Latvija pieteikusies vērienīga aizdevuma (līdz pat 8,4 miljardi) saņemšanai
Latvija pieteikusies vērienīga aizdevuma saņemšanai no Briseles, lai stiprinātu aizsardzības spējas. Saskaņā ar iesniegto pieprasījumu Latvija gatavojas aizņemties līdz pat 8,4 miljardiem eiro. Tos plānots ieguldīt jaunā bruņojumā, kā arī iekšlietu dienestu un militārās medicīnas stiprināšanā, vēsta TV3.
Eiropas Komisija dalībvalstīm piedāvājusi izsniegt aizdevumus 150 miljardu eiro apmērā, kas ir daļa no apjomīga Eiropas aizsardzības stiprināšanas plāna. Tā mērķis ir mazināt gadu desmitiem ilgo militāro atkarību no ASV.
Vai pieteikties aizdevumam, ir katras valsts brīva izvēle. Noslēdzoties pieteikšanās termiņam, kļuvis zināms, ka šo iespēju izmantojušas 18 dalībvalstis, arī Latvija.
“Es absolūti esmu pārliecināts par to, ka šobrīd mūsu drošībā, mūsu aizsardzībā ir jāiegulda. Tam, ko mēs ieguldām šobrīd, būs milzīga pozitīvā ietekme arī nākotnē mūsu drošībai. Tā ka šis ir tas laiks, kad mums ir jāaizņemas,” saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, Latvijas pieprasītā aizņēmuma minimālais apmērs ir 3,8 miljardi eiro, bet maksimālais - 8,4 miljardi. Tā ir teju puse valsts gada budžeta.
Kā uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), Briseles piedāvātais aizdevums ir pievilcīgs, jo Eiropas Savienība var aizņemties lētāk par Latviju.
“Teiksim, kā Finanšu ministrijas Valsts kase aizņemas starptautiskajos tirgos, šī arī būs aizņemšanās. Šī nauda būs jāatdod. Bet, iespējams, ņemot vērā, ka Eiropas Savienība aizņemas, un Eiropas Savienības kredītreitings ir augstāks nekā jebkuras citas nacionālās dalībvalsts reitings, varētu būt labāki šie aizdevuma noteikumi,” klāsta Ašeradens.
Skaidrojot, ko Latvija plāno finansēt ar šo aizņēmumu, aizsardzības ministra uzskaitījums ir garš: “Pretgaisa aizsardzība, artilērijas sistēmas, kājnieku kaujas mašīnas, jaunākās tehnoloģijas droni, atbalsts Ukrainai, Baltijas aizsardzības līnija - mūsu ārējās robežas stiprināšana. Un arī projekti, kas attiecas uz drošību plašāk. Militārā mobilitāte, militārā medicīna, gatavība krīzes situācijām arī iekšlietu resorā.”
Dalībvalstis kopumā pieprasījušas 127 miljardu eiro lielus aizdevumus. Daļa to plāno izmantot, lai piegādātu ieročus Ukrainai. Un, lai gan pieteikšanās termiņš jau ir noslēdzies, nevienai valstij netiks atteikts, ja tās iesniegums tiks saņemts līdz novembra beigām.
