18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina "Latvijas faktu" janvārī veiktā aptauja.
Jautājums par budžeta līdzekļu piešķiršanu informatīvajai kampaņai, kas Latvijas iedzīvotājus aicinātu piedalīties 18. februārī gaidāmajā divvalodības referendumā, ir noņemts no valdības dienaskārtības.
Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam un citiem cilvēkiem Krievijā, kas pārmet Latvijai par krievu valodas statusu gaidāmā referenduma kontekstā, vispirms vajadzētu iepazīties ar Krievijas prezidenta kandidāta Vladimira Putina uzskatiem par valodas lomu nacionālās identitātes veidošanā, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Valdība otrdien lems par 1,7 miljonu latu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), lai sagatavotos 18.februārī paredzētajai tautas nobalsošanai.
Satversmes tiesa (ST) pēc pagājušajā piektdienā pieņemtā lēmuma neapturēt valodas referendumu saņēmusi apvainojošu vēstuli no Latvijas Republikas Tautas tribunāla, kurš savulaik piespriedis augstāko soda mēru vairākiem politiķiem.
Lai arī tikai pagājušās nedēļas beigās kļuva zināms, ka Satversmes tiesa (ST) referendumu par divvalodību neapturēs, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) tas gatavošanos referendumam nav apgrūtinājis.
Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris kritizē politiķus par novēlotu reaģēšanu uz ierosināto referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
"Valdis Zatlers ar saviem skaļajiem paziņojumiem grib slēpt un aizēnot faktu, ka vienīgi viņa partija Saeimas sēdē balsoja „pret” to, lai Satversmes panti par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un Latvijas teritorijas nedalāmību tiktu nostiprināti kā negrozāmi," uzskata viena no Satversmes grozījumu iniciatorēm un iesniedzējām, 11. Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS).
Valdība otrdien lems par 1,7 miljonu latu piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), lai sagatavotos 18.februārī paredzētajai tautas nobalsošanai.
Pēc nepilna mēneša gaidāmajā referendumā ir ļoti būtiski pasaulei parādīt, cik Latvijas iedzīvotāju ir pret citu valsts valodu, intervijā TV3 ziņu raidījumam norādīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja Ārlietu ministrijas ierosinājumu 18.februāra tautas nobalsošanai ārvalstīs izveidot 85 vēlēšanu iecirkņus 41 valstī.
Šodien notiks Satversmes tiesas 2. kolēģijas sēde. Tajā tiesneši paredzējuši pieņemt lēmumu par to, vai apturēt 18. februārī plānoto tautas nobalsošanu par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš uzskata, ka tautas nobalsošanas apturēšana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, būtu absurds.
ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa ziņo, ka piektdien plkst. 11 notiks tiesas kolēģijas sēde, kur tiesneši paredzējuši pieņemt lēmumu attiecībā uz deputātu pieteikumu, kurā deputāti apstrīdējuši grozījumus Satversmē, kas attiecas uz krievu valodas statusu, un lūguši piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18. februārī plānotā referenduma norisi.
Kamēr Satversmes tiesa vēl tikai spriež par divvalodības referenduma iesaldēšanu, Saeima sākusi darbu, lai turpmāk vairs nepieļautu gadījumus, kad tiek mēģināts mainīt valstiskuma pamatvērtības.
Vakar Saeima apstiprināja Pilsonības likuma izpildes komisijas nosaukuma maiņu – tagad tā būs Sabiedrības saliedētības komisija (SSK). Kaut arī Nacionālā apvienība (NA) vēlējās to pārdēvēt par Nacionālās identitātes un vienotības komisiju, tomēr komisijas locekļi ar minimālu pārsvaru nobalsoja par Zatlera Reformu partijas izdomāto nosaukumu – jau minēto SSK.
"Katrai valstij ir pamatvērtības, kas valsti padara par to, kas tā ir. Latviešu valoda ir Latvijas pamatvērtība - identitātes pamats un valstiskuma kodols, un tieši ar latviešu valodas kā valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas starpniecību un palīdzību gan pilsoņi, gan citi iedzīvotāji īsteno savas tiesības un uzņemas arī pienākumus," norāda Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis.