Lielās intervijas

Ilga Šuplinska izglītības un zinātnes ministres pienākumus pilda mēnesi. Lēnām iešūpoties darba dunai nav iespējams, jo veicamo darbu saraksts ir garš un steidzams – pedagogi sola streikot, ja viņu alga, kā pirms gada solīts, šogad septembrī nepalielināsies, skolu tīkla reforma arī karājas gaisā, jaunais mācību saturs klauvē pie skolu durvīm, par savām vajadzībām atgādina studenti un augstskolas. Taču visu vēlmju apmierināšanā galvenais priekšnoteikums ir nauda, bet tās vajadzīgajos apjomos nav.

Arnis CIMDARS ir Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs kopš 1997. gada. Tagad pāris 13. Saeimas koalīcijas partijas grasās viņu pārvēlēt. Taču vienīgais to arguments ir – par ilgu. Pienācīgs, profesionāli pamatots komisijas un tās priekšsēdētāja darba vērtējums nav atrodams. Arī tāpēc Neatkarīgā lūdza vērtēt CVK darbu un komisijai turpmāk darāmo pašu tās priekšsēdētāju – Cimdara kungu.

Intervija ar kordirģentu Intu Teterovski: par politiskās kultūras izmaiņām, par personībām vēsturisko pagriezienu punktos, par Kultūras ministriju kā galveno iestādi un politiķiem, kuri sāk kā basi, bet beidz kā tenori.

Nepilnas divas nedēļas pirms paredzētās partijas KPV LV biedru sapulces (kongresa) partijas valdes locekle, Saeimas deputāte Linda Liepiņa publiski paziņoja par atkāpšanos no amata.

«Nedēļu vēlāk tiek sasaukta Rīgas mākslas darbinieku sanāksme Operas telpās, kur piedalās vairākas valsts augstākās amatpersonas, un referātu VK(b)P CK lēmums par operu «Lielā draudzība» un Padomju Latvijas mākslas darbinieku uzdevumi nolasa Arvīds Pelše. Viņš (..) komentē trūkumus, bet to sarakstam pievieno arī Anatola Liepiņa baletu Laima un Oskara Stroka šlāgerus, kuri, pēc viņa vārdiem, «samaitā tautas labo gaumi, cenšas aplipināt to ar satrunējušās buržuāziskās kultūras baciļiem».» Šī sanāksme notika sen – 1948. gadā, taču savu truluma ekspresiju tā nav zaudējusi līdz pat šim baltam brīdim.

Intervijā Neatkarīgajai bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Finanšu policijas pārvaldes vadītājs un Ģenerālprokuratūras virsprokurors Gunārs Kūtris atklāj savu izpratni par bordānistu pasludināto «bezkompromisa tiesiskumu»; analizē riskus, ja politikā iesaistās negodprātīgi bijušie operatīvie darbinieki, kuri viņiem pieejamo slepeno informāciju izmanto politisko konkurentu apkarošanai; kā arī analizē garo tiesvedību problēmas un saprātīgo termiņu ievērošanas problēmu krimināllietās.

Jānis Ošlejs ir īpaši izturīgu betona grīdu ražošanas uzņēmuma Primekss īpašnieks un vadītājs. Ošlejs savu uzņēmumu ir izveidojis no nulles paša spēkiem, un atšķirībā no daudziem citiem mūsmāju «uzņēmējiem» viņa bizness nav būvēts, izmantojot tuvību ar pie varas esošiem politiskiem spēkiem. Ošlejs plaši pazīstams arī kā makroekonomisko procesu apskatnieks. Viņš savulaik bija viens no pazīstamākajiem eiro ieviešanas skeptiķiem. Šoreiz saruna ar Ošleju par to, kā Latvija izskatās pasaules kontekstā; vai tiešām pie mums viss ir tik slikti, kā izskatās; par iemesliem, kāpēc iepriekšējā koalīcija vēlēšanās cieta sakāvi un ko gaidīt no jaunās valdības.

Filozofijas doktors, Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, akadēmiķis Igors ŠUVAJEVS intervijā Neatkarīgajai pamatā vērtē, varētu teikt, mūsu ikdienu. Esmu iecerējis lūgt vēl vairākus filozofus izteikties par parastām, ikdienas lietām, vērtēt tieši ikdienu. Arī tādēļ, lai mēs – dienas prese – netopam pārāk lēta.

Par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un Latvijas deputātu ietekmi EP, Eiropas drošību un attiecībām ar Krieviju, kā arī Valsts prezidenta vēlēšanām un Jaunās Vienotības nākotni saruna ar Eiropas Tautas partijas grupas vicepriekšsēdētāju, EP deputāti Sandru Kalnieti (Jaunā Vienotība).

Par iepriekšējās valdības atstāto mantojumu valsts budžetā cīņā ar ēnu ekonomiku un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un jaunās valdības jaunās politikas neesamību Neatkarīgās intervija ar bijušo finanšu ministri, pašlaik Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

«Vilcene iekrita ceļmalas grāvī. Viņa bija smagi ievainota, un es zināju, ka pēc dažām minūtēm viņa nomirs. Es nolaidu ieroci un piegāju pie elsojošā dzīvnieka. Vilcene palūkojās uz mani ar sāpju un dzīvības ilgu pilnu skatienu, tad – pievērsās rietošajai saulei. It kā es vairs nebūtu blakus, it kā mana klātbūtne vairs nebūtu svarīga... Saule spoguļojās mirstošās vilcenes acīs, tās satumsa un dažus mirkļus vēlāk izdzisa kopā ar sauli, kas aizslīdēja aiz meža sienas. Es stāvēju blakus vilcenei, kura vairs neelpoja, un manī bija tikai tukšums un sāpes par bezjēdzīgi nogalināto dzīvnieku. Tajā brīdī es sev zvērēju, ka vairs nekad neiešu medībās.» Šo stāstu pirms vairākiem gadiem man pavēstīja Oskars Grīgs, bijušais Saeimas deputāts, kurš nu jau Viņsaulē mierpilni sarunājas ar savu pēdējo vilceni. Nez, ko Grīgs teiktu, uzzinot par to, kas notiek Saeimā tagad?

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars BIČKOVIČS intervijā Neatkarīgajai raksturo tiesu varas, tiesu sistēmas kvalitāti un tajā notiekošās pārmaiņas.

31. janvārī biržas Nasdaq izcilības balvu Nasdaq Baltic Awards 2019 nominācijā Gada notikums biržā saņēma valstij piederoša akciju sabiedrība. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Ilgajā valdības veidošanas procesā, kad partijas nevarēja vienoties par valdības modeli, viņš tika minēts kā politiski neitrāls kandidāts uz premjera amatu.

Par to, kas notiek ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK), un to, kas vēl notiks, Neatkarīgās intervija ar Saeimas Saskaņas frakcijas deputātu Ivaru Zariņu.

Saeimā iesniegtajā likumprojektā Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības noteiktas Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB). Uz šīm tiesībām pretendē arī Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL). Patlaban baznīcu apsaimnieko Rīgas dome. Bet nu faktiski atkārtojas pirms desmit vienpadsmit gadiem notikusī polemika par to, kādā statusā baznīcai pastāvēt turpmāk. Joprojām uzskatu, ka LELB tā arī nav atradusi pienācīgus, pārliecinošus argumentus, lai taptu par šīs baznīcas īpašnieci. Bet – ciktāl runāt par VELBL, kuras tiesības noteica 1888. gada maija ieraksts Zemesgrāmatā, 1939. gadā pēc vācbaltu emigrācijas Latvija samaksāja Vācijai visai lielu naudu par to īpašumiem. Turklāt gan luterāņi, gan katoļi šobrīd var kalpot Tam Kungam Pēterbaznīcā netraucēti un bez kādas maksas. Par ko tad ir runa – par ticību, par Dievu vai tik vien kā par mantu? Nolēmu uzzināt Svētā Pētera baznīcas direktores, aktrises Unas JANSONES viedokli par to, kas notiek un kā būtu jānotiek.

Cik plašas iespējas ir jaunajai valdībai izpildīt kaut daļu vēlētājiem solītā labklājības jomā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, un kā tās vairot ar nodokļu izmaiņu palīdzību, kā arī par Moneyval prasībām Latvijai Neatkarīgās intervija ar jaunās valdības finanšu ministru un bijušo labklājības ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība (JV)).

Intervija ar reklāmas industrijas veterānu Ēriku Stendzenieku: par traģikomisko situāciju politikā, par cilvēkiem, kuri pretendē uz varas grožiem, par aukliņu raustītājiem un viņu «klientiem», par vainas apziņu un tās nešanu.

Jebkurš no jaunās valdības locekļiem ar Krišjāni Kariņu priekšgalā varētu atzīt to pašu, uz ko kādas konkrētas problēmas sakarā savā pirmajā intervijā Neatkarīgajai norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas (JKP). Ar solījumiem tūlīt pat nodrošināt šo dažādo Latviju jeb interešu apvienošanu viņš neizcēlās, bet ar dažiem priekšlikumiem interešu saskaņošanai dalījās.

Par valdības plānu samērošanu ar priekšvēlēšanu solījumiem, jauno politiku un aizkulišu interesēm saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (Jaunā Vienotība).