās vides strutojošo augoni. Bet iesākumā neliels ieskats vēsturiskajā fonā, jo jauniem cilvēkiem šis fons saprotamu iemeslu dēļ nav zināms, bet arī tiem, kuri tajos laikos dzīvojuši, daudz kas pa gadiem no atmiņas pagaisis. Es par sliktu atmiņu nesūdzos un tā laika notikumus atceros labi.

Šā gada 10. janvārī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Anitu Braunu par valsts SIA “Latvijas Radio” galveno redaktori. Drīz vien viņa slēdza brīvu piekļuvi savam tviterkontam. Tagad viņas ieraksti ir pieejami tikai pašas Braunas atlasītām personām.

Šis ir 14. Saeimas vēlēšanu gads, tāpēc politiķi, polittehnologi un vienkārši politikas vērotāji cenšas uzminēt – kuri būs svarīgākie jautājumi, ap kuriem grozīsies galvenās priekšvēlēšanu debates?

Kā jau bija gaidāms, Saeima otrdien apstiprināja grozījumus pandēmijas pārvaldības likumā un pagarināja ārkārtējo [naudas apgūšanas] stāvokli līdz februāra beigām

Kamēr politiskie apskatnieki vēl cenšas uzminēt, ar kādu “vēstījumu” šoreiz nāks klajā JKP, lai 1. oktobra Saeimas vēlēšanās nekristu ar seju dubļos, šī grupējuma līderis Jānis Bordāns rīkojas. Uz pārmetumiem, ka partijai gaidāmajās vēlēšanās nekas nespīd, jo tā esot tikpat tukša čaula kā “Parekss banka” brīdī, kad to par vienu latu nopirka Godmaņa valdība, Bordāns atbild smīnot – nesagaidīsiet!

Kultūras ministrija viltus pētījumu (pseidozinātnes) popularizēšanas ietvaros uzsākusi kārtējo naudas apgūšanas kampaņu – “viltus ziņas ir lipīgas”.

Pirms runājam par situāciju šodien, jāpakāpjas nedaudz atpakaļ. Uz 2007. gada 8. februāri, kad Saeimā tika ratificēts Krievijas – Latvijas robežlīgums.Tajā dienā piecpadsmit partijas “Visu Latvijai!” jaunieši noorganizēja Latvijas jaunākajā vēsturē spilgtāko politisko performanci. Ledainā februāra spelgonī viņi ar atkailinātām krūtīm 40 minūtes piketēja pret Abrenes atdošanu Krievijai. Var jau pasmīnēt un teikt, ka šī “Visu Latvijai!” akcija bija tāda teatrāla izrādīšanās, taču bargais sals pasākumam piešķīra īpašu dramatismu. Ja tajā dienā laika apstākļi būtu maigāki, tad diez vai akcijai būtu tik nozīmīga politiskā ietekme.