18. februārī gaidāmā referenduma kontekstā par grozījumiem Satversmē, tai skaitā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, Katoļu Baznīcas Latvijā bīskapi uzskata par nepieciešamu izteikt savu viedokli šajā jautājumā.
Aicinājumu parakstījuši Kardināls Jānis Pujats, Rīgas arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis, OP, Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, bīskaps Jānis Cakuls, Antons Justs un Ārvaldis Andrejs Brumanis.
"Vispirms vēlamies atgādināt, ka 1917. gada 9. un 10. maija Rēzeknes kongresā, kurā tika izlemta galīga Latgales apvienošanās ar pārējiem latviešu novadiem un likts stiprs pamats latviešu tautas vienotībai un Latvijas valstiskajai identitātei, vadošā loma bija tieši garīdzniekiem (Nikodemam un Jāzepam Rancāniem, Kazimiram Skrindam, Francim Trasunam un citiem). Arī šodien, gandrīz simts gadus vēlāk, garīdznieku pienākums ir skaidri paust savu viedokli visai tautai tik svarīgajā latviešu valodas jautājumā," teikts garīdznieku paziņojumā.
Latvijas pamatnācijas valoda ir valoda, ap kuru vienojas visas šeit dzīvojošās mazākumtautības. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā - tas ir arī taisnības jautājums. Taisnības princips prasa, lai pasaules tautu plašajā forumā latviešiem Latvijā, tāpat kā krieviem Krievijā, būtu sava telpa, kur nebūtu apdraudēta nācijas identitāte, tās valoda un kultūra. Tāpēc mūsu pienākums kā Latvijas pilsoņiem ir aizstāvēt Latvijas pamatnācijas lielāko vērtību - latviešu valodu, jo tauta nevar pastāvēt bez savas valodas. Svētajos Rakstos lasām: „Dievs (..) nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem [cilvēkiem] dzīvot, lai tie meklētu Dievu, lai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jo Viņš nav tālu nevienam no mums." (sal. Apustuļu darbi 17, 24-27).
Latvijas vēsturē ne tik sen bija laiki, kad Latvijas zemē ar tā laika varas gādību dominēja krievu valoda. Tā visās dzīves jomās pamazām izspieda latviešu valodu. Cariskā Krievija līdz 1904. gadam Latgalē neļāva dibināt latviešu skolas, nedrīkstēja arī izdot latviešu periodiku utt. Neaizmirsīsim faktus no latviešu tautas vēstures, jo skaitliski mazai tautai savā zemē valoda ir eksistences jautājums.
"Katoļu Baznīca ir toleranta un respektē ikvienas tautas kultūru, valodu, sludina Kristus Evaņģēliju konkrētās tautas valodā un iestājas par mieru, saticību, savstarpēju cieņu un labvēlību. Draudzēs ir dažādu tautību cilvēki, tādēļ tiek teikti sprediķi, svinēti dievkalpojumi, laulības, kristības, bēres gan poļu, gan krievu, gan lietuviešu valodās, gan citās, ja apstākļi to prasa. Tā tas būs arī turpmāk, taču mēs dzīvojam Latvijā, tādēļ aicinām ticīgo tautu un visus labas gribas cilvēkus Latvijai tik svarīgā brīdī iestāties par Latvijas valstiskās identitātes un latviešu valodas saglabāšanu, piedalīties referendumā un balsot pret grozījumiem Satversmē, tai skaitā, balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai," uzskata katoļu baznīcas vadība.
