Bens Latkovskis / Viedokļi

Internetā parādījies ieraksts, kurā Krievijas konsulāta darbinieks Liepājā protestētājiem pret Krievijas iebrukumu Ukrainā draud tieši tādiem pašiem vārdiem, kā Putins savā 21. februāra uzrunā draudēja Ukrainai.

Viens no Latvijas 30 gadu pēcpadomju vēstures būtiskiem elementiem ir 16. marta “mīts” jeb “lielais stāsts”.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Rjabkovs sestdien izteica mazliet divdomīgu brīdinājumu, ka ieroču piegādes konvoji varot kļūt par likumīgiem Krievijas gaisa spēku uzbrukuma mērķiem.

Latvijas sociālie tīkli ir pārpilni uzjautrinošiem ierakstiem, kuri apņirdz slepkavu, kara noziedznieku Putinu, paredzot šim izdzimtenim drīzu galu. Kaut nu tā būtu, bet šajā “uzvaras” eiforijā (zibenskarš izgāzies, un tā jau ir uzvara) nevajadzētu ar aizmiglotām acīm ieslīgt “panākumu reibonī”.

Ukrainas karš ļoti skaidri parāda, kā notiek iedomāto jeb paralēlo realitāšu sadursme ar patieso, taustāmo realitāti.

Pēdējā laikā “sabiedriskajā” televīzijā bieži parādās kāds Hanovs ar gaudu dziesmām, cik grūti tagad esot būt krievam.

Šīs nedēļas sākumā Rīgā ieradās vairāki ļoti ietekmīgi pasaules politiķi. Pirmdien ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Izraēlas ārlietu ministrs Jairs Lapids, otrdien Kanādas premjerministrs Žistēns Trudo, Spānijas premjers Pedro Sančess un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Visi viņi tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām. Kādu ziņu viņiem nodeva Levits, Kariņš, Rinkēvičs, un kādu viņi mums?

Tas, ka vēl svētdien, desmitajā dienā pēc kara sākuma, Makrons pacietīgi pusotras stundas klausījās Putina “lekciju” par to, kā Rietumi visus šos gadus Krievijai darījuši pāri, liecina par daudz ko. Tas liecina, ka pasaule, vai vismaz Francija noteikti, vēl nav sapratusi, kas notiek. Kāpēc to tik droši var teikt?

Šajās dienās tiek vilktas dažādas paralēles un piemeklētas analoģijas. Vieni Krievijas iestigšanu Ukrainas karā salīdzina ar Vjetnamu, citi norāda, ka Krievija strauji slīgst Ziemeļkorejas virzienā.

Cik liela ir krievu nācijas (Krievijā) un krievu tautības cilvēku (citur pasaulē, tajā skaitā Latvijā) vainas daļa pie tā, kas šobrīd notiek Ukrainā? Lai arī šis jautājums var likties otršķirīgs, jo tagad svarīgākais ir novērst pasaules karu, atbildēt uz to ir ārkārtīgi būtiski, lai nespertu nepareizus soļus, balstoties uz aplamu informāciju.

Lai arī pasaules ziņu aģentūras un tādi raidorganizāciju milži kā BBC un CNN par karu Ukraina ziņo 24 stundas diennaktī bez pārtraukuma, šajās reportāžās iezīmējas kāds būtisks elements, kurš ir viens no šī kara izcelšanās cēloņiem.

Patiesi smagās sankcijas, kuras Ukraina gaidīja astoņus gadus, par kurām Rietumi runāja astoņus gadus, bet līdz šim tālāk par runām netika, beidzot ir ieviestas.

Svētdienas pēcpusdienā Kremļa pilnībā kontrolētā ziņu aģentūra “RIA Novosti” publicēja videoreportāžu, kurā Putins uzdod saviem “consiglieri” Šoigu un Gerasimovam sagatavot stratēģiskos atturēšanas ieročus (kodolieročus) īpašā kaujas gatavībā. Citiem vārdiem, neslēpti draudēja visai pasaulei. Tas faktiski nozīmē netiešu atzīšanos, ka Ukrainas kampaņa ir izgāzta. Ja ne militārā ziņā, tad politiski noteikti.

Pirmās kara dienas vakarā tika izsludinātas jau iepriekš piesauktās un, jādomā, jau iepriekš gatavotās “neiedomājami” smagās sankcijas. Cik šīs sankcijas bija smagas, parādīja nākamās dienas, tas ir, piektdienas, rīts Maskavas biržā, kur tirdzniecība atsākās ar indeksu 22% kāpumu.

Ar putojoša šampanieša strūklām Čehijā, Ostravas pilsētā, rūpnīcas “Škoda Vagonka” montāžas cehā tika “apmazgāti” jaunie elektrovilcieni, kuriem jau šogad jāsāk pārvadāt Latvijas pasažierus.

Ceturtdienas rīts atnesa ziņas, kuras bija neizbēgamas kopš Putina pirmdienas uzrunas televīzijā, kurā viņš skaidrāk par skaidru lika saprast, ka Ukrainas valstiskuma likvidācija (militāras operācijas ceļā) ir neapspriežams jautājums.

Centieni juridiski leģitimizēt Krievijas okupētās teritorijas Austrumukrainā, atzīstot pašpasludināto Donbasa “republiku” valstiskumu, rada zināmas konsekvences, kuras Krievijas prezidents Vladimirs Putins iezīmēja pirmdienas vakara uzrunā tautai.

Šobrīd svarīgākais jautājums pasaulē ir viens – vai izdosies izvairīties no plaša mēroga kara Eiropā (Krievijas iebrukuma Ukrainā)? No šī jautājuma izriet nākamais – vai izdosies izvairīties no globālas katastrofas? Tas ir, pasaules kara starp ASV (NATO) un Krieviju?

Bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu ceturtdien Saeima neievēlēja par Augstākās tiesas senatori. Šāds balsojums bija prognozējams, jo Osipova savā iepriekšējā amatā jurisprudenci visai brīvi jauca ar politiku un ideoloģiju, līdz ar to paverot ceļu Saeimas politiskam balsojumam.

Par Māras Zālītes uzstāšanos LTV raidījumā “1:1” varētu arī nerunāt, ja tā neiezīmētu kādu ļoti svarīgu tendenci Latvijas politiskās dzīves attīstībā. Runa ir par valsts identificēšanu ar tās politiskajiem līderiem.

Šodien Latvijas Saeima izskata, manuprāt, Latvijas valsti apkaunojošāko likumprojektu pēdējo gadu laikā. Tiek gandrīz vārds vārdā atjaunots Latvijas PSR Kriminālkodeksa 183.1. pants 1965. gada redakcijā “Par apzinātu neslavas celšanu, nolūkā graut pastāvošo iekārtu”.

Tā vien šķiet, ka gaidāmais Krievijas – Ukrainas karš būs pirmais jaunāko laiku vēsturē, kura sākums tiek izziņots iepriekš. Jau pirms nedēļas augstas ASV amatpersonas, tajā skaitā ASV prezidents Džo Baidens un valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kara sākumu izsludināja 16. februārī. Savukārt Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis šo datumu pasludinājis par nācijas vienības dienu.