20. jūlijā mūžībā devusies ievērojamā un pretrunīgi vērtētā latviešu māksliniece. Viņas dzīvība pēc smagas slimības izdzisa 71 gada vecumā. Bet pirms tam viņa pie jūras gleznoja. Pēdējo reizi, vēstīts Laumas Lapsas, Evijas Kalnbērzas materiālā "Zinājām, ka viņa gleznos līdz pēdējam elpas vilcienam" izdevumā "Privātā Dzīve".
Aija Zariņa bija ne tikai spilgta personība mākslas pasaulē, bet arī gādīga mamma saviem trim bērniem - Zuzannai, Arnim un Tīnai.
Mākslinieces bērni viņu apciemoja katru dienu. “Mamma jau ilgāku laiku cīnījās ar smagu slimību. Diemžēl tā strauji progresēja," saka Tīna.
Lai kaut nedaudz atvieglotu grūto slimības gaitu, bērni mākslinieci dažādi iepriecinājuši. “Mammu vel paspējām aizvest pie jūras, kur divas dienas pirms nāves viņa gleznoja,” stāsta Tīna.
Dienu pēc gleznošanas liedagā Aijai iestājās paralīze un nākamajā dienā viņa aizgāja.
Aija devās mūžībā, esot savās mājās, un līdzās bija viņas ģimene.
"Biju viņu apskāvusi. Kad viņa devās prom no šīs pasaules, tas notika ar lielu enerģijas izlādi. Cilvēkiem, kas bija telpā, aizsitās elpa. Un tad mammas vairs nebija... Viņa aizgāja cieņpilni un mierā," saka Tīna.
Aija Zariņa nomira ātri, bez sāpēm. "Viņas naves brīdis izskatījās ta, kā to parasti apraksta grāmatās vai rāda filmās," piebilst Zuzanna.
