Sociālās tiešsaistes platformas “Telegram” izveidotāja, Krievijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Francijas pilsoņa Pāvela Durova aizturēšana sestdien, 24. augustā, Parīzes lidostā “Le Bourget” aktualizējusi jautājumu par dažādu tiešsaistes (interneta) platformu izveidotāju atbildību par to, kas šajās platformās notiek.
39 gadus vecā miljardiera Durova aizturēšana ir pilna dīvainībām. Uz Parīzi viņš atlidoja ar savu privāto lidmašīnu no Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku kopā ar miesassargu un 24 gadus veco palīdzi/draudzeni. Tā kā pagājušajā nedēļā Baku apmeklēja arī Putins, tad izskanējusi pat versija, ka arī Durovs ar viņu ticies šīs vizītes laikā, jo “Telegram” mesendžeris ir ārkārtīgi populārs saziņas līdzeklis karadarbības zonā.
Durovs jau agrāk bija nonācis Eiropas tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā, tāpēc pārsvarā uzturējies Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti) un Kazahstānā. Rietumu valstis viņš pēdējā laikā centās neapmeklēt, tāpēc nav īsti skaidrs, kāpēc viņš tomēr devās uz Parīzi. Tas, ka nav nekādu foto vai video, kas apstiprinātu pašu aizturēšanu, jau izraisījis dažādus minējumus par to, ka patiesībā viņš varbūt nemaz nav aizturēts, bet gan ieradies Francijā, lai ar turienes varas iestādēm noslēgtu kādu “sadarbības” darījumu.
Tiesa, jaunākie notikumi liecina par drīzāk pretējo. Pirmajās dienās pēc viņa aizturēšanas vispār neparādījās nekāda oficiālā informācija, kas tikai apstiprināja runas par aizturēšanas fiktīvo raksturu, taču pirmdien Francijas prokuratūra izplatīja paziņojumu, kurā uzskaitīti 12 apsūdzības punkti, kuri it kā neattiecas tieši uz pašu Durovu, bet gan uz kādu pagaidām nenoskaidrotu personu.
Durovs “aizturēts”, lai sniegtu liecības lietā, par kuru izmeklēšana sākta jau šī gada 8. jūlijā. Kāpēc cilvēks jātur apcietinājumā, ja atrodas tikai liecinieka statusā, nav īsti saprotams. Tāpat iespējams, ka “pagaidām nenoskaidrotā persona” beigās izrādīsies tas pats Durovs. Jāatzīmē, ka visa šī Durova lieta ir kaut kādas nesaprotamas noslēpumainības apdvesta.
Francijas prokuratūras 26. augusta paziņojumā, ko parakstījusi Republikas prokurore Lora Bekjū (Laure Beccuau), norādīts, ka lieta ierosināta par līdzdalību tādas tiešsaistes platformas pārvaldīšanā, kas veicina nelikumīgus darījumus organizētā grupā.
Par atteikšanos pēc kompetento iestāžu pieprasījuma sniegt informāciju vai dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu likumīgu datu pārtveršanu.
Par līdzdalību nepilngadīgu personu pornogrāfisku attēlu glabāšanā.
Par līdzdalību nepilngadīgo pornogrāfisku attēlu izplatīšanā, piedāvāšanā organizētā grupā.
Par līdzdalību narkotisko vielu iegādē, pārvadāšanā, glabāšanā, piedāvāšanā vai pārdošanā.
Kā arī par līdzdalību krāpšanā, naudas atmazgāšanā un dažādos kiber- un kriptonoziegumos.
Izvirzītās apsūdzības ir ļoti nopietnas, un, pa kādu ceļu aizies izmeklēšana, var tikai minēt. Tāpat kā par Durova statusu šajā lietā. Vai viņš būs tikai liecinieks vai apsūdzētais?
“Telegram” bieži tiek izmantots aizliegtās pornogrāfijas un narkotisko vielu izplatīšanā. Arī Latvijā liela daļa narkotiku tirdzniecības notiek tieši caur “Telegram”. Tāpat tiek uzskatīts, ka šajā platformā notiek to cilvēku saziņa, kuri tiek turēti aizdomās par dalību teroristiskās organizācijās. “Telegram” ir pilnībā vai daļēji aizliegts daudzās valstīs: Ķīnā, Irānā, Irākā, Pakistānā, Indijā, Baltkrievijā un citur.
Skaidrs, ka agri vai vēlu jebkura tiešsaistes platforma, kura tiek izmantota noziedzīgiem mērķiem, nonāk pie dilemmas: vai nu aktīvi cīnīties par noziedzīgu darbību izskaušanu savā vidē, vai arī cīnīties par “vārda brīvību” un noraidīt atbildību par to, ka kādi slikti cilvēki izmanto viņu platformu saviem noziedzīgajiem nolūkiem, pašu šo noziedznieku ķeršanu pilnībā pārliekot uz policijas pleciem.
Par to arī notiek galvenā diskusija: vai tiešsaistes platformu pārvaldniekiem jāsniedz informācija tiesībsargājošām iestādēm par to, kas darās šajās platformās? Vai jādod “atslēgas”, ar kurām atšifrēt savu mesendžeru ziņojumus? Es šo diskusiju piedāvāju risināt profesionāliem juristiem tiesas zālē.
Durova aizturēšana izraisīja skaļus protestus Krievijas propagandistu vidē, jo Krievijai radās izdevība izteikt pārmetumus Francijai par šķietamu vārda brīvības ierobežošanu. Kāpēc “šķietami” un kāpēc liku vārdu salikumu “vārda brīvība” pēdiņās? Krievijā, kur par kritisku ierakstu “Facebook” var dabūt septiņus gadus cietumā, kura prese brīvības indeksā ieņem 162. vietu starp 180 valstīm, runas par vārda brīvības ierobežošanu Francijā nevar uztvert nopietni.
Krievijas propagandisti ar prieku izmantoja radušos iespēju atkārtot savu iecienīto mantru: nekur nekādas brīvības nav. Vara visur visus apspiež, un mēs (Krievija) tāpēc neesam ne sliktāki, ne labāki par visām tām eiropām un amerikām. Viņi ir tādi paši kā mēs.
Izejot no šī pieņēmuma, rodas stāsti, ka kaut kādi konkurenti ir Francijai Durovu “pasūtījuši” vai viņš arestēts “tāpēc, ka krievs”, jo Rietumi to tik vien domā, kā ieriebt Krievijai. Krievijas Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins pat aizrunājās tiktāl, ka aiz Durova aresta stāvot Vašingtona. Pirms vēlēšanām Baidenam vajagot pārņemt kontroli pār “Telegram”, ar savām konspirāciju teorijām dalījās Volodins.
Jebkādu Durova aizturēšanas politisko aspektu kategoriski noraidīja Francijas prezidents Emanuels Makrons. ““Telegram” izpilddirektora aizturēšana notika notiekošās tiesas izmeklēšanas ietvaros. Tas nekādā ziņā nav politisks lēmums. Tas ir pilnībā tiesnešu ziņā,” Makrons pirmdien, 26. augustā, ierakstīja tviterī (“X” platformā).
Francijas prokuratūra lūdza pagarināt Durova apcietinājumu līdz 28. augustam. Tas ir termiņš, līdz kuram viņam ir vai nu jāizvirza apsūdzība, vai jāatbrīvo. Acīmredzot tieši tad kļūs skaidrs, cik nopietnas ir Francijas prokuratūras apsūdzības, un tiks iezīmēta turpmākā notikumu gaita.
Eiropas Komisija paziņoja, ka tā ir Francijas iekšējā lieta, un atteicās sniegt komentārus. Tomēr iepriekš avoti Briselē norādīja, ka Durova aizturēšana atbilst ES “Digitālo pakalpojumu akta” “garam un principiem”. “Digitālo pakalpojumu akts”, kas ir spēkā visā ES kopš šā gada 17. februāra, uzliek par pienākumu visām interneta platformām un sociālajiem tīkliem veikt pasākumus, lai aizsargātu lietotājus no nelikumīga satura, precēm un pakalpojumiem. Ieraksti, kas veicina naidu, agresiju vai satur dezinformāciju, ir jādzēš pēc iespējas ātrāk.
Šī atbildība gan paredzēta tikai lielajiem tīkliem ar vairāk nekā 45 miljoniem lietotāju ES. Šādi tīkli ir “Facebook”, “Amazon” un “Google”, savukārt “Telegram” Eiropā ir tikai 41 miljons lietotāju. Taču pat tad, ja lietotāju skaits būtu lielāks, saukt pie atbildības šos tīklus nav viegli: lielajām platformām, kas pārkāpj likumu, piemēro tikai administratīvo atbildību. Tās var sodīt ar naudas sodu līdz pat 6% no ieņēmumiem vai bloķēt ES. Visas trīs minētās platformas jau uzsākušas tiesvedības ar ES, apstrīdot šo normu, un draud sev negatīva tiesas sprieduma gadījumā aiziet no Eiropas.
Atsevišķi jārunā par jau pieminēto “Telegram” izmantošanu saziņai karadarbības apstākļos Ukrainas frontēs. Daži proukrainiskie kara analītiķi, piemēram, Maiks Naki, pat uzskata, ka Durova arestam varētu būt ļoti nopietnas sekas, jo tieši šī platforma tiek izmantota uguns korekcijai frontē un savstarpējā saziņā. Ja radīsies aizdomas, ka šī saziņa vairs nav droša, tad būs jāizmanto kaut kas cits, bet jebkura pārorientācija uz citām platformām prasīs laiku. Tāpat “Telegram” tiek plaši lietots kā propagandas ierocis. Tieši šajā platformā publicējas lielākā daļa tā dēvēto Z kara korespondentu (vojenkoru).
Krievijas Ārējā izlūkdienesta (SVR) direktors Sergejs Nariškins paziņojis, ka cer uz to, ka Durovs neatklās Rietumiem Krievijai jutīgu informāciju. “Es stipri rēķinos, ka viņš to nepieļaus,” norādīja Nariškins. Pagaidām gan “Telegram”, gan paša Durova nākotne ir visai neskaidra, jo Francijas puse pēc Durova aizturēšanas uzvedas visai dīvaini, uzkrītoši skopojoties ar informāciju. Šodien, 28. augustā, kad izbeidzas Durova 96 stundu aizturēšanas termiņš, iespējams, situācija kļūs skaidrāka.
