Pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām politiska zemestrīce skārusi politisko apvienību “Attīstībai/Par!”. Pagaidām vēl grūti teikt, cik tālejošas sekas tā atstās, bet plaisas šī politiskā spēka fasādē ir acīmredzamas.
Notikumu hronoloģija ir šāda. Šā gada 23. martā vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritoriālo plānojumu, aizbildinoties ar šī plānojuma neatbilstību likumiem. Šos likumus nav jēgas pieminēt, jo politiskajā vidē nevienam nav ne mazāko šaubu, ka šis lēmums pieņemts azartspēļu lobija ietekmē. Tāpat nav noslēpums, ka ministru pārstāvošā partija “Latvijas attīstībai” skaitās šī azartspēļu lobija politiskais jumts.
Var rasties jautājums - kāpēc skaitās? Vai tad nav? Rakstu - skaitās - tāpēc, ka nav īsti skaidrs, kurš ir “jumts”, bet kurš “izkārtne”. Kurš kuru “sargā”? Kurš no kura atkarīgs? Vai augstāk bildē redzamie “politiķi” nodrošina Zuzāna, Jaunupa, Pūces & Co netraucētu šeptēšanos valstī, vai gluži otrādi - pateicoties šim politbiznesa “sindikātam”, dažādi šteini, geikinas un voikas var jautrā kompānijā fotografēties un, sasniedzot zināmu eiforijas līmeni, publicēt tviterī šo ierakstu.
Taču atgriezīsimies pie notikumu hronoloģijas. Tajā pašā dienā - 23. martā - Rīgas mērs Mārtiņš Staķis sasauca preses konferenci, kurā skaidri norādīja uz ministra lēmuma saistību ar azartspēļu lobiju un brīdināja, ka tas apturēšot Rīgas attīstību uz vairākiem gadiem. Šāda ministru un pilsētas mēru vai citu amatpersonu savstarpēja cīkstēšanās politikā ir visai ierasta, taču šoreiz rozīnīti notiekošajam piedeva tas, ka gan Plešs, gan Staķis pārstāv kopīgu politisko spēku - apvienību “Attīstībai/Par!”. Jā, katrs pārstāv savu apvienības partiju, taču jau nolemts, ka uz 1. oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām abas ies kopā.
Lai Zuzānam, Jaunupam, Pūcem & Co medus neliktos tik salds, Staķis nākamajā dienā paziņoja, ka izstājas no apvienības “Attīstībai/Par!”. Pie viena arī no paša partijas. “Man ir tikai viena iespēja pamest apvienību ar “Latvijas attīstībai”, tāpēc es paziņoju par izstāšanos no partijas “Kustība Par!”,” paziņoja Staķis.
Jāatzīst, spēcīgs politisks gājiens, ar kuru, visticamāk, nebija rēķinājušies pašiedomātie politiskie “šahisti” no “Zuzāna saraksta”. Viņu doma bija vienkārša. Tas, ka azartspēles cilvēkiem nepatīk, ir skaidrs, taču, cik lielā mērā šis punkts var ietekmēt cilvēka izvēli vēlēšanās, jau ir diskutējams jautājums. Tie, kuriem tas ir nozīmīgs, tāpat par mums nevēlēs, savukārt mūsu vēlētājs ir klasiskais (ne kreisais) liberālis, kurš atbalsta brīvo tirgu un katra cilvēka paša atbildību - spēlēt vai tērēt naudu citos veidos. Šis vēlētājs varbūt arī nedaudz sarauks degunu, taču no mums nenovērsīsies.
Taču viena lieta ir elektorāts, bet cita sadarbības partneris - “Kustība Par!”. Taču arī par to jau bija gatava atbilde: nu kur viņa liksies? Turklāt nevis “tā”, bet tieši “viņa”. Kā nabaga sieva, kura izgājusi pie turīga vīra. Vēlreiz paskatieties uz bildi, kurā redzami šie paristu personāži. Vai tiešām tādiem “nopietniem” cilvēkiem kā Zuzāns, Jaunups, Pūce & Co būtu jārēķinās ar šīm “politiskajām karikatūrām” (pēdiņās, jo jaunupiešu izpratnē). Visi paristu stāsti par “tikumiņu” (vērtībām) tika nonuļļoti brīdī, kad viņi ielikās vienā gultā ar Zuzāna naudu. Tagad, pēc “šķīstības” zaudēšanas, paši par sevi viņi nevienam nav vajadzīgi, un to viņi lieliski saprot.
Cita lieta Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Viņš šajā ziņā ir pašpietiekams. Viņam 1. oktobrī nekur nav jāpārvēlējas, un arī Rīgas mēra krēslā viņš sēž pietiekami stabili. Līdz ar Staķi no partijas aizgāja vēl vairāki politiķi, taču partijas valde (laulības ar Zuzānu beneficiāri) izlikās, ka nekas nav noticis, un atļāvās pat sarīkot saviesīgu vakaru, kura laikā “dzima jaunais Rīgas līderis - Ivars Drulle”. Pieredzējušais politiskās analītikas smagsvars Pēteris Viņķelis uz šo “jaunā mēra” pieteikumu atbildēja ar smalku ironiju “šim galdiņam vairs neliet” stilā: “Ņemot vērā šīs komunikācijas temporālo kontekstu un tās potenciālo politisko relevanci, ir jāsecina, ka tajā runa, vismaz īstermiņā, ir par “nakts mēru”, par kura iecelšanu Rīgā jau notiek dzīva Geikinas rosināta diskusija. Jo diennakts mērs ir pilns.”
Var jau ironizēt, bet politikā, tāpat kā biznesā un “lietu kārtošanā”, humoru saprot vāji. Pareizāk sakot, nesaprot nemaz. Tur viss ir vienkārši kā mežā. Kurš kuru. “Zuzāna saraksta” 23. marta uzbrukums tiem, kuri nevēlas viņiem pakļauties (tas ir, lohiem, komersiem 90. gadu terminoloģijā jeb politiķiem mūsdienu sarunvalodā), aizgāja ne gluži tajā gultnē, kādā bija sākotnēji plānots. Šādas pārrēķināšanās pēdējā laikā notiek bieži. Ne tikai Latvijā.
Konfliktā iejaucās jau nopietnāki spēki. Ar to domāju premjera Krišjāņa Kariņa vakardienas interviju LTV1 “Rīta Panorāmā”, kurā viņš teica: “Azartspēļu lobijs var reāli ietekmēt vai kavēt Rīgas attīstību. Man tas liekas nepareizi, nesaprotami un nepieļaujami. (..) Nevar būt tā, ka Rīgas attīstība uz četriem gadiem tiek iesaldēta.” Premjers aicināja VARAM ministru Plešu sēsties pie galda ar Rīgas domi un šo jautājumu atrisināt.
Lai ko teiktu par Kariņu, viņš tomēr ir valdības vadītājs, kuram visai sarežģītos laikos ir izdevies noturēties šajā augstajā amatā visu Saeimas sasaukuma laiku. Nav šaubu, ka Jaunups, Pūce un citi sevi par pārcilvēkiem turošie “šahisti” uz Kariņu vienmēr ir raudzījušies no augšas, taču tieši šī citu (arī Staķa) nenovērtēšana ir viņu galvenā vājība. Atcerēsimies “gudrā” Pūces aizlidošanu no Peldu ielas ministrijas un tagad ar interesi vērosim “virves vilkšanu” šajā azartspēļu (formāli - Rīgas teritoriālā plānojuma) lietā.
Šajā gadījumā pat nav tik svarīgi, cik asa vai izlēmīga būs Kariņa rīcība, kas, ļoti iespējams, nebūs nekāda. Svarīgāk, ka šis jautājums, kurš “Attīstībai/Par!” stratēģu aprēķinos bija “viens no daudzajiem”, var kļūt par “vienu no galvenajiem” jautājumiem šī politiskā spēka ceļā uz gaidāmajām vēlēšanām.
No vienas puses, Plešs sevi ir nolicis pa sitienam, taču neizskatās, ka viņam būtu ilgtermiņa ambīcijas politikā. Pat ja tās viņam būtu, nekas neliecina par kādu viņa īpašu talantu, kas ļautu runāt par viņu kā nākotnes politisko līderi. Tas nozīmē, ka viņš savu darbiņu paveicis un, kas ar viņu notiks tālāk, ņemot vērā “temporālo kontekstu”, vairs nav “politiskās relevances” jautājums (Pēteris Viņķelis). “Latvijas attīstībai” ir spēcīga lokomotīve Artis Pabriks, pieredzējuši un darbos vairākkārt pārbaudīti PR tehnologi, nauda un ilgstoši kopts ideoloģiskais mauriņš medijos.
Kas ir “Kustībai Par!”? Abiem viņu ministriem, atšķirībā no jau pieminētā Pabrika, Danielam Pavļutam un Marijai Golubevai Krievijas - Ukrainas karš politiskās pozīcijas uzlabot nav ļāvis. No skatuves pazūdot tā saucamajai pandēmijai, skaidri iezīmējies tas, ka Pavļuts bija nevis veselības, bet gan kovida ministrs, savukārt Golubeva kā galēji kreisā spārna, tas ir, ideoloģiski doktrinēta, politiķe kara apstākļos ir gandrīz vai bīstama, jo valstij eksistenciāli svarīgus jautājumus risina, izejot no sava teorētiski “pareizā” ideoloģiskā redzējuma, nevis praktiskās nepieciešamības.
Līdz ar to “Kustība Par!” manevra iespējas ir niecīgas. Lai arī atsevišķi tās biedri vāc parakstus par ārkārtas kongresa sarīkošanu, kas pārskatītu agrāk pieņemto lēmumu uz Saeimas vēlēšanām startēt kopā ar “Latvijas attīstībai”, un, iespējams, šāds kongress patiešām aprīlī notiks, ļoti maz ticams, ka tas kaut kādā mērā glābs šīs ar savu apbrīnojamo liekulību pazīstamās partijas seju.
Lai arī apvienība “Attīstībai/Par!” savu partijas dzelteno krāsu pārvērtusi par liekulības krāsu, tieši “Kustība Par!”, uzdodoties par svētulīgām Oļiņietēm, ar šo savu neaptveramo divkosību un uzspēlēto “pareizību” uzdzen īpašus šermuļus. Tad jau Plešs un Pūce ar savu cinisko tiešumu rada gandrīz lielāku (tiesa, tikai par mata tiesu) cieņu nekā šie “kaunīgie” Zuzāna piegulētāji.
Katrā ziņā nevienai no apvienībā esošajām partijām šī azartspēļu jautājuma aktualizācija pusgadu pirms vēlēšanām nekādu labumu nenesīs. Tas būtu jāatceras tiem, kuriem dzeltenā krāsa asociējas ne tikai ar liekulību, bet arī ar kaut kādu īpašu “gudrību”. Kuri šajā partijā saskata “intelektuālo” potenciālu.
Kāds ir šis potenciāls, rāda pašreiz notiekošais, un vēl nav zināms, cik tālu mūsu dzeltenie “šahisti” kopā ar saviem partneriem par naudu aizspēlēsies līdz 1. oktobra vēlēšanām.
