Iveta Grigule: jānovērš provokācijas pret valstiskumu

Saruna ar Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti Ivetu Griguli.

– Jūs darbosieties komisijā, kas lems par Satversmes izmaiņām, nosakot atsevišķu pantu negrozāmību. Jūs stingri aizstāvat ideju, ka šādiem negrozāmiem pantiem jābūt?

– Jā, es stingri aizstāvu šo ideju. Es arī biju viena no deputātēm, kura parakstīja Nacionālās apvienības iniciēto iesniegumu Satversmes tiesai ar lūgumu izvērtēt 18. februāra divvalodības referenduma likumību. Es uzskatu, ka bija jāizmanto visas iespējas, lai Latvijas valstiskumam bezjēdzīgo un absurdo pasākumu apturētu. Satversmes tiesa lēma citādi, un tas ir jāpieņem. Jāvirzās tālāk. Esmu pārliecināta, ka Satversmē jānostiprina kā negrozāmi atsevišķi panti. Kāda garantija, ka pēc kādiem mēnešiem pēc 18. februāra referenduma mums nenotiek, piemēram, referendums par Latgales pievienošanu Pleskavas apgabalam? Tādas nejēdzības jānovērš saknē, un nav jādod iespējas nekādām provokācijām, tātad jābūt negrozāmajiem pantiem Satversmē. Līdzīgi precedenti ir Vācijas, Francijas konstitūcijās.

– Jā, piekrītu jums par referenduma bezjēdzību. Taču, nosakot Satversmes pantu negrozāmību – vai netiek ierobežotas varas suverēna – tautas – tiesības lemt par valsts nākotni? Atņemot tautai lemttiesības vairākos būtiskos jautājumos?

– Nē, šīs tiesības netiek ierobežotas. Nosakot kā negrozāmu, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, ka Latvijas teritorija ir nedalāma, mēs neko neierobežojam. Jo šie panti nosaka valsts pastāvēšanu – vai nu mums ir Latvija, vai nu tās nav. Mums jāpasargā sevi no sevis paša. Ja cilvēks uzskata, ka Latvijas valsts nav vajadzīga, tad ir visas iespējas izvēlēties jebkuru citu valsti.

Konkrētajā gadījumā man gan šķiet, ka vismaz puse no tiem, kas parakstījās par referenduma ierosināšanu, tika vienkārši samusināti. Viņi iedomājas, ka viņi nobalsos referendumā par, un krievu valoda būs otra valsts valoda. Bet tā taču nenotiks. Šiem cilvēkiem neviens neskaidro, ka ir jāsavāc tikai par balsojumā vien 700 tūkstoši balsu, viņiem neskaidro, ka tas faktiski ir nereāli. Es domāju, ka šie cilvēki būs tikpat vīlušies referenduma iznākumā, kā tagad daudzi, kas balsoja par 10. Saeimas atlaišanu, ir vīlušies Zatlera partijā un

11. Saeimā. Un attiecīgi šī vilšanās pavērsīsies pret Saskaņas centru, kas lielā mērā sekmēja divvalodības referendumu.

– Jūs domājat, ka krievu valoda kā otra valsts valoda tiešām ir galvenais iemesls un ilgu objekts tiem cilvēkiem, kas parakstījās par referendumu? Tas nebija galvenokārt sociāls un politisks protests pret valdošo politiku?

– Droši vien arī šis bija arguments. Tomēr domāju, ka daudzi gados vecāki cilvēki ies ar domu un cerībām par krievu valodu kā otru valsts valodu. Jaunie, izglītotie droši vien ir vienkārši protestējuši pret valdošo politiku. Bet jebkurā gadījumā ir jāapzinās protesta robeža – ciktāl var protestēt un kur jau sākas nacionālas valsts pamatu graušana.

– Valsts prezidents ir mainījis savu viedokli un referendumā piedalīsies. Manuprāt, arī viņa iepriekšējā pozīcija – nepiedalīties – bija visnotaļ cienījama. Jūs domājat, ka partijas viņu pārliecināja? Viņš negribēja palikt viens ar savu nostāju?

– Nedomāju gan, ka viņu mainīt viedokli pārliecināja tikšanās ar partijām, jo viņš ir ļoti patstāvīgs cilvēks savos lēmumos. Es to redzu tā – situācija ap šo 18. februāra referendumu nemitīgi mainās, nāk klāt dažādi notikumi, kas maina attieksmi. Valsts prezidents ir rīkojies pareizi, aicinot cilvēkus iet uz referendumu un balsot pret otru valsts valodu. Jebkuram ir grūti mainīt lēmumu, atzīt to, ka varbūt sākotnēji nav izvērtēti visi rīcības plusi un mīnusi. Manuprāt, Valsts prezidents rīkojās cienījami šajā gadījumā, un nedomāju, ka viņu kāds ietekmējis. Tauta no viņa gaidīja šo lēmumu.

– Tauta Latvijā ir ne tikai tie, kas balsos pret otru valodu, bet arī tie, kas balsos par. Vai prezidentam nebija jāpaliek neitrālam, lai nešķeltu tautu?

– Man liekas, ka prezidents nevar palikt neitrāls situācijā, ja tie, kas balso par otru valsts valodu, balso pret Latviju kā nacionālu valsti, pret valsts pamatiem. Prezidenta iestāšanās pret Latvijas valsts pamatu ļodzīšanu ir atbalstāma.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"