5. jūnija pēcpusdienā izskanēja sēru vēsts – negaidīti mūžībā devusies leģendārā Dailes teātra aktrise Lilita Ozoliņa (19.11.1947.–5.06.2023.). Teātrī aktrise strādāja kopš 1966. gada, un, kā rakstīts teātra atvadu vārdos, «viņas leģenda ir kļuvusi par neatņemamu daļu no Dailes kanona».
Kino skatītājiem Lilita Ozoliņa vienmēr paliks atmiņā kā Marta seriālā «Ilgais ceļš kāpās», Vija filmā «Ezera sonāte», Māra filmā «Melnā vēža spīlēs», kolorītā saimniece filmā «Bille» un ar daudzām citām savām brīnišķīgajām lomām, savukārt teātra mākslas mīļotāji, neapšaubāmi, atcerēsies Lilitas Ozoliņas spēlēto Pegiju izrādē «Sievietes, sievietes», Mēdeju, slinko Anni «Īsā pamācībā mīlēšanā», Hercogieni izrādē «Doriana Greja portrets»…
«Lilitas Ozoliņas talants un inteliģence veidojusi Dailes teātri jau vairāk nekā pusgadsimtu. Dailes teātrī Lilita bija dīva un leģenda. Viņas darbs bija izcils, tik smalks un dziļš. Ārkārtīgi sāpīgs zaudējums Dailes teātrim, Latvijas teātrim un pasaules kino mākslai. Mums - gan kolektīvam kopumā, gan personīgi katram. Zaudējums ir negaidīts, un teātris izsaka līdzjūtību Lilitas Ozoliņas ģimenei, tuviniekiem, talanta cienītājiem un visiem, kuru atmiņā paliks aktrises spožā personība,» teikts Dailes teātra atvadu vārdos.
Beidzamajos gados Lilita Ozoliņa Dailes teātra pēdējām sezonām iedeva divas neaizmirstamas mātes lomas: Henrietu Iskariotu (S. A. Girga izrādē «Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu»; 2022) un titullomu Floriana Zellera lugas «Māte» iestudējumā (2020), kur viņa uzcēla pieminekli mātes mīlestībai - tik pretrunīgai, taču neizmērojami lielai un spēcīgai.»
Kā norāda aktrises kolēģi, Lilitas Ozoliņas ieguldījums Latvijas teātra un kino mākslā ir neizmērojams un nemirstīgs - tikai pazīstot Lilitu, bijis iespējams atklāt to daudzpusību un bagātību, ko sniedza viņas personība un kas tika iedzīvināts visās viņas lomās.
Ar «Ilgo ceļu kāpās» atdeva parādu vecākiem
Internetā pieejamā informācija vēsta, ka Lilita Ozoliņa dzimusi 1947. gada 19. novembrī Rīgā. Izturot uzņemšanas konkursu, viņa iestājās Rīgas Kinostudijas tautas kinoaktieru studijā un līdztekus mācībām 1966. gadā sāka strādāt J. Raiņa Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Dailes teātrī. 1969. gadā Lilita Ozoliņa beidza kinoaktiera studijas, bet 1971. gadā - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas aktieru fakultāti. Aktrises pirmā kinoloma bija Velta spēlfilmā «Kad lietus un vēji sitas logā» (1967), kuru uzņēma viens no viņas studiju pasniedzējiem - režisors Aloizs Brenčs. Savukārt par Lilitas Ozoliņas populārāko kinolomu joprojām tiek uzskatīta Marta filmā «Ilgais ceļš kāpās» (1981). Par lomu daudzsēriju filmā «Ilgais ceļš kāpās» kādā intervijā aktrise teikusi: «Ilgais ceļš kāpās» man nav tikai kārtējā filma vai viena loma klāt pārējām. (..) Tas ir mans dvēseles parāds, kas tiek atdots maniem vecākiem.»
Lilita Ozoliņa ir piedalījusies arī Latvijas Nacionālā teātra un M. Čehova Rīgas Krievu teātra izrādēs. Aktrise ir saņēmusi Lilitas Bērziņas balvu (2008), savukārt «Spēlmaņu nakts» balva kā gada labākajai aktrisei Lilitai Ozoliņai ir piešķirta par Alises lomu Augusta Strindberga lugas «Nāves deja» iestudējumā M. Čehova Rīgas Krievu teātrī (1996). Par lomām M. Bogavacas lugas «Ka tavu tēti!» iestudējumā aktrise tika nominēta «Spēlmaņu nakts» balvai kā gada aktrise otrā plāna lomā.
«Vakara Ziņas» izsaka visdziļāko līdzjūtību aktrises kolēģiem, draugiem un piederīgajiem!
