Patiesi smagās sankcijas, kuras Ukraina gaidīja astoņus gadus, par kurām Rietumi runāja astoņus gadus, bet līdz šim tālāk par runām netika, beidzot ir ieviestas.
Kamēr uzmanība vairāk bija pievērsta Krievijas finanšu sistēmas atslēgšanai no starptautiskā norēķinu tīkla SWIFT un tām Eiropas valstīm, kuras sākumā bloķēja šo lēmumu, tikmēr ar mazāku troksni tika pieņemtas ne mazāk nopietnas finanšu sankcijas - Krievijas Centrālās bankas (KCB) rezervju iesaldēšana. Šā gada 18. februārī KCB rezerves bija 643 miljardi ASV dolāru dažādās valūtās, dažādās valūtās nominētos aktīvos un zeltā.
Par šādu soli ES un ASV paziņoja jau sestdienas vakarā, bet oficiāls dokuments parādījās ES oficiālajā žurnālā un ASV finanšu ministrijas mājaslapā naktī uz pirmdienu. KCB pirmdien jau no paša rīta reaģēja, paceļot refinansēšanas likmi no 9,5% uzreiz uz 20%. Šāda turpmāk būs minimālā likme, par kādu citas Krievijas bankas varēs saņemt rubļu aizdevumus centrālajā bankā. Tas savukārt nozīmē, ka visi banku klientiem izsniegtie kredīti būs ar vēl lielākiem procentiem. No otras puses, pieaug arī depozītu pievilcība, un šo KCB soli var traktēt kā mēģinājumu nodrošināt rubļa stabilitāti situācijā, kad nav pieejamas tiešās intervences.
Ņemot vērā šādu bezprecedenta refinansēšanas likmes pieaugumu (parasti KCB likme tika mainīta par 0,5%, dažreiz par 1%), KCB pārcēla Maskavas biržas tirdzniecības sesijas atklāšanu uz 15.00 pēc Maskavas laika, bet vēlāk nolēma tirdzniecību pirmdien nemaz neuzsākt. Faktiski KCB atzina, ka valstij draud pilnīgs ekonomiskais kolapss.
Pirmdienas rītā, atveroties Londonas biržai, Krievijas uzņēmumu vērtspapīri piedzīvoja katastrofālu kritumu. “Rosneftj” - par 45%, “Sberbank” - par 75%, “Gazprom” - par 60%. Jau tuvākajās dienās tiks pabeigta tehniskā procedūra, lai Krievijas finanšu sistēmu atslēgtu no starptautiskās SWIFT norēķinu sistēmas, kas jau nozīmē Krievijas ekonomikas blokādi no visām pusēm.
Vēl pavisam nesen Krievijas vēstnieks Zviedrijā Viktors Tatarņicevs atļāvās rupji pateikt, ka mums uzd...t uz jūsu sankcijām. Diez vai to pašu viņš būtu gatavs atkārtot tagad. Krievijas valdībai lojālie apskatnieki agrāk braši dižojās, ka Rietumi var iet “dēt”, jo mums palīdzēšot Ķīna. Šobrīd gan visi Ķīnas pazinēji ir vienisprātis, ka Ķīna vienmēr šādām situācijām pieiet ļoti pragmatiski. Proti, ir gatava “palīdzēt”, ja tas neko nemaksā. Piemēram, par kaut ko Krievijai labvēlīgi vai vismaz neitrāli nobalsot starptautiskās institūcijās, bet riskēt ar finanšu zaudējumiem sev - nekad. Teiksim, veikt kādas transakcijas ar sankcionētu banku, pakļaujot sevi ASV otrreizējo sankciju riskam, uz to Krievijas banku sektors var necerēt.
KCB rezervju iesaldēšana nozīmē, ka liela daļa to valūtas rezervju, ko Putina Krievija ilgus gadus, pārdodot ogļūdeņražus, bija, savelkot jostu, krājusi “nebaltām dienām” (tagad jau skaidrs, ka tieši karam), brīdī, kad šīs nebaltās dienas ir iestājušās un karš sācies, izrādās, ir krātas velti. Šīs rezerves ir bloķētas un nav pieejamas. Nekādas transakcijas ar šo naudu nav iespējamas. Protams, valūtu skaidrā naudā vai zeltā nobloķēt nevar, taču 21. gadsimtā šie finanšu “instrumenti” ir neglābjami novecojuši.
Pirmdien, lai nopirktu vienu eiro, bija jāizdod jau vairāk nekā 100 rubļu. Valūtu tirgus šobrīd ir ārkārtīgi svārstīgs, un tas būs labs Krievijas ekonomiskās temperatūras indikators tuvākajās dienās. Līdz šim ar valsts centrālās bankas aktīvu bloķēšanu ir saskārušās Irāna (vēl kopš pagājušā gadsimta), Venecuēla (2019. g.), Sīrija (2020. g.) un Afganistāna (2021. g.). Tik lielas valsts kā Krievija centrālās bankas aktīvu bloķēšana notiek pirmo reizi vēsturē. Savukārt no SWIFT līdz šim ir bijusi atslēgta vienīgi Irāna.
Jānorāda, ka atslēgšana no SWIFT nenozīmē kontu bloķēšanu. Tas nozīmē, ka transakcijas nevar veikt ar šo sistēmu - ātri un droši. Pārskaitījumi jāveic kaut kādā citā veidā - ar čekiem, faksiem vai citiem pagājušā gadsimta instrumentiem. Sākuma posmā gan paredzēts no SWIFT atslēgt tikai tās bankas, kuras jau ir sankciju sarakstā, taču arvien skaļāk skan balsis, ka jāatslēdz visas Krievijas finanšu institūcijas kopumā.
Nav šaubu, ka tas ir tikai tuvākā laika jautājums, kad Krievijas finanšu sistēma būs tikpat kā pilnībā izolēta, par spīti lielā biznesa pretdarbībai. Taču te Krievijai par sliktu spēlē tāda it kā nemateriāla, bet arī biznesā būtiska lieta kā reputācija. Šobrīd Putina reputācija Eiropā un Ziemeļamerikā ir tuva Hitlera, Sadama Huseina un Bašara Asada reputācijai. Neviens cienījams biznesmenis vai politiķis negrib būt ieskaitīts šī kluba biedra draugu pulkā. Tā kā neformālā līmenī ir pieņemts lēmums žņaugt Putinu režīmu bez žēlastības, neatkarīgi no militārās situācijas Ukrainā sankciju spiediens tikai pastiprināsies.
Noskaņojuma maiņu pasaulē vislabāk nodemonstrēja Vācijas kanclera Olafa Šolca runa svētdien Bundestāgā, kur viņš paziņoja par radikālu kursa maiņu attiecībā pret Putina Krieviju. Strauji tikšot būvēti divi jauni sašķidrinātās gāzes termināļi, lai mazinātu vai pat pilnībā izbeigtu Vācijas atkarību no Krievijas gāzes. Ļoti iespējams, ka tiks pārskatīts agrākais lēmums līdz šī gada beigām slēgt visas trīs Vācijā palikušās atomelektrostacijas.
Visai droši var prognozēt, ka jau pavisam drīz tiks turpināta tā monetārā politika, kura tika aizsākta, sākoties cīņai pret Covid-19. Tas ir, nauda netiks žēlota, lai mazinātu tos zaudējumus, kurus izraisīs Krievijas izolēšana no civilizētās pasaules, kā arī lai radītu jaunu, ar Krieviju nesaistītu infrastruktūru.
Taču tas viss būs spēkā, ja pasaulē viss turpināsies kā līdz šim. Diemžēl Putina paranoja kombinācijā ar lielummāniju, liliputa kompleksu un Ļeņingradas pavāršu “goda” kodeksu rada papildu draudus. Pamazām iezīmējas jaunais Kremļa propagandas naratīvs - “sapuvušie” Rietumi, maskējoties ar sankcijām, patiesībā grib Krieviju apzagt un pārņemt tās neapveramās bagātības. Uz to mums nacionālā līdera, dižā Putina vadībā ir tikai viena, cieta atbilde - jūs nonāksiet ellē, bet mēs paradīzē.
