Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess: “Asinis stindzinošākās reportāžas kopš Srebreņicas laikiem. Bet “liberālais” žurnālists Leonīds Ragozins stāsta, ka krievu izmešana no “Airbnb” īres servisa izraisīšot kodolkaru. Varbūt protestēt pret zvērībām? Ne-e. Ņemot vērā to, ko izdarījuši krievi, vaimanāšana par viņu tiesībām izsauc nelabu dūšu.”
Nebiju domājis turpināt vakardien iesākto tematu par “nacistu ordām”, kuras vajājot “liberālos” žurnālistus, bet dzīve piespieda. Atgādināšu, ka rakstā ““Nacistu orda” vajā nabaga žurnālistus, kas atskaņo Putina stāstus” norādīju uz nepieļaujamību pašreizējos kara apstākļos izplatīt “Kremļa naratīvu” sabiedriskajos medijos, ko regulāri veic LTV darbinieks, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs Iļja Kozins.
Viens no koziniešiem, sabiedriskajā medijā strādājošais Ivo Leitāns palaida garām iespēju kārtējo reizi nenodemonstrēt savu īpašo, alternatīvo loģiku. Viņš uz šo rakstu reaģēja ar propagandas saukli tviterī: “Par seklu roc. Esmu vīlies. Kur tad Soross???” Lūk, sabiedriskā medija darbinieka līmenis. Ne velti sākumā minēju bijušā Igaunijas prezidenta ierakstu. Brīdī, kad lasām asinis stindzinošas reportāžas no Ukrainas - “Vienā no nepabeigtajām mājām [Bučā] mēs atradām nošautu puisi. Pirms nāves par viņu ņirgājušies, viņam tika izdurtas acis, nogriezts deguns un pēc tam caur muti iešauts galvā”, Leitāns iesmej: “Esmu vīlies. Kur tad Soross???” Ha-ha-ha!
Sapratis, ka, piesaucot Sorosu, “uzbrauciens” sanācis tāds patukšs un bezsaturisks, Leitāns nāk klajā ar “faktiem”: “Bet par jēdzienu “nacistu “melīgā prese”” - tikai ne pārāk labi vēsturi zinošs cilvēks vai apzināts manipulators varētu nesaprast, ka ir domāts teiciens “Lügenpresse”, ko savulaik izmantoja nacisti, bet vēlāk - Trampa atbalstītāji.” Bet, piedošanu, kāda loģiskā saistība minētajam rakstam ar šiem “skaidrojumiem”? Kas raksta kontekstā mainās no tā, kas domāts ar “jēdzienu “nacistu “melīgā prese”” - “Lügenpresse” vai kaut kas cits?
Atļaušos citēt pats sevi: “Ločmele un Brauna abas ir pieredzējušas Sarmītes Ēlertes skolnieces un labi apzinās katra vārda kumulatīvo efektu. Līdz ar to viņas nevar nesaprast, kā šodienas apstākļos Ukrainas “denacifikācijas” kontekstā skan vārds - nacistu prese.” Jāpiebilst, ka ne jau es minēju terminu “nacistu prese”. To izdarīja Brauna un Ločmele. Speciāli, lai paspilgtinātu savus “argumentus”.
Tātad runa nav par to, kas ar šo vārdu domāts, kas to ir lietojis un kāda ir šā termina ģenēze. Runa ir par to, ka Ločmele un Brauna “nevar nesaprast, kā šodienas apstākļos Ukrainas “denacifikācijas” kontekstā skan vārds - nacistu prese”. Šis vārds šodienas apstākļos ir nepārprotami “uzlādēts”. Taču tā vien izskatās, ka Leitāns to tiešām nesaprot. Līdz ar to var izdarīt pieņēmumu, ka Ēlertes “Dienā” Leitānam darbs, visticamāk, neatrastos. Tur tomēr bija samērā augstas spriestspējas prasības.
Kā ierasts ar loģiku apdalītajiem, beigu beigās jāķeras pie pēdējā, neapgāžamā argumenta. Leitāns: “Es gan tomēr sliecos domāt, ka veici apzinātu manipulāciju pret redakcijā nīstajiem “liberastiem”. Iespējams, sakritība, ka līdz ar to sanāk ieknābt avīzes (portāla) maizespapa galvā mītošajiem ienaidniekiem.” Kur tad bez “maizespapa” piesaukšanas. Lūk, tāds nu tas līmenītis.
Kā ar tādiem “kadriem” stiprināt sabiedriskos medijus? Loģisko argumentu vietā propagandas saukļi - soross, maizespaps, redakcijā nīstie “liberasti”, ne pārāk labi vēsturi zinošs, apzināts manipulators utt. Pēc būtības, Leitān! Ko vari iebilst pēc būtības? Lietišķi un argumentēti, nevis ar sev tik mīļajiem saukļiem, ar kuriem varbūt viegli iegūt atzinību pie “savējiem”, bet kuri izklausās tukši neitrālu vērtētāju ausīs.
Vēlreiz atkārtoju savu vakardienas rakstā ietverto vēstījumu. Šobrīd, pēc 2022. gada 24. februārī sāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā, arī Latvija faktiski atrodas kara vai, mazākais, pirmskara apstākļos. Šādā situācijā agrākie žurnālistikas objektivitātes standarti vairs nedarbojas pilnā apmērā. Uzsveru, nevis vispār nedarbojas, bet nedarbojas pilnā apmērā. Kā precīzi norādīja laikraksta “Diena” galvenais redaktors Gatis Madžiņš: “Pērties par pēdējo Rogozina interviju detaļās ir svarīgi, bet aiz detaļām pazūd mežs. Čalis ir ilgstošs beznosacījuma kremlins. Ir melnbalts laiks. Starptoņu nav. Un man ir kauns par atsevišķiem kolēģiem. Apmaldījušies misijā. Labākajā gadījumā.”
Kas Leitānam vēl ir nesaprotams? Tādiem kā Ragozins ar saviem Kremļa stāstiem, lielajiem vai mazajiem, nav vietas sabiedriskajos medijos. Ja Leitāns uzskata, ka jāturpina dot šai “Putina lakstīgalai” tribīne sabiedriskajos medijos, tad šo savu pārliecību lai pamato ar jēgpilniem argumentiem, nevis propagandas frāzēm par “sorosu” un “maizespapu”.
