VAKARA ZIŅAS. Vardarbība pret sievieti diemžēl ir aktuāla

Pēc Leona Rusiņa pastrādātā nozieguma 16. aprīlī Jēkabpilī beidzot īpašas uzmanības centrā Latvijā nokļuvusi akūta problēma – vardarbība pret sievietēm. Ne mazāk aktuāla tā ir arī citās valstīs. Taču vispirms nepieciešams skaidri definēt, kas ar šo vārdu savienojumu domāts, jo nereti tas mūsu valstī tiek uztverts sašaurināti.

Vardarbība pret sievietēm un meitenēm aptver virkni nepieņemamu un ļoti aizskarošu noziegumu, tostarp izvarošanu un citus seksuālus nodarījumus, vajāšanu, izsekošanu jeb stalkošanu, kā arī vardarbību ģimenē, kas nereti beidzas letāli. Pastāv arī tāds vardarbības veids, par kuru Latvijā tikpat kā nerunā, proti, tā ir vardarbība, kas saistīta ar goda un cieņas aizskaršanu, pie kā pieskaitāma ne tikai neslavas celšana, bet smagākajos gadījumos pat piespiedu laulības. Minētie noziegumi galvenokārt skar sievietes, taču no tiem cieš arī vīrieši, kuri arī var kļūt par vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas upuriem.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas sievietes attiecībā pret viņu partneru iespējamo vardarbību sargā speciāls Likums par vardarbību pret sievietēm (VAWA), kas ir viens no ASV federālo tiesību aktiem. Jau savos pirmsākumos šis likums vienlaikus kalpoja kā ļoti nopietns aicinājums pievērst uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, vardarbību pret sievietēm, seksuālu vardarbību un vajāšanu. Likums paplašināja juridisko instrumentu klāstu, kas palīdzētu apkarot pret sievietēm vērstu vardarbību un nodrošinātu aizsardzību tām, kuras jau cietušas no šāda veida pārkāpumiem. Sākotnējā redakcijā 1994. gada septembrī šo likumu parakstīja prezidents Bils Klintons.

Likuma darbība nodrošināja līdzekļus, ar kuriem 1995. gadā Tieslietu departamentā izveidoja īpašu institūciju, kas saistīta ar problēmas - vardarbība pret sievietēm - risināšanu. Galvenais mērķis ir novērst vardarbību ģimenē un bērnu izmantošanu, kā arī apmācīt cietušās puses advokātus.

Saistībā ar minēto likumu tiek piešķirts ASV valdības finansējums pētījumiem saistībā ar vardarbības gadījumiem pret sievietēm.

Lielāko daļu kritikas saistībā ar likumu izteica cilvēki, kuri uzskatīja, ka vardarbība vienlīdz skar abu dzimumu pārstāvjus, tāpat arī apsūdzētos un upurus, taču šis likums attiecas tikai uz sievietēm kā upuriem. Bija arī iebildumi, ka likums paredz - sievietēm no valsts ir vajadzīga paternāla palīdzība [paternālisms - tāda aizbildniecība, sociālā politika vai darba attiecības, kur, it kā rūpējoties par darbinieku, ierobežo viņu iniciatīvu, atbildību, tiesības utt.]. Savukārt likuma atbalstītāji uzsvēra, ka šis tiesību akts nav dzimumu izslēdzošs un vienlīdz labi var risināt arī vīriešu vajadzības. Viņi norādīja, ka pēc būtības sievietes no vardarbības cieš citādi jeb atšķirīgi nekā vīrieši.

Visbiežāk vardarbības gadījumi pret sievietēm ir konstatēti Oklahomas štatā, kur apmēram 49,1 % sieviešu dzīves laikā ir saskārušās ar vardarbību ģimenē, tostarp fizisku partneru fizisku vardarbību, piemēram, izvarošanu, kā arī izsekošanu.

Apvienotā Karaliste

Pētījumi Apvienotajā Karalistē liecina, ka uzmākšanās un vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir plaši izplatīta, turklāt Covid-19 pandēmijas laikā tā ir saasinājusies. Ir aprēķināts, ka viena no trim jaunietēm un sievietēm vecumā no 16 gadiem Lielbritānijā tika pakļauta vismaz vienam uzmākšanās veidam gadā (šis pētījums attiecas uz laikposmu līdz 2021. gada novembrim). Savukārt attiecībā uz sievietēm vecumā no 16 līdz 34 gadiem šiem skaitļiem ir tendence pieaugt, respektīvi, šajā vecumgrupā uzmākšanos vai pat vardarbību no katrām trim sievietēm ir piedzīvojušas divas.

Apvienotajā Karalistē ir vesela virkne likumdošanas aktu, kas saistīti ar vardarbības apkarošanu, taču viens no «svaigākajiem» tika pieņemts 2017. gadā. Tas ir likums par vardarbības pret sievietēm un mājas vardarbības novēršanu un apkarošanu. Minētā dokumenta 18. nodaļā ir noteikts, ka Apvienotā Karaliste ratificē Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm, kā arī pret sievietēm ģimenē vardarbības novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija).

Vācija

Diemžēl arī šajā valstī netrūkst vardarbības gadījumu pret meitenēm un sievietēm. Aprēķināts, ka Vācijā aptuveni 35 % sieviešu dzīves laikā ir piedzīvojušas pret sevi vērstu vardarbību, kas ir par 2 % vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Patiesība ir vēl skaudrāka, proti, ik pēc divarpus dienām kāda sieviete Vācijā mirst vardarbības dēļ, ko pret viņu lietojis vai nu tagadējais, vai bijušais partneris. 2020. gadā šādā veidā tika noslepkavotas 139 sievietes. Savukārt informācija par to, ka kāda sievietes dzīvība tiek apdraudēta tieši viņas partnera dēļ, vācu likumsargus sasniedz katru dienu.

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta vairākas reizes centusies pievērst uzmanību šai problēmai. «Mēs vairs nedrīkstam pieļaut, ka tā notiek. Šajā jautājumā ir jāieņem stingra nostāja,» pauda ministre savā ziņojumā par dzimumpartneru, no kuriem absolūtais vairākums ir vīrieši, vardarbību valstī. «Kad dzirdu, ka tā ir ģimenes traģēdija, kad partneris vai bijušais partneris ir nogalinājis savu sievu un bērnus, tas liek matiem saslieties stāvus gaisā! Nē, tā vairs nav ģimenes traģēdija. Manā izpratnē ģimenes traģēdija ir, kad trīs bērnu māte nomirst no vēža. Taču ja partneris vai bijušais partneris nogalina savu sievu un bērnus vai lieto pret viņiem vardarbību, tas nav nekas cits kā vardarbība! Un tā, nevis kā citādi, tas arī jāsauc.»

Vairākus ģimenes vardarbības veidus nosaka Vācijas Krominālkodekss. Ikviens, kurš rada bīstamus miesas bojājumus, tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz 10 gadiem. Sodāma ir arī goda un cieņas aizskaršana un neslavas celšana. Seksuālā vardarbība ir noziedzīgs likumpārkāpums neatkarīgi no tā, vai cietušais un likumpārkāpējs ir precējušies vai attiecībās. Ja likumpārkāpējs pret acīm redzamu personas gribu veic seksuālas darbības, iestājas kriminālatbildība. Draudu izmantošana nav kriminālatbildības priekšnoteikums, taču tas palielina sodu.

Likumpārkāpums, par ko saņemams sods, ir arī personas vajāšana, tajā skaitā izsekošana. Par izsekošanu jeb stalkošanu Vācijas Kriminālkodeksā tiek uzskatīta tāda uzvedība kā pastāvīga otras personas fiziska tuvuma meklējumi, mēģinājumi sazināties vai regulāri izteikti draudi otrai personai vai kādam, kas ar šo cilvēku ir tuvā kontaktā (piemēram, sievietes bērniem).

Krievijas Federācija

Kā var lasīt interneta vietnē «Forbes.ru», divu pandēmijas gadu laikā, salīdzinot ar laika posmu pirms tam, Krievijas Federācijā ir ievērojami pieaudzis sieviešu skaits, kuras mirušas sava partnera vai dzīvesbiedra lietotās vardarbības dēļ. 2021. gadā partnera vardarbības dēļ mirušo sieviešu skaits bijis 71,7 % no visām bojā gājušajām, bet 2020. gadā - 70,9 % sieviešu. Pēc analītiķu datiem, visaugstākais vardarbības līmenis pandēmijas laikā tika konstatēts Sanktpēterburgā, Ļeņingradas un Permas apgabalos (77 %), mazliet zemāks jeb 75 % - Omskas, Kurgānas un Maskavas apgabalos.

Salīdzinājumam piebilstams, ka no 2011. līdz 2019. gadam no visām Krievijā nogalinātajām sievietēm vardarbības upuru skaits veido 65,8 % bojā gājušo. Tās ir 12 209 daiļā dzimuma pārstāves, kuras noslepkavojis viņu vīrs, partneris vai radinieks. Minētajā laikā posmā kopumā Krievijā vardarbīgā nāvē mirušas 18 547 sievietes.

Krievijas Federācijas Konstitūcija ir šīs valsts pamatlikums, kas sastāv no preambulas un divām daļām. Tā pašreizējā redakcijā ir pieņemta 1993. gadā un nosaka cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības. Lai aizsargātu sievietes un bērna tiesības, ir izstrādāts likumprojekts Nr. 1183390-6 «Par ģimenes un sadzīves vardarbības profilaksi», ko Krievijas Valsts dome tā pašreizējā redakcijā pieņēmusi 2019. gada 2. decembrī. Likumprojekts vispirms nosaka, kas ir ģimenes vardarbība. Lai aizsargātu pret vardarbību cietušos, tiek ieviesti aizsardzības priekšraksti, kuri pakļauti iekšlietu institūcijām. Par iemeslu var kalpot ne tikai cietušā liecības, bet arī informācija, kas nonākusi plašā personu un organizāciju lokā. Kaut kas līdzīgs, kā Latvijā ir pagaidu aizsardzība pret vardarbību, minētajā likumprojektā ir aizsargpriekšraksts, kas ietver aizliegumu vardarbīgajam partnerim vai dzīvesbiedram kontaktēties ar cietušo, sazināties ar viņu, (arī izmantojot tehniskos līdzekļus), noskaidrot viņa atrašanās vietu. Aizsargpriekšrakstu var saņemt laulātie, bijušie laulātie un personas, kurām ir kopīgs bērns (vai bērni), kā arī tuvinieki.

Rezumējot piebilstams, ka pat 21. gadsimtā viena no Krievijas lielajām problēmām ir patriarhāts, kas kalpo kā viens no ideoloģijas stūrakmeņiem - īpaši laikā, kad notiek agresija Ukrainā. Ievērības cienīgs ir fakts, ka Krievijas Tieslietu ministrija 2021. gada nogalē par ekstrēmistisku noteikusi vācu žurnālistes Martas Hillersas autobiogrāfisko grāmatu «Kāda sieviete Berlīnē: Dienasgrāmata no 1945. gada 20. aprīļa līdz 22. jūnijam» (Eine Frau in Berlin: Tagebuchaufzeichnungen vom 20. April bis 22. Juni 1945), kas vēstī par padomju karavīru seksuālo vardarbību pret vācietēm Otrā pasaules kara gados. Krievu valodā grāmata tika izdota 2019. gadā.