Vladimira Lindermana aktivitātēm ir potenciāls mobilizēt gados jaunus aktīvistus, un krievu jauniešu līdzdalības iespējām Latvijā būtu jāpievērš lielāka uzmanība, aģentūrai BNS norādīja Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska.
Lindermans ir viens no biedrības "Dzimtā valoda" līderiem, kura iniciatīva par Satversmes grozījumiem, lai krievu valodai Latvijā piešķirtu valsts valodas statusu, nonākusi līdz tautas nobalsošanas sarīkošanai.
Kamenska sacīja, ka nekas neliecina, ka "Dzimtā biedrība" būtu liela biedrība, taču viņiem ir potenciāls mobilizēt gados jaunus aktīvistus.
"Viena problēma, par ko būtu jādomā, vai viņš šajā akcijā neuzrunā krievu mazākumtautību jauniešus, jo viņiem nav īsti savu neatkarīgu organizāciju. Viņi nav iesaistījušies jauniešu jumta organizācijās, piemēram, Latvijas Jaunatnes padomē, kur pamatā ir latviešu organizācijas. Vispār mazākumtautību jauniešu līdzdalība ir problēma," uzsvēra Kamenska.
Viņa uzskata, ka latviešu politiskajai elitei būtu jāapliecina gatavība iesaistīties ilgtermiņa dialogā ar mazākumtautību pārstāvjiem. "Varbūt tur ir jānāk jaunās paaudzes politiķiem, tādiem kā Vjačeslavs Dombrovskis vai Andrejs Judins. Tuvojoties tām pašām pašvaldību vēlēšanām. Atbildība būs gan "Saskaņai" uzrunāt latviešu vēlētājus, gan latviešu partijām uzrunāt krievu vēlētājus un samazināt etnisko balsojumu," pastāstīja eksperte.
Lindermans savulaik atradās starptautiskajā meklēšanā par aicinājumiem vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. 2002.gadā viņš kā galvenais liecinieks piedalījās arī nacionālboļševiku partijas līdera Eduarda Ļimonova tiesas procesā Krievijā. Lindermans savulaik bija vērsies pie toreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina, lūdzot viņam piešķirt Krievijas pilsonību, taču tā viņam tika atteikta.
Lindermanam pagaidām nav Latvijas pilsonības.