Biedrība "Par latviešu valodu", kas nedēļu pirms referenduma izvērsīs informatīvu kampaņu, aicinot piedalīties valodas referendumā, tapusi, jo politiķi klusējuši, ceturtdien uzsvēra biedrības dibinātāji, kuru vidū ir ārzemju latvieši, taču viņus atbalsta daudzi kultūras cilvēki.
Ceturtdien preses konferenci apmeklēja arī aktieri Ģirts Jakovļevs un Andris Keišs, dziedātājs Lauris Reiniks, režisors Jānis Streičs, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesbiedrs Imants Freibergs, pianists Vestards Šimkus, mākslinieks Jāzeps Pīgoznis un vēl daudzi citi.
Biedrības informatīvās kampaņas mērķauditorija ir tie aptuveni 40%, kuri ir nolēmuši palikt mājās vai vēl nav pieņēmuši lēmumu par piedalīšanos tautas nobalsošanā. Sabiedrība tikšot uzrunāta ar reklāmu radio un presē, būs aktivitātes internetā. Kampaņas moto ir "Celies un ej!".
Organizācijas pārstāvis Māris Slokenbergs žurnālistiem norādīja: "Nekā sensacionāla mums šodien nav. Tikai viena vienkārša lieta. Lūgsim izplatīt ziņu, ka mums ir jāiet balsot."
Biedrība nodibināta, jo pirms mēneša viņš secinājis, ka valdība neko nedarot. Slokenbergs uzsvēra, ka pretošanās šoreiz nenotiks pie Saeimas, bet gan referendumā.
Uz to norādīja arī biedrības priekšsēdētājs Arnis Salnājs. "Referendums tuvojās, bet vēlētie pārstāvji izvēlējās paklusēt. Daži pat apgalvoja, ka referendums nav pelnījis uzmanību un tam ir lemts izgāzties," kritizēja Salnājs.
Andrejs Mežmalis savukārt atzina, ka grūti iedomāties, kā esam nonākuši šādā situācijā. "Kā mēs to pieļāvām visu mūsu acu priekšā? Kā mēs varējām pieļaut šo ļaunprātīgo un kailo naida kurināšanu starp Latvijas pamattautu un krievu minoritāti? Tā ir mērķtiecīga naida kurināšana," teica Mežmalis.
Aktieris Keišs norādīja, ka atprasījies no mēģinājuma, lai būtu klāt pasākumā. "Svētdien spēlēju izrādi ar krievu aktieri, un mēs pat nepacēlām šo tēmu," sacīja Keišs.
"Mēs pirms gadiem desmit Irkutskā spēlējām izrādi, un pirmajā pauzē kāds no balkona izmeta lapiņas ar kāškrustiem un pār zāli pāršalca nožēla, ka viens iejaucies mūsu mākslas darbā. Mūsu situācija ir tāda, ka radikāli spēki savā starpā kaujas un viņi nonākuši tik tālu, ka man jāiet prom no mēģinājuma, ka mēs pret savu gribu esam iejaukti. Tā ir lieka naudas izšķiešana, bet es tomēr iešu. Tas dokuments, kas būs pēc tam, būs oficiāls, ko apspriedīs ārpus Latvijas," klāstīja Keišs.
Imants Freibergs aicināja vēlētājiem nekļūdīties, jo balsojums nav par latviešu valodu, bet pret oficiālu divvalodību Latvijā.
"Pats esmu dzīvojis ilgus gadus svešumā un zinu, cik tā ir vērtīga lieta. Tādēļ šī nu ir iespēja parādīt, cik tā mums ir dārga. Es visiem tiem, kas agrāk domāja palikt mājās, teiktu – nē, lūdzu, celies un ej. Ja necelsimies un neiesim, tad vēlāk varēsim gulēt gultā un klausīties, kā apkārt gvelž krieviski, angliski un turciski. Šis ir izšķirošais brīdis tieši par latviešu valodu. Šis referendums ir balsot pret, nekļūdieties un atzīmējiet rūpīgi," norādīja Freibergs.
Biedrība savu darbību varētu turpināt arī pēc 18.februāra referenduma un varētu dot savu artavu latviešu valodas stiprināšanā, neatstājot to pašplūsmā.
Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Parakstu vākšanu referenduma organizēšanai iniciēja biedrība "Dzimtā valoda" un tās līderis Vladimirs Lindermans.
Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.