VAKARA ZIŅAS. Kā cīnīties, ja tev liek maksāt par "mobilo saturu', ko neesi ne abonējis, ne izmantojis?

Pēdējā laikā ļoti aktualizējusies problēma, ka cilvēki, īpaši vecāka gadagājuma, piedzīvo gadījumus, kad viņiem it kā tiekot zvanīts no bankas ar mērķi izkrāpt naudu. Kaut arī par to runāts ļoti daudz, vēl aizvien rodas lētticīgie, kurus veiklie darboņi apvārdo un izkrāpj lielas naudas summas.

Šajā reizē pastāstīsim par to, ka pastāv vēl kāds krāpniecības veids saistībā ar mobilo telefonu jeb viedtālruni, par kuru paši apkrāptie uzzina vien pēc ikmēneša rēķina saņemšanas no sava mobilā operatora. Kā atklājās, cilvēks, pats to nenojaušot, savā viedtālrunī var abonēt «mobilā satura» sniedzēju pakalpojumus. Pēdiņas šim savdabīgajam vārdu savienojumam izmantotas apzināti, jo realitātē telefona lietotājam nekāds saturs netiek sniegts - vien piesūtīts mistiski liels rēķins mobilajam operatoram («TELE2», «BITE» vai citam), kurš tajā norādīto naudas summu ieskaita sava klienta ikmēneša rēķinā. Tā bija sanācis arī šī raksta varonei Annai.

Maksu iekasē, bet pakalpojuma nav

Laikā, kad strauji pieaug preču un pakalpojumu cenas, nebūtu jābrīnās, ka arī rēķins par mobilajiem sakariem kļuvis lielāks. Taču ko darīt, ja piepeši rēķinā parādās četrreiz lielāka summa? Pārvarējusi pirmo šoku, Anna vispirms uzrakstīja e-pasta vēstuli savam mobilajam operatoram, kā arī pieprasīja detalizētu informāciju par ikmēneša rēķinu. Jāpiebilst, ka otra minētā darbība it viegli veicama pašu spēkiem mobilā operatora mājaslapā, izmantojot opciju «Mani rēķini». Aplūkojot, par ko tik liela summa jāmaksā, Annas acis izbrīnā iepletās. Izrādās, pašai to nenojaušot, viņa bija abonējusi «mobilā satura» sniedzēju «Islandmob» pakalpojumus.

Jau nākamajā dienā pēc šī atklājuma ar Annu sazinājās mobilā operatora «TELE2» klientu konsultante, kura mierinot pastāstīja, ka Latvijā šādu gadījumu ir - ai! - cik daudz. Pirmais solis problēmas risināšanā ir viltus jeb SPAM īsziņu piegādes bloķēšana konkrētajam klientam (pakalpojums tiek nodrošināts, neiekasējot papildu maksu), kā arī ieteikums sazināties ar pašu «mobilā satura» sniedzēju, lai tas savukārt sazinātos ar «TELE2», iesniegtu oficiālu pieprasījumu, uz kā pamata apkrāptajam cilvēkam viņa pārmaksātā naudas summa tiktu atskaitīta atpakaļ mobilajam operatoram un no tās segti nākamie rēķini.

Vēl ieteikums - sazinoties ar savu mobilo operatoru («TELE2», «BITE» vai citu), lūdziet, lai tas jūsu tālruņa numuram pie viena uzliek arī limitu. Tas nozīmē, ja katru mēnesi maksājat aptuveni vienu un to pašu summu, tad pierēķiniet pāris eiro klāt - tas arī varētu būt jūsu mēneša limits. Ja kādu iemeslu dēļ šo summu sanāks pārsniegt, jums atsūtīs īsziņu ar brīdinājumu, līdz ar to izpaliks šoks, vēlāk saņemot rēķinu. Šādu pakalpojumu mobilie operatori parasti nepiedāvā, taču ir vērts ar tiem sazināties un pieprasīt, lai jūsu tālruņa numuram tiktu noteikts ikmēneša limits.

Divi dažādi vai tomēr viens?

Anna neticēja, ka viņai izdosies situāciju vērst par labu, taču laipnā «TELE2» darbiniece ieteica obligāti sazināties ar pašu komersantu, šajā gadījumā «mobilā satura» sniedzēju, rakstot tam e-pastu. Ja atsaka, vajagot rakstīt atkārtoti. Klientu konsultante pat bija tik izpalīdzīga, ka atrada un pārsūtīja Annai kontaktus - adresi, uz kuru jāraksta. Nosaukums vien ko vērts - «MobiGW OÜ». E-pasta adrese, uz kuru jāraksta, bija šāda: support.lv@txthelper.com.

Savu pirmo e-pasta vēstuli uz savādo adresi Anna uzrakstīja ceturtdienā, taču atbildes nebija līdz pat nākamās nedēļas pirmdienai. Beidzot pa īstam sapratusi, ka ir piekrāpta, pirmdienā Anna rakstīja vēlreiz, savu ziņojumu papildinādama ar to, ka būs spiesta vērsties gan Valsts policijā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Meklēt palīdzību šajā iestādē viņai bija ieteicis «TELE2» klientu konsultants, jo sieviete vairākkārt sazinājās arī ar savu mobilo operatoru.

Tas ir loģiski - ja tiek pieprasīta samaksa par nenotikušu pakalpojumu, turklāt neabonētu pakalpojumu, ir vērts sazināties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbiniekiem. Svarīgi piebilst - ja izvēlaties to darīt, ir nepieciešamas trīs lietas: jūsu iesniegums brīvā formā, kurā izklāstīta situācija, komersanta izsniegtas kvītis vai čeki (šajā gadījumā tas būtu mobilā operatora rēķins), kā arī sarakste ar pašu komersantu. Ja kādu no šīm trim lietām jūs nevarat iesniegt, sazināties ar PTAC nav jēgas.

Tavu brīnumu! Kad Anna bija uzrakstījusi savu otro e-pasta vēstuli, viņa saņēma atbildi. Turklāt zibenīgi. Tiesa gan, anonīmu - bez vēstules autora vārda un uzvārda, tā vietā vien paraksts «LV klientu apkalpošana» un jau iepriekš minētā e-pasta adrese.

Kas atbildē tika rakstīts? Protams, Anna pati vien vainīga, ka no viņas tālruņa pieslēgts šāds «mobilā satura» pakalpojums, taču anonīmās vēstules autors bija arī ieteicis sazināties ar mistisko «Islandmob» un pat laipni iedevis tā e-pasta adresi. Sieviete to, protams, darīja. Vēl Annai tika norādīts, ka viņa abonējusi arī kāda cita «mobilā satura» sniedzēja «Carefizz» pakalpojumus, taču šī komersanta e-pasta adresi viņai nedošot.

Annai nekas cits neatlika kā turpināt izšķiest savu laiku un rakstīt nākamo e-pasta vēstuli, kurā sieviete pieprasīja «Carefizz» e-pasta adresi, lai varētu sazināties arī ar viņiem. Pēc savas vēstules nosūtīšanas viņai šī adrese arī tikai iedota, taču prieki bija īsi, jo tā acīmredzot nebija īsta - nosūtīt e-pastu nebija iespējams, jo adrese tiek uzrādīta kā neeksistējoša.

Atkārtoti sazinoties ar «TELE2» klientu apkalpošanas centru, klientu konsultante Annai pateica, ka «Islandmob» un «Carefizz» esot viens un tas pats pakalpojuma sniedzējs.

Pēc labas gribas žesta

Nākamais pārsteigums Annu sagaidīja pēc pāris dienām, verot vaļā e-pasta kastīti. Tajā atradās e-pasta vēstule angļu valodā, kuras sūtītājs bija komersants «Islandmob». Vēstulē teikts, ka ir ticis pārbaudīts, ka no viņas tālruņa ir abonēts «mobilā satura» pakalpojums, taču pēc labas gribas žesta ir pieņemts lēmums sazināties ar «TELE2» un Annai viņas naudu atmaksāt. Taču nevajag sapriecāties par daudz, jo atmaksa varētu notikt vien divu līdz četru nedēļu laikā… Savādi gan - naudu par nesaņemtu pakalpojumu «mobilā satura» sniedzējs gan varēja iekasēt bez kādas kavēšanās. Otra savādā lieta ir komersanta izvēlētā saziņas valoda. Valsts valodas likums paredz, ka mūsu valstī pastāv viena oficiālā jeb valsts valoda - tā ir latviešu valoda, nevis angļu.

Kaut arī saņēmusi pozitīvu atbildi, saziņu ar support.lv@txthelper.com Anna nolēma turpināt. Ja jau beidzot viņas vēstules kāds lasa un uz tām pat atbild, jākaļ dzelzs, kamēr karsta. Sieviete lūdza (jā, tieši lūdza, nevis pieprasīja), lai viņai tiktu atsūtīta komersanta «Islandmob» juridiskā adrese. Interneta dzīlēs sieviete to atrast nespēja, taču uzgāja citu informāciju, proti, ar minēto komersantu problēmas gadījušās ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam.

Arī uz šo vēstuli atbilde pienāca pavisam drīz, proti, adreses un juridiskā informācija esot jāpieprasa no pakalpojuma sniedzējiem, tātad no paša «Islandmob». Turklāt viņa tika informēta, ka komersants ar Annu jau esot sazinājies, nosūtot atmaksas apstiprinājumu.

Ar šādu atbildi Anna, protams, nebija mierā, tāpēc rakstīja atkārtoti, lūdzot, lai viņai tomēr iedod komersanta juridisko adresi, jo tas taču nevarot būt valsts noslēpums. Atbilde tā pati - šī informācija jāpieprasa pašam «mobilā satura» sniedzējam, šajā gadījumā «Islandmob».

Ja jau komersanta juridiskā adrese ir valsts noslēpums, varbūt nekādas adreses patiesībā nemaz nav? Kā citādi izskaidrojama šī noslēpumainība? Internetā bez problēmām atrodams tūkstošiem komersantu juridisko adrešu, kā arī cita juridiskā informācija, taču «Islandmob» šajā sarakstā neietilpst.

Ko varam mācīties?

Ko no šī stāsta mācīties? Pirmām kārtām to, ka it visā jābūt uzmanīgam un piesardzīgam. Ja jūti, ka esi apkrāpts, neklusē! Pastāv daudz iespēju problēmas risināšanai, taču lielākā daļa cilvēku samierinās, atstājot visu, kā ir. Anna labi apzinājās, ka viņa cīnās ne tikai par savām tiesībām, bet arī citu - mazāk uzņēmīgu cilvēku - tiesībām nebūt apkrāptiem. Turklāt viņa informēja savus tuvākos draugus, lai tie sazinās ar savu mobilo operatoru, kura pakalpojumus izmanto, un pieprasa nobloķēt viltus jeb SPAM īsziņu piesūtīšanu viedtālrunī, kā arī lai nosaka ikmēneša rēķina summas limitu.

Raksta noslēgumā piebilstams, ka stāstā aprakstītās personas sarakste ar komersantu «Islandmob», kā arī platformu support.lv@txthelper.com atrodas redakcijas rīcībā.