Baltkrievu tautības KNAB priekšnieks referendumā piedalīsies, taču izvēli neatklāj

Baltkrievu tautības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks piedalīsies referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, taču nevēlas publiski atklāt savu izvēli.

1979.gadā Rēzeknē dzimušais Streļčenoks aģentūrai BNS teica, ka viņš kā iestādes vadītājs izvēlējies neitrālu pozīciju, tāpēc nevēlas atklāt savu izvēli referendumā. Šādi viņš rīkojas, jo nevēlas nostāties vienā vai otrā pusē un to, ka viņa vārdu izmantotu kāds politisks spēks.

"Es piedalīšos, taču mana nostāja kā iestādes vadītājam ir tāda, ka neatkarīgi no valodas – latviešu, krievu vai angļu– iesniegumi birojā par korupciju ir un arī būs turpmāk. Mums galvenais, lai cilvēki neatkarīgi no pārliecības un valodas sniegtu mums informāciju. Korupcijai valodas robežu nav, jo korupcija notiek neatkarīgi tautības un pārliecības," norādīja Streļčenoks.

Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši vairāki "Saskaņas centra" (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.

Latvijā

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) uzdevusi Valsts digitālās attīstības aģentūrā (VDAA) nekavējoties sākt dienesta pārbaudi par esošo situāciju saistībā ar e-pastu apstiprināšanu portālā "Latvija.gov.lv", aģentūru LETA informēja ministres padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe.