Vakara Ziņas

Latvijā 1950. gadā Jāņi vai, kā tolaik sacīja, Līgo svētki, vairs nebija oficiālo svētku dienu sarakstā. Nekāda brīvdiena – jāstrādā! Pēc tam tie tika vai it kā tika aizliegti, bet ap pagājušā gada sešdesmito gadu vidu un vēlāk presē atkal parādījās Jāņu nosaukums.

Runājot par 23. jūnijā un 24. jūnijā svinamiem svētkiem, viena daļa Latvijas iedzīvotāju tos sauc par Līgo svētkiem, citi – par Jāņiem. Tulkošanas birojs un mācību centrs «Skrivanek» skaidro, ka pareizāk šos svētkus būtu dēvēt par Jāņiem.

Latvija pasaules slavu ieguvusi ar vairākiem alkoholiskajiem dzērieniem – ne tikai ar «Rīgas melno balzamu» un gardo miestiņu, bet arī ar karalisko liķieri «Allažu ķimelis», kas smeķēja Anglijas karalienei Elizabetei II. Šogad šis liķieris, kura dzimtene meklējama Siguldas novada Allažos, svin savu 200. dzimšanas dienu.

Droši vien visus ne, tomēr kādu daļu sabiedrības interesē nākotnes prognozes. Var pieļaut, ka lielākā daļa cilvēku tās izlasa un aizmirst, tāpēc vien ir vērts atgādināt.

Pēc Leona Rusiņa pastrādātā nozieguma 16. aprīlī Jēkabpilī beidzot īpašas uzmanības centrā Latvijā nokļuvusi akūta problēma – vardarbība pret sievietēm. Ne mazāk aktuāla tā ir arī citās valstīs. Taču vispirms nepieciešams skaidri definēt, kas ar šo vārdu savienojumu domāts, jo nereti tas mūsu valstī tiek uztverts sašaurināti.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Aktrise Madara Melne-Tomsone jau pērnā gada decembrī devusi zvērestu un nupat kopā ar 28 citiem kolēģiem ir pabeigusi pamatapmācības kursu.

Oficiālā peldsezona ir sākusies 15. maijā, tāpēc atkal jāatgādina, ka Latvijā gadā noslīkst gandrīz pusotra simta cilvēku. Skaudra statistika. Biedrība «Peldēt droši» sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir izstrādājusi «noslīkšanas melno punktu karti», kurā apkopoti dati par pēdējiem trim gadiem. Statistika liecinot, ka gadā vidēji katru trešo dienu no ūdens tiek izcelts kāds noslīkušais – 2020. gadā kopā 122, 2021. gadā – 100 un 2022. gadā – 94 cilvēki. Šogad dienests no ūdenstilpēm izcēlis jau vairāk nekā 40 mirušu cilvēku, vēsta ziņu aģentūra LETA. Šāda statistika ierindo Latviju līderpozīcijās noslīkušo cilvēku skaita ziņā visā Eiropas Savienībā.

Īsi pēc mūsu tikšanās ar Ilzi Maskalāni, kura relatīvi nesen atgriezusies Latvijā pēc ārzemēs pavadītiem divdesmit gadiem, un viņas stāsta par aitu audzēšanu uzklausīšanas notika tā, ka, nākamajā rītā aizejot uz aploku, Ilze konstatēja – tas ir tukšs. Viņas pirmā doma bijusi, ka aitas ir nozagtas, kā tas jau noticis aptuveni pirms gada. Toreiz dzīvniekus atguvusi ar policijas palīdzību, taču šajā reizē palīdzējuši pazīstami cilvēki, jo aitas izbīlī bija aizmukušas pašas. Šis ir stāsts ar laimīgām beigām.

Itāļu dziedātājs Albano Antonio Karizi, ko zinām ar skatuves vārdu Al Bano, dzimis 1943. gada 20. maijā. Nebūs melots, ka Al Bano un viņa nu jau bijušās sievas Rominas Paueres duets slavas zenītā uzsitās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Lai kā būtu abu dzimtajā Itālijā, bet pašreizējie pirmspensijas un svaigpensijas vecuma ļaudis Latvijā noteikti atceras diskotēkas, kurās skanēja dueta «Al Bano & Romina Power» lipīgās un jaunu cilvēku ausīm tīkamās melodijas. Piebildīsim, ka ir pārdoti vairāk nekā 165 miljoni Al Bano ierakstu kopiju.

Ko par jaunievēlēto Valsts prezidentu vēsta astrokarte?

«Šis fotogrāfiju pāris, kuru izvēlējos, ir interesantas ar vairākiem laika nogriežņu un paaudžu saskares punktiem. Interesanti, ka patiesībā visu darīju nejauši un tikai vēlāk ievēroju dažas sakritības,» par savām izvēlētajām fotogrāfijām saka pazīstamais žurnālists un gids Dzintris Kolāts, piebilstot – viņaprāt, tajās lieliski attēlota pēctecība un dzīvības stars, kurš, cerams, vēl kādu laiku nebeigsies.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Nesen lasītājiem vēstījām par vairākām epizodēm ar nozieguma sastāvu, kuras īsi pēc 1990. gada 4. maija deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» pieņemšanas pastrādāja milicijas īpašo uzdevumu vienība OMON. Galvenokārt tās notika Rīgā, taču pa kādai arī citās Latvijas pilsētās.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Dzirdēts, ka vīriešiem nav ieteicams svinēt 40. dzimšanas dienu. Un, ja parevidē Latvijas iedzīvotāju tradīcijas, tad kālab esam pieraduši īpaši atzīmēt apaļas gadadienas, itin kā citā vecumā, piemēram, 37, nevis 50 gados, nebūtu sasniegumu, par kuriem ir vērts priecāties draugu un radu pulkā?

5. jūnija pēcpusdienā izskanēja sēru vēsts – negaidīti mūžībā devusies leģendārā Dailes teātra aktrise Lilita Ozoliņa (19.11.1947.–5.06.2023.). Teātrī aktrise strādāja kopš 1966. gada, un, kā rakstīts teātra atvadu vārdos, «viņas leģenda ir kļuvusi par neatņemamu daļu no Dailes kanona».

Viens no Latvijas PSR Prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas un vēlāk arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes kolorītākajiem darbiniekiem bija izmeklētājs un prokurors Guntis Grūtups (20.09.1934.–29.06.2020.). Oficiāli viņš bija nodaļas priekšnieka vietnieks saistībā ar dienesta un mantiskiem noziegumiem jeb atbildīgais par tā saucamajām balto apkaklīšu lietām. Taču tas nenozīmē, ka Grūtups neiesaistījās slepkavību un citu smagu noziegumu izmeklēšanā – iesaistījās gan izmeklēšanā, gan atklāšanā, turklāt ne reizi vien.

Aktieris Mārtiņš Egliens feisbukā saviem draugiem un talanta cienītājiem izstāstījis, kāds ir viņa veselības stāvoklis.

6. maijā, rakstnieka Jāņa Klīdzēja dzimšanas dienā, Rikavas pagastā tika atklāts atjaunotais Kurpinīku krucifikss, kas kādreiz atradies rakstnieka dzimtas māju pagalmā. Krucifikss tiek dēvēts arī par «Boņuka krustu», jo pie tā filmēta viena no sirsnīgākajām ainām Jāņa Streiča filmā «Cylvāka bārns» («Cilvēka bērns»), kas uzņemta pēc Jāņa Klīdzēja romāna.

«Mūzika sniedz man miera stāvokli, tā mani dziedina un piepilda, krāso dzīvi jēgpilnās krāsās, un tajā sadeg ikdienas nogurums un rutīna, rodoties jaunām idejām,» secina dziedātāja Anete Porga.

Tiekoties ar Aizputes Kristus Karaļa draudzes priesteri Andri Vasiļevski un klausoties viņa aizrautīgajā stāstījumā par to, kā garīdzniekam paiet ikdiena, pirmā doma ir, cik daudz šis cilvēks spēj paveikt. Iespējams, ka galvenais iemesls ir tas, ka ik lieta, ikviens uzdevums, kam Andris Vasiļevskis ķeras klāt, viņam sagādā prieku.