Vakara Ziņas

Uguns ir stihija, kas savā ceļā spēj nopostīt pilnīgi visu, sākot ar baznīcām un tempļiem, beidzot ar fabrikām un dzīvojamo ēku kvartāliem. Tā nesmādē arī teātru zāles un skatuves – pat tad ne, ja tās tikko kā atjaunotas. 1969. gadā uguns liesmas postīja Liepājas teātra mazo zāli, kas nesen bija izremontēta. Norisa Johana Štrausa operetes «Vīnes valsis» mēģinājums. To režisēja Pauls Putniņš, kurš vēlāk kļuva par vienu no Latvijas labākajiem dramaturgiem. Izrādes koncertmeistars – Kurts Kalsings. Teātra muzikālais vadītājs Ādolfs Reinbergs šī iestudējuma ģenerālmēģinājuma laikā aizgāja mūžībā. Viņa darbu turpināja Aivars Ozols.

Viena no Latvijas vismazākajām, bet tajā pašā laikā visromantiskākajām pilsētām ir Aizpute. Romantiska tāpēc, ka, lai arī pilsēta, tās robežās pastaigas laikā, ja izturēsies klusi, iespējams sastapties ar kādu zaķi, lapsu, stirnu, vāveri vai citu savvaļas dzīvnieciņu. Savukārt motosporta cienītājiem Aizpute ir labi zināma tādēļ, ka Misiņkalna motokrosa trasē ik gadu notiek starptautiskas sacensības.

Leģendārais komponists Imants Kalniņš nupat nosvinējis dzimšanas dienu. Pastiprinātā sabiedrības uzmanībā nonākusi mūziķa bijušās sievas Velgas Hānbergas grāmatā aprakstītā dzīvesbiedra bohēma un atkarība, un pirms kāda laika arī komponista labvēlīgā attieksme pret Krievijas diktatoru Putinu.

Nule kā tapis jauns seriāls «Kolektīvs» – četri stāsti, kuri veltīti dziesmu un deju svētku dalībniekiem un pie skatītājiem nonāks jūlija sākumā. Sērijas «Gaismas pils» autors ir topošais kinorežisors Edgars Kaupers, kurš līdz šim plašākai auditorijai, iespējams, vairāk bijis zināms kā grupas «Carnival Youth» dalībnieks.

Septiņi ziloņi, nolikti mājās uz galdiņa, nes veiksmi. Arī skarabejs – vabole, kas veļ mēslus. Tūristiem, kas Ēģipti apmeklē tikpat bieži kā kapusvētkus kādā attālākā Latvijas kapsētā, šis amulets suvenīrbodīšu piedāvājumā nav svešs. Tomēr – kā radušies dažādi talismani un amuleti, un cik pamatoti dzīvniekiem, augiem un kukaiņiem tiek piedēvētas maģiskas spējas un īpašības? Kur aug kājas leģendām, ticējumiem un, būsim godīgi, nereti arī māņticībai? Ja jau pat olimpiskajām spēlēm un sportistiem ir savi talismani, tātad kaut kas tajā visā ir.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Dārgakmens ir kā sīks piliens, kurā koncentrējusies Visuma bezgalība, dzīvās dabas mutuļojošais spēks, žilbinošā Saule un biedējošās okeāna dzīles. Viss vienā lāsē!

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Nav jāpierāda, ka vaļasprieks palīdz izkrāsot un dažādot dzīvi. Tāpēc jau cilvēki izvēlas visdažādākās ar savām interesēm saistītās nodarbes. Retāk gadās tā, ka nodošanās vaļaspriekam palīdz un iedvesmo darbā savus pienākumus paveikt arvien labāk. Tā sanācis Vidzemes rajona tiesas tiesnesei Rasmai Mednei, kuras aizraušanās jau aptuveni desmit gadus ir ziedu audzēšana. Darbojoties ar un ap puķēm, lieliski atpūšas prāts, līdz ar to kļūst vieglāk izanalizēt kādas situācijas, pieņemt svarīgus lēmumus, saistītus ar pamatdarbu. Dienā, kad notika mūsu saruna, tiesnese posās atvaļinājumam. Ja citi plāno savā brīvajā laikā kādus tuvākus vai tālākus braucienus, Rasma Medne pirmām kārtām domā, kas darāms siltumnīcās un dobēs, taču viņai prieku sagādā arī ceļošana.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Ko dara cilvēks, ja viņu māc jautājumi, kas paša spēkiem nav atrisināmi? Ir tādi, kuri vēršas pēc padoma pie astrologa, tarologa, numerologa vai zīlnieka.

Tik skarbi komponists Zigmars Liepiņš pamatojis savu vēlmi no šo dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta «Kopā augšup» repertuāra atsaukt dziesmu «Svētī debesīs šo zemi», kuras teksta autors ir skandalozais dziesminieks Kaspars Dimiters.

Klausoties rakstnieces un publicistes Gunas Rozes stāstījumā par viņas trim ģimenes mīluļiem – orientāļiem Klēru un Munku un bezšķirnes kaķīti Orvelu, šķiet, ka tas būtu labs materiāls grāmatai. Rakstnieces novērojumi par visiem trim un piedzīvojumi ar tiem ir tik neparasti, ka izsauc izbrīnu. Kaut vai apgalvojums, ka jaunākais no kaķiem Orvels pazīstot pulksteni. Kā tas iespējams? Izrādās, ir iespējams. Nemaz jau nerunājot par to, ka vecākā no mīluļu kompānijas – Klēra – rakstniecei asistē, kad top kāds literārs vai publicistiskas ievirzes darbs, it kā saprazdama, ka patlaban viņas saimniece ir aizņemta ar ko ļoti nopietnu. Rakstnieces ģimenē visi trīs minči tiek uztverti kā pilntiesīgi ģimenes locekļi.

Nebūs daudz pārspīlēts, apgalvojot, ka Tibetas budistu garīgais līderis, XIV dalailama mūsdienās ir ieguvis teju vai šovbiznesa zvaigznes statusu. Uz viņa lekcijām plūst cilvēki, kuriem par budismu ir tikai attāla nojausma, viņu par savējo uzskata gados jauni ļaudis, ar viņu tiekas tās amatpersonas, kas nebaidās no Ķīnas valdības dusmām, jo oficiālā Pekina turpina iztēlot trimdā padzīto dalailamu kā «bīstamu separātistu». Bet viņš pats savos gados saglabājis itin labu fizisko formu un laiku pa laikam pārsteidz žurnālistus ar izteikumiem, par kuriem nav skaidrs – tie domāti nopietni vai tomēr kā joks. Nesen traci sacēla Tibetas garīgā līdera piedāvājums mazam zēnam pasūkāt viņa mēli, ko dalailama pēcāk attaisnoja ar savu īpašību «ķircināt cilvēkus».

Zinājāt, ka Indonēzijā dzīvo nosauļotā žurka? Tā ir viena no pasaulē sastopamiem daudziem desmitiem žurku sugu. Latvieši žurkas nav mīļojuši. Dainās žurkas minētas maz, ticējumos – negatīvā kontekstā. Toties Austrumos žurkas ir pielūgsmes objekts. Vienīgās vietas, kur žurkas nav radušas sev mājvietu, ir Arktikas un Antarktikas apvidi, kā arī dažas okeānu salas.

No Latvijas izbraukušie latvieši ārzemēs turpina uzturēt latviskās tradīcijas un kultūru. Lielākie pasākumu organizatori Anglijā – «Bērzes strazdi» – vairāk nekā desmit gadus organizē koncertus, labdarības un izglītojošus pasākumus arī ar Latvijas mākslinieku un mūziķu piedalīšanos.

Līdztekus ierastajiem muzejiem daudzās pasaules valstīs darbojas arī neparastas iestādes, kurās var aplūkot īpatnējus eksponātus dažādās tematikās, kas liek ne tikai apdomāties, bet, iespējams, pat pārsteigumā ieplest acis, vēsta kanāls «National Geographic».

«Laikam taču ilgāk par nedēļu nekad neesmu bijis prom no šīs mājas. Mīļākais foto? Iespējams, ka viens no. Un ne jau runa par to, kas redzams, bet gan par to, kas tajā visā ir iekšā,» stāstot par savu mīļāko fotogrāfiju, saka rakstnieks un Radioteātra producents Dzintars Tilaks.

Aleksandrs Kiršteins ir Nacionālās apvienības biedrs un septiņu sasaukumu Saeimas deputāts. Visu savas publiskās darbības laiku strikti ieturējis «nacionālo līniju», jau sākot ar laiku, kad uzvirmoja Atmodas laika pirmās vēsmas. Piedalījies slavenajā LNNK dibināšanā Arkādijas parkā, balsojis par Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju.

«Maijs man kopš bērnības vienmēr ir bijis «gaidīšanas svētku» sākums. Māsai dzimšanas diena ir 1. maijā, man – 31. maijā. Iespējams, tāpēc ar māsas dzimšanas dienu man sākās savas dzimšanas dienas lielā gaidīšana,» saka dziedātājs un dziesmu autors Arnis Miltiņš. Šogad viņam 65. šūpuļsvētki.

Mārupietis Andris Daubergs, mācoties 11. klasē, apmaiņas programmas laikā, kā pats smej, iemīlējās Dānijā tik ļoti, ka vēlējies tur noteikti atgriezties. Tā arī notika: pabeidzot Mārupes vidusskolu, Andris devās uz Dāniju otrreiz. Mērķis bija iegūt augstāko izglītību un kļūt par automatizācijas inženieri. Arī pēc studiju pabeigšanas darba gaitas sāktas Kopenhāgenā. Savukārt tagad saistībā ar darba komandējumu Andris atrodas Dalasā Teksasas štatā ASV.

Kādi ir jūsu Jāņi?