Bens Latkovskis / Viedokļi

Pirmdienas pievakarē Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka drīz gaidāma vēsturiska Putina uzruna tautai, kura uz ilgiem gadiem noteikšot Krievijas tālākās attīstības vektoru. Tā kā šādu “vēsturisku” un “liktenīgu” runu pieteikumi no Peskova mutes izskan regulāri, bet nekas patiesi nozīmīgs neseko, neko īpašu arī šoreiz nevajadzēja gaidīt.

Savas prezidentūras pēdējā mēnesī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits vairākkārt visai pārliecinoši uzstājās, kas daudziem izraisīja pašsaprotamu jautājumu – kur tu biji agrāk? Kāpēc tikai tagad, kad jau ir ievēlēts cits prezidents, tu uzdrošinies runāt to, ko no tevis gaidīja četrus gadus?

Krievijas kaujinieku grupas “Vagner” militārais dumpis, Rostovas ieņemšana bez kaujas, “taisnības maršs uz Maskavu” un visbeidzot “pagriešanās atpakaļ”, par spīti šīs traģikomēdijas teatrālajam noslēgumam, ievada jaunu posmu Putina pārvaldītās Krievijas vēsturē. Runa ir par Krievijas varas sistēmā ārkārtīgi svarīgo “cara īstuma” faktoru.

Šodien plaši izplatīts pieņēmums, ka komunistiskās sistēmas sabrukuma periodā (1989.–1991. gadā) Rietumi aktīvi atbalstīja dažādus “brīvības cīnītājus”, tajā skaitā Baltijas valstis to virzībā uz pilnīgas neatkarības atjaunošanu.

Šobrīd aktualizējušās runas par imigrācijas vārtu pavēršanu, lai nodrošinātu valstij nepieciešamo darbaspēku.

Politiskais process pēc jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanas ieguvis papildu dinamiku. Politisko spēku pozīcijas un to taktika iezīmējas arvien skaidrāk.

Rīgas domē (RD) par satiksmi galvaspilsētā atbild “Vienotības” vicemērs Vilnis Ķirsis. Viņam regulāri tiek adresēti pārmetumi no dažādu pilsētvides aktīvistu puses par to, ka 2023. gadā joprojām ne vien tiek atklāti, bet pat projektēti pagājušā gadsimta cienīgi ceļu satiksmes risinājumi.

Krievijas politologs, vēstures zinātņu doktors Sergejs Karaganovs 13. jūnijā žurnālā “Profil” publicēja rakstu “Kodolieroču izmantošana var paglābt cilvēci no globālās katastrofas”, kuru tūlīt pat, tiesa, jau ar citu virsrakstu: “Grūts, bet nepieciešams lēmums”, pārpublicēja visnotaļ nopietnais izdevums “Russia in Global Affairs”.

Vakar Saeimas ārkārtas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam”. Ar 42 balsīm “par” un 53 balsīm “pret” tas tika noraidīts. Pret balsoja visi klātesošie pašreizējās koalīcijas deputāti, par – opozīcijas deputāti. Kā jau bija sagaidāms. Nekā negaidīta.

Lai arī ASV prezidenta vēlēšanas būs tikai pēc pusotra gada, jau tagad var teikt, ka ar lielu varbūtību tās būs bezprecedenta. Spriežot pēc šī brīža reitingu tabulām, atkal aci pret cīnīsies tie paši, kas pirms četriem gadiem – Džo Baidens un Donalds Tramps.

Šonedēļ turpinās peripetijas ap jaunās koalīcijas un valdības veidošanu. Vakar “Vienotība” premjera Krišjāņa Kariņa vadībā tikās ar “Apvienoto sarakstu” (AS), rīt tiksies ar Nacionālo apvienību (NA).

Eiropas Savienības iekšlietu ministri sanāksmē 8.–9. jūnijā Luksemburgā nolēma radikāli mainīt patvēruma un pagaidu aizsardzības piešķiršanas kārtību, lai būtiski samazinātu nelegālo migrantu pieplūdumu ES.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pasaules humāno organizāciju reakciju uz Kahovkas HES dambja uzspridzināšanu novērtēja kā “kaunpilnu vienaldzību”. Šīs organizācijas, kuru uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības, tā arī nav spējušas noorganizēt kaut cik jēgpilnu palīdzību cietušajiem, savā ikvakara video uzrunā tautai atzīmēja Zelenskis.

“Vienotības” un ZZS piektdienas tikšanās priekšvakarā partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis Aivars Lembergs sociālajos tīklos izplatīja telefonā ierakstītu paziņojumu, kurā izteica atbalstu jaunievēlētajam Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un noturēja partijai “Jaunā Vienotība” komplimentāru runu.

Vakar “Vienotība” tikās ar “Progresīvajiem”, šodien ar ZZS. Ir pilnīgi skaidrs, ka valdošā koalīcija pašreizējā sastāvā vairs nepastāv. Politiskās pārmaiņas ir neizbēgamas. Taču šoreiz tā nav tikai lomu pārdale uz Latvijas politiskās skatuves. Tas ir kas vairāk. Līdzšinējās politiskās mitoloģijas sabrukums.

Šodien Luksemburgā sākas ES iekšlietu ministru divu dienu apspriede, kuras darba kārtībā pirmais ir patvēruma meklētāju un migrācijas jautājums. Ko darīt ar neapturamo nelegālo migrāciju zem bēgļu izkārtnes?

Koalīcijas paplašināšanas plāns, kuru pašreizējais premjers pieteica burtiski dažas stundas pēc jaunā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ievēlēšanas, vismaz pagaidām ir izgāzies. “Vienotība” dažās dienās no “grandioza uzvarētāja”, kas visus apspēlējusi kā bērnus, nonākusi līdz partijai, par kuras skaidrojumiem par (ne)sadarbību ar Aivaru Lembergu visi smejas.

Krišjānis Kariņš jau tik ilgi ir Latvijas premjerministrs, ka viņš vairs nevar uzvelt atbildību par situācija valstī kaut kādiem “ļaunajiem” priekšgājējiem. Līdzīgi kā Rīgas jaunie vadītāji visas neizdarības joprojām veļ uz Ušakovu. Kariņš ir atbildīgs par visu vai gandrīz visu.

Piektdien “Vienotība” sāka koalīcijas atšķaidīšanas operācijas otro daļu. Izdevumam “Delfi” tika piespēlēts it kā nākamās valdības sastāvs, kurā vairs nebija Nacionālās apvienības (NA) un “Apvienotā saraksta” (AS) ministru. Tagad būšot jauna Arvila Ašeradena valdība koalīcijā ar ZZS un “Progresīvajiem”.

Krievijas varas koridoros parādās sīkas mikroplaisas. Par kaut kādu valdošās elites pilnvērtīgu šķelšanos runāt pāragri, bet priekšnoteikumi Kremļa konstrukciju erozijai pamazām briest.

Ir ievēlēts jauns Valsts prezidents – Edgars Rinkēvičs, bet viņš nav ievēlēts ar vienotas valdošās koalīcijas balsīm. Var skatīties no kuras puses grib, bet jāatzīst – ir izveidojusies jauna politiskā realitāte ar jauniem sadarbības partneriem.

Bez lielas aizķeršanās, gluži kā pēc grafika divos pēcpusdienā, trešajā balsošanas kārtā par Valsts prezidentu ar 52 balsīm (26 “Vienotība”; 16 ZZS un 10 “Progresīvie) tika ievēlēts Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.