Tāpat kā viņa kolēģiem, arī kantrimūzikas grupas «Sestā jūdze» dalībniekam Modrim Miķelsonam pērnā gada nogale bija koncertiem piesātināta.
Taujāts, kad īsti «Sestā jūdze» aizsāka tradīciju Ziemassvētkos koncertēt baznīcās, Modris atsmej, ka viņš tā īsti neatceroties. «Iespējams, tas varētu būt pirms trim gadiem. To gan atceros, ka pirmsākumos mūsu tūre pa Latvijas baznīcām bija diezgan gara. Bet atzīšos, ka parasti es laiku īpaši neskaitu. Tomēr reizēm apsēžos un padomāju - dzīve tik ātri paiet, kad liekas: tepat jau viss bija, un tad izrādās, ka pagājis pamatīgs laika sprīdis…» Vēl pēc brīža, pārlapojis savus pierakstus un aplūkojis fotogrāfijas, Modris atzīst - pirmais grupas koncerts baznīcā, visticamāk, bijis jau pirms pieciem gadiem - 2017. gada decembrī aptaujas «Sirds dziesma» laikā. «Atradu arī fotogrāfiju, kurā esam redzami pelēkajos Ziemassvētku džemperos. Tātad patiešām tie ir jau pieci gadi!»
Vai latvieši ir pieraduši baznīcā klausīties kantrimūzikas koncertus un vai kaut kur pasaulē tiek piekoptas līdzīgas tradīcijas - rīkot šādus koncertus tieši dievnamos? «Manuprāt, tradīcija baznīcā spēlēt instrumentus nāk no baptistiem,» Modris saka un ar smaidu piebilst - cik viņam zināms, latviešu luterticīgie pret šādu tradīciju neprotestējot. «Šķiet, ka mēs šo tradīciju - muzicēt baznīcās - Latvijā iesākām pirmie, un tikai pēc mūsu pirmās tūres daudzi mūziķi arī sāka darīt to pašu.»
Protams, tiekot īpaši domāts par to, lai repertuārs šajos baznīcu koncertos būtu piezemētāks un ar filozofiskāku pieskaņu, jo «cilvēki tomēr dodas uz baznīcu, lai tur padomātu par ezoteriskām un garīgām lietām. Tāpēc, atšķirībā, piemēram, no Amerikas, kur baznīcās šajā laikā skan visai ugunīgi gospeļi, mēs raugāmies, lai mūsu repertuārs būtu filozofiskāks. Tāpēc tiešām neesmu dzirdējis, ka kādam pēc koncertiem būtu bijuši iebildumi». Tāpat mūziķi gan pirms, gan pēc koncertiem ir runājuši ar garīdzniekiem, un atskaņas allaž esot bijušas ļoti pozitīvas.
Vai visā koncertu un darbu karstumā Modrim atliek laika viņa sirdslietai - kulinārijai? «Joprojām šo aizraušanos piekopju, un man tā ļoti patīk,» atzīst mūziķis un stāsta, ka pēdējā laikā īpaši esot aizrāvies tieši ar maizes cepšanu, taču labprāt gatavo arī citus ēdienus.
Cepot maizi, beidzamajā laikā Modris izmanto dažādus sēklu - sezama, saulespuķu sēklu, ķirbju u.c. - maisījumus: «Pirms likšanas pie mīklas sēklas apgrauzdēju, un sanāk patiešām ļoti garšīgi. Pēdējos gados mājās ēdam tikai manu cepto maizi. To gan parasti apēdam paši, taču reizēm, kad uznāk iedvesma, esmu cepis maizi un dāvinājis kolēģiem dzimšanas dienā.» Modra pašceptā maize top parastajā elektriskajā krāsniņā, taču, kā viņš saka, «ja man būtu īsta maizes krāsns, tā tiešām būtu pasaka! Iespējams, tiešām būtu vērts padomāt par krāsns uzmūrēšanu.»
