Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nedrīkstētu apturēt.
Saeima sākusi darbu pie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātajām izmaiņām Satversmē, lai noteiktu konstitucionālās vērtības - tostarp valodu - kā negrozāmas.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 18.janvārī, iepazīstoties ar etniskās saliedētības indikatoriem, sprieda, ka komisijas darbs jākoncentrē, izceļot dažādām etniskajām grupām kopīgās jomas un uzskatus.
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) noraida Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova komentārus par krievu valodu Latvijā un uzskata izteiktos pārmetumus par nepamatotiem, aģentūrai BNS sacīja ministrijas pārstāvis Jānis Sīlis, atbildot uz aģentūras BNS jautājumu.
Piektdien notiks Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kurā paredzēts pārrunāt aktualitātes tautas nobalsošanas sagatavošanā, izveidot vēlēšanu iecirkņus un vēlēšanu iecirkņu komisijas ārvalstīs, apstiprināt kārtību, kādā sarīkojama tautas nobalsošana ieslodzījuma vietās, kā arī lemt par pašvaldību rosinātajām izmaiņām Latvijas vēlēšanu iecirkņu sarakstā.
Biedrības Dzimtā valoda priekssēdētājs Vladimirs Lindermans, kura vadītā organizācija iniciēja parakstu vākšanu par divvalodības ieviešanu Latvijā, uzskata: 30 Saeimas deputātu vēršanās Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt referenduma likumību ir ar pseidojuridisku demagoģiju nomaskēts valsts apvērsuma mēģinājums.
Līdztekus peripetijām ap divvalodības referendumu nacionālo jautājumu Latvijā saasina arī parakstu vākšana par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Akcijas atbalstītāji ir pārliecināti: pilsonības akcijai esot reālas iespējas sasniegt mērķi, jo tā saistīta ar izmaiņām likumā, nevis Satversmē.
Saeimā ievēlētajām un amatos ieceltajām amatpersonām nacionālā pielaide valsts noslēpumam būtu jāpiešķir automātiski, jo pašreizējā pielaižu piešķiršanas sistēma ir absurda, aģentūrai BNS sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Jānis Ādamsons ("Saskaņas centrs", SC).
Parakstu vākšanas liecina par ilgstošo politiskās elites konfliktu iznešanu no Saeimas ēkas uz ielām, aģentūrai BNS jaunāko parakstu vākšanas iniciatīvu komentēja politologs Ivars Ījabs.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina veikt grozījumus Latvijas Republikas Satversmes 73.pantā, nosakot, ka „Tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus”.
Neatkarīgā uz sarunu par referendumu un latviešu valodas situāciju aicina Saeimas deputātus Inu Druvieti (Vienotība), Raivi Dzintaru (VL!TB/LNNK) un Augustu Brigmani (ZZS).
Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta ieceri organizēt pilsoņu debates par integrāciju, iesaistot tajās pēc nejaušas atlases ielūgtus dalībniekus – Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, dažādu tautību pārstāvjus, visu reģionu iedzīvotājus no dažādām vecuma grupām un profesijām.
Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderis un Saeimas deputāts Valdis Zatlers uzskata, ka tautas nobalsošanai par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, vajadzētu notikt, liecina politiķa teiktais otrdien Latvijas Televīzijā.
59% Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu referendumā plāno balsot pret Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, parādījusi tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju "LNT" veiktā interneta lietotāju aptauja.
Visticamāk, jau šonedēļ kļūs zināms Satversmes tiesas lēmums par krievu valodas referenduma apturēšanu uz laiku, kamēr tiks vērtēts šā balsojuma tiesiskums. Tikmēr tautas nobalsošanas priekšdarbi jau ir sākušies un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) veikusi pirmos poligrāfijas darbu pasūtījumus.
Lai gan vēl nav zināms, vai referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai notiks, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pirmdien atbalstīja Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) pieprasījumus par papildu finansējumu tautas nobalsošanas atspoguļošanai, aģentūrai BNS apstiprināja sabiedrisko mediju pārstāvji.
Tuvojoties referendumam par krievu kā otras valsts valodas atzīšanu, koalīcijā strādājošā Vienotība pieņēmusi paziņojumu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Neraugoties uz to, pašā partijā nevalda saskaņa – vai referendumu vajadzētu pieļaut vai tomēr apturēt.
Lai atzītu, ka referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu ir antikonstitucionāls, Satversmes tiesai (ST) argumenti būs, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.