Koalīcijas partijas pirmdien vienojušās konceptuāli atbalstīt grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz atjaunot vēlētāju reģistru, līdz ar to Saeimas vēlēšanās, tāpat kā pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās varētu balsot savā deklarētajā dzīvesvietā.
Tāpat Zatlera Reformu partijas (ZRP) frakcijas izstrādātais un koalīcijas atbalstītais priekšlikums saistāms ar elektroniskā balsojuma sistēmas ieviešanu. Koalīcijas partiju sadarbības padome nolēma vistuvākajā laikā uz sēdi aicināt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru, lai viņš izskaidrotu savu redzējumu par šīs sistēmas ieviešanu, aģentūru BNS informēja ZRP pārstāve Daiga Holma.
Grozījumu galvenais mērķis ir nodrošināt Satversmē noteikto vēlētāju vienlīdzības principu. Ar vēlētāju reģistra atjaunošanu Saeimas vēlēšanās būtu tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās – balsošana savā deklarētajā dzīvesvietā.
ZRP norāda, ka vēlēšanu reģistra atjaunošanai būtu vairākas priekšrocības. Būtu samazinātas krāpšanās iespējas – ar esošo kārtību, ja vēlēšanu iecirkņa darbinieks neatzīmē nobalsošanas faktu pasē, vēlētājs var balsot atkārtoti. Otrkārt, Vēlētāju reģistrs nodrošinātu to, ka vēlētājus nepārvietotu no viena vēlēšanu apgabala uz otru, kas varētu būt kādam Saeimas deputāta kandidātam izdevīgi. Treškārt, reģistrs nodrošinās efektīvu informācijas apmaiņu, lai neierobežotu vēlētāju pārvietošanās brīvību vēlēšanu dienā un iespējas balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī vai vēlēšanu dienā, atrodoties ārvalstīs.
Ceturtkārt, reģistra atjaunošana ļautu balsot cilvēkiem, kuriem pase vēlēšanu dienā nav pieejama. Ar vēlētāju reģistru vēlēšanas būtu patiesi aizklātas un vēlētājs būtu nodrošināts pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām. Par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās pasēs vairs nebūtu atzīmes, ko pret balsotājiem var izmantot ietekmīgas personas (darba devēji, partiju vadība, kreditori u.c.), kas nostājušās pret piedalīšanos vēlēšanās, klāsta ZRP.
Tāpat vēlētāju reģistra ieviešana atvieglotu balsošanu Latvijas pilsoņiem ārvalstīs – viņi sākotnēji reģistrētu adresi, uz kuru viņiem jāsūta balsošanas materiāli. Saņemtos materiālus aizpildītus viņi nosūtītu atpakaļ CVK pa pastu. Pašlaik, lai ārvalstīs esošie pilsoņi piedalītos Saeimas vēlēšanās, viņiem ir jānosūta sava pase ierakstītā vēstulē vai ar kurjeru uz vēstniecību vienreiz, lai pieprasītu vēlēšanu materiālus, un pēc tam otrreiz, lai nodotu savu balsi un balsošanas faktu varētu atzīmēt viņu pasēs. Tas ir sarežģīti, turklāt pase var ceļā pazust.
Saeimas deputāts Valdis Liepiņš (ZRP) norādīja, ka 9. Saeimas vēlēšanās tikai 557, bet 10.Saeimas vēlēšanās – 905 ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi pieprasīja balsošanas materiālus pa pastu. Lielā emigrācija pēdējos gados šo problēmu ir saasinājusi. Tik apgrūtinātu balsošanas procedūru ārvalstīs dzīvojošie varētu uztvert kā Latvijas valsts neieinteresētību vai pat nevēlēšanos uzturēt saites ar tautiešiem ārvalstīs.