Vakara Ziņas

Kad vēl, ja ne gada sākumā atkal apcerēt iespējamā pasaules gada kārtējo datumu. Jau sazin cik daudz pareģotu zemeslodes bojāejas datumu esam pārdzīvojuši, un, skat, joprojām Zeme nes sevi un mūs, bet izplatījumā grozās dažādi debess ķermeņi. Tieši tā, kā fiziķim, astronomam un matemātiķim Galilejam Galileo piedēvētajā frāzē «Un tomēr viņa griežas!» par to, ka Zeme turpina riņķot ap Sauli. Turpina jau arī.

Publicējam numeroloģijas ekspertes Inetas Ventnieces-Krīgeres redzējumu saistībā ar karu Ukrainā.

Šā gada latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā ir 10 jauni latviešu, lībiešu, latīņu un senģermāņu cilmes personvārdi, bet paplašinātajā vārdadienu sarakstā – 14 jauni dažādas cilmes personvārdi un 25 personvārdi, kuriem jāveicina precīzs latgaliešu personvārdu izrunas variantu lietojums gan latgaliešu rakstu valodā, gan mūsdienu latviešu literārajā valodā.

«Atkal klāt jauns gads un domājam par jauniem plāniem, labāku dzīvi un pārmaiņām, kas mūs varētu ietekmēt, un ceram, ka gads būs veiksmīgāks nekā iepriekšējais. Ļaujamies nezināmajam,» saka numeroloģijas eksperte Ineta Ventniece-Krīgere.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.  

Samanta Petakova ir pārliecināta, ka katrs noskriets maratons viņai sagādā laimi. Viņa atzīst, ka skriešana ne tikai māca disciplīnu, bet arī liek savākties ekstrēmās situācijās. Patlaban viņa noskrējusi 112 oficiālus maratonus 25 valstīs un ir pirmā latviete, kurai izdevies noskriet tik daudz maratonu.

Gada izskaņa un jauna gada sākums ir laiks, kad kavējamies pārdomās – atmiņās pārcilājam aizejošā gada notikumus un ar jaunu apņēmību un cerību raugāmies nākotnē. Apkopojām sabiedrībā pazīstamu cilvēku pārdomas par 2022. gadu.

Kādi bijām un esam Latvijā.

Mēdz sacīt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Pavārgrāmatu autori jau izsenis ne tikai piedāvāja ēdienu receptes, bet arī izglītoja lasītājus par dažādu produktu uzturvērtību.

Jau gada pirmajā žurnāla numurā rakstījām par jauniem personvārdiem, kas iekļuvuši kalendārā. Latvijas iedzīvotāji, šķiet, ir nepārspējami jaunu personvārdu izgudrotāji un lietotāji.

Žurnāla iepriekšējos numuros esam vēstījuši par krimināllietām, kas agrāk vai vēlāk, bet tika atklātas un vainīgie sodīti. Taču ir reizes, kad vainīgo atrast neizdodas. «Nekad nav tā, ka slepkavības tiek atklātas pa visiem simt procentiem. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad šķiet, esam izdarījuši pilnīgi visu, taču vainīgais tā arī nav atrasts. Tā ir izmeklētāju kļūda,» atzīst Rita Aksenoka, pensionēta sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja ar vairāk nekā 30 gadu darba stāžu. Viņa nespēj aizmirst vairākus gadījumus, kur, kā pati atzīst, rokas bijušas par īsām, pietrūcis zināšanu, līdz ar to slepkava palika neatrasts un nesodīts. Diemžēl ne viens vien no šiem gadījumiem ir saistīts ar bērniem.

Liepājas mākslas galerijā «Romas dārzs» nesen bija skatāma divu mākslinieku – gleznotāja Mārtiņa Zitmaņa un stikla mākslinieka Herberta Erba – kopīga jubilejas izstāde «Divreiz pa septiņdesmit». Abi mākslinieki ir pazīstami jau sen, tāpēc radusies ideja par kopīgu apaļās jubilejas izstādi. Arī tāpēc, ka viens otru abi noteikti papildina. »Vakara Ziņas« uz sarunu uzaicināja gleznotāju Mārtiņu Zitmani.

Sabiedrisks un draudzīgs, gudrs un apķērīgs, uzmanīgs un modrs, pievilcīgs un bezgala uzticīgs, drosmīgs un pašpārliecināts, nosvērts, neatlaidīgs un ar lielām darbaspējām. Vai tas ir ideālā vīrieša apraksts? Ne gluži. Tā cilvēki raksturojuši savu mājas mīluli – vācu aitu suni. Šo šķirni, ko tautā dēvē arī par vilku suni, šķiet, pazīst ikviens. Vācu aitu suns ir viena no populārākajām suņu šķirnēm ne vien pasaulē, bet arī filmās. Daudzi atceras pozitīvās emocijas, ko sniedza tādu seriālu un filmu kā «Komisārs Reksis», «K-9» vai «Rintintins» vērošana.

Tāpat kā viņa kolēģiem, arī kantrimūzikas grupas «Sestā jūdze» dalībniekam Modrim Miķelsonam pērnā gada nogale bija koncertiem piesātināta. 

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Stāstot par savu izvēlēto mīļāko fotogrāfiju, kura tapusi  1990. gadā, aktrise Ieva Aleksandrova-Eklone teic, ka, tāpat kā daudzi viņas vienaudži, arī viņa vidusskolā vēl nebija izlēmusi, ko iesākt pēc skolas beigšanas: «Sekmes man bija teicamas, bet nebija neviena virziena, intereses, ko es vēlētos studēt tālāk. Diezgan bezcerīgs stāvoklis. Taču tad nāca kāds liktenīgs piedāvājums, par kuru stāstīšu visu pēc kārtas.»

Kāpēc lai kaķim nebūtu savas ielas? Rīgā – ir. Neliela gan, tikai 0,41 kilometru gara, toties suņu vārdā nav nodēvēta neviena iela, pat ne visīsākā.

Jā, »Vakara Ziņu« lappusēs atgriežas Saeimas saruniņas. Turpmāk varēsiet sekot līdzi parlamentāriešu runas un domu pērlēm. Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes! 

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Ikvienā mājā astoņdesmitajos gados bija latviešu ārsta Jāņa Zālīša grāmata «Mīlestības vārdā», kas tika lasīta ar interesi un rūpīgi slēpta, jo Padomju Savienībā seksa nebija. Vēlāk tā tika izdota atkārtotā redakcijā – grāmata «Vēlreiz par mīlestību» un citāda grāmata-brošūra «Laulības dzīves erotizācija un seksterapija» jau ar izsmeļošāku un atklātāku vizuālo materiālu – seksa pozām, kas bija ar mākslinieciski erotisku pieskārienu. Atklātā sarunā par kailfoto uzņemšanu un modeles darbu brīvdienu žurnāls »Vakara Ziņas« uzrunāja vienu no pirmajām latviešu erotiskajām modelēm Dzintru Normenu, kas šobrīd ir mājsaimniece, precējusies jau desmit gadus, ir divi lieli dēli un dzīvo Apvienotajā Karalistē.

Pēdējā laikā ļoti aktualizējusies problēma, ka cilvēki, īpaši vecāka gadagājuma, piedzīvo gadījumus, kad viņiem it kā tiekot zvanīts no bankas ar mērķi izkrāpt naudu. Kaut arī par to runāts ļoti daudz, vēl aizvien rodas lētticīgie, kurus veiklie darboņi apvārdo un izkrāpj lielas naudas summas.