VAKARA ZIŅAS. Ko dara topošais kinorežisors Edgars Kaupers?

Nule kā tapis jauns seriāls «Kolektīvs» – četri stāsti, kuri veltīti dziesmu un deju svētku dalībniekiem un pie skatītājiem nonāks jūlija sākumā. Sērijas «Gaismas pils» autors ir topošais kinorežisors Edgars Kaupers, kurš līdz šim plašākai auditorijai, iespējams, vairāk bijis zināms kā grupas «Carnival Youth» dalībnieks.

«Mani ieintriģēja 1985. gada dziesmu svētku stāsts par diriģentu Haraldu Medni, kurš gan bija atstādināts no virsdiriģentu saraksta, taču koristi viņu izsauca no skatītāju rindām un pēc tam viņa vadībā nodziedāja no repertuāra svītroto Jāzepa Vītola dziesmu «Gaismas pils». Pirms tam šo gandrīz četrdesmit gadus seno stāstu nebiju dzirdējis - tāpat kā lielākā daļa manas paaudzes,» saka Edgars.

Apbrīno Medņa uzdrīkstēšanos

«Meklējot informāciju par dziesmu svētku vēsturi un to, kāds bija pats sākums, veicu tiešām pamatīgu izpēti, un secināju, ka tieši stāsts par 1985. gada notikumiem uzpeld vairākkārt un diezgan bieži. Mums gan ar scenāristu Maksi [Gauju] bija arī citi varianti, par ko varētu veidot seriālu - ja jau tā ir komēdija, tad varētu apspēlēt klišejiskākas lietas, kuras saistās ar dziesmu svētkiem, piemēram, ģībšanu vai alkohola patēriņu… Taču sapratām - ja runā par dziesmu svētkiem, tomēr vajadzētu kaut ko cēlāku un episkāku, tāpēc beigu beigās izvēlējāmies tieši šo stāstu. Apspēlējām divas puses - koristus un arī Kultūras komiteju, kas tolaik uzraudzīja procesus un bija komunistiskās partijas centrālkomitejas apakšatzars.»

Taujāts, vai šis leģendārais stāsts varētu ieinteresēt jauniešus, kuri, visticamāk, par to neko nav dzirdējuši, Edgars teic: «Es gribētu atbildēt šādi: man visvairāk šajā stāstā patīk nevis koristu uzdrīkstēšanās, bet Haralda Medņa uzdrīkstēšanās - viņš vienkārši iznāca no skatītāju rindām, uzkāpa tribīnē un nodiriģēja dziesmu. Un neviens neko nevarēja izdarīt. Manuprāt, tas stāsts tiešām varētu uzrunāt arī manu paaudzi. Jo vienmēr jau galvenais nav stāsts, bet - kā to pastāsta. Īpaši tas attiecas uz kino.» Papildu iedvesmu viņš smēlies pieejamajos arhīva materiālos - gan Latvijas Televīzijas 1985. gada koncerta ierakstā, gan Anša Epnera īsfilmā «Virsdiriģenti», kuras kadri arī integrēti viņa veidotajā sērijā. «Man likās, ka par šo stāstu vajadzētu runāt, turklāt šķita, ka tas piedāvā potenciālu vēsturiskas komēdijas žanru, ļaujot paskatīties gan uz svētku aizkulisēm, gan kambariem, kuros kāds partijas vai «čekas» ierēdnis cenšas to visu apturēt un cenzēt,» par savu paveikto darbu vēl piebilst Edgars.

Īsts izmeklētāja darbs

Veidojot savu sēriju, Edgars kopā ar filmas scenārija autoru Maksi Gauju braukājis pa Latviju, apciemojot cilvēkus un uzklausot viņu stāstus. «Runājām gan ar vienu no Medņa vadītā kora «Skaņupe» koristēm, gan ar toreizējo TV tiešraides režisori Svetlanu Rudzīti, gan tehnisko personālu, jo daļa mūsu stāsta darbības notiek televīzijas busiņā, tāpēc gribējām zināt, kāda bijusi viņu ikdiena; satikāmies arī ar kādu dāmu, kura jau bija veikusi krietnu izpētes darbu par Haraldu Medni un toreizējiem notikumiem, un viņai bija ļoti daudz dokumentu. Tas tiešām bija nopietns izmeklēšanas darbs, nevis tikai «plika» filmas taisīšana. Bet tas ļoti palīdzēja, veidojot filmas scenāriju, jo nebija jāpieņem izvēles no zila gaisa.»

Kino pasaule pavērusies plašāk

Komēdijas žanrs sērijai izvēlēts galvenokārt tāpēc, ka tāds žanrs ir visām četrām «Kolektīva» sērijām. «Bet patiesībā esmu drusku «pasists» uz komēdijām. Man patīk gluži ne smieklīgas, bet komiskas lietas, par kurām varbūt kādreiz tu nesmejies, taču saproti - tas bija asprātīgi un interesanti!» Edgars skaidro un atzīst, ka viņa kontā ir vēl pāris filmu, par kurām plašāka auditorija nemaz nevarētu zināt, jo tās tapušas mācību procesa ietvaros. «Pirms diviem gadiem taisīju īsfilmu, kas saucās «Veiksme ir ar mums», un arī tajā galvenajā lomā bija pazīstamais kultūras žurnālists Toms Treibergs, un tā tapa, kad mācījos Kultūras akadēmijas pirmajā kursā. Otrajā kursā veidoju divas dokumentālās filmas. Viena bija portretfilma par Ināru Ginteri - ļoti spilgtu baletdejotāju, kura piedalījās izrādēs no piecdesmitajiem līdz pat septiņdesmitajiem gadiem. Taču visvairāk mani interesē mans bakalaura darbs, pie kura pašreiz strādāju - filma «Balto kuģu sirdis», kuru veidoju kopā ar aktieri Andri Keišu un komponistu Jēkabu Nīmani. Patiešām brīnišķīga komanda!» Edgars gan smej, ka īsti nezinot, kas viņš būs pēc Kultūras akadēmijas beigšanas: «Dzīve rādīs! Protams, mana galvenā nodarbošanās joprojām ir mūzika un «Carnival Youth», kur viss aktīvi notiek un šovasar jāieraksta jauns albums, tā ka tajā pasaulē viss turpinās. Taču kino pasaule pašreiz ir pavērusies mazliet plašāk, skola ir parādījusi krātuvi ar filmām, ko var uzsūkt un uzsūkt. Domāju, ka šajā lauciņā vēl varētu parušināties.»

Kā, viņaprāt, filmu «Gaismas pils» uzņems skatītāji? «Strādājot pie filmas, es par to īsti nedomāju, taču man noteikti bija robežas, lai nepārkāptu kaut kādas «sarkanās līnijas» un man būtu jāuztraucas. Taču viendien feisbukā palasīju komentārus ierakstam par savu sēriju un biju šokā, jo ļoti daudzi cilvēki rakstīja, ka ir piedzīvojuši šo 1985. gada notikumu un ka tas viņiem bijis ļoti nozīmīgi. Tad gan sāku domāt - ārprāts, pie kādas tēmas esmu pieķēries, jo filma ir veidota izklaides žanrā… Redzēsim, kāda būs reakcija, jo bērniņš, tā teikt, ir palaists pasaulē un kopš šodienas tas vairs nav mans.»

Pašreiz konkrētu ideju par nākamajām filmām Edgaram nav, savukārt, dzirdot ierosinājumu, ka būtu jāveido Latvijas hokeja izlasei veltīta spēlfilma, viņš smej un atzīst, ka šī ideja jāpiedāvā viņa grupas biedram Robertam Vanagam, jo «viņš ir ar hokeju uz «tu», maziņš būdams, daudz slidojis uz dīķa, tāpēc, iespējams, viņam šī tēma tiešām varētu likties interesanta».