Stepaņenko: Domi grib atlaist, izmantojot melus un manipulācijas

- Tuvojas 13. februāris, kad, ja koalīcijā neradīsies kādas domstarpības, Saeima otrajā lasījumā pieņems likumu par Rīgas domes atlaišanu. Kas notiek, cik tiesisks ir šāda akta pamats?

- Mērķis atlaist Rīgas domi bija jau pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (AP!) priekštecim Kasparam Gerhardam (NA) 2018. gada decembrī. Tika sacerēts atlaišanas likumprojekts, kas neizturēja juridisku pārbaudi Valsts kancelejas līmenī. Toreiz likumdošanas brāķis tika nolikts malā, taču doma par domes atlaišanu iepatikās un palika mūsu politisko oponentu prātos. Viņiem joprojām ļoti sāp zaudējums 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Tā kā neizdevās vinnēt godīgā cīņā, viņi liek lietā visas iespējamās metodes, lai dabūtu nost no trases rīdzinieku ievēlēto Rīgas domi. Gerharda stafetes kociņu ir pārņēmis Pūce, un viņam ir izdevies uzpūst milzīgu «atkritumu krīzes» skandālu.

Rīgai tiek inkriminēta atkārtota autonomās funkcijas nepildīšana - proti, likumā Par pašvaldībām ir teikts, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā. Un VARAM uzskatā Rīgas dome atkārtoti nav bijusi šā uzdevuma augstumos - nav nodrošinājusi atkritumu izvešanu, kā to pieprasa likums.

Mēs tam, protams, nepiekrītam vairāku apstākļu dēļ. Pagājušā gada vasarā beidzās diezgan ilgs process, kas saucas publiskā privātā partnerība jeb PPP, ko pašvaldība savulaik izvēlējās kā vienu no trim iespējamajiem likumā paredzētajiem atkritumu apsaimniekošanas modeļiem. Savulaik 2012. gadā dome no Satversmes tiesas saņēma spriedumu, ar kuru bija lūgts pašvaldībai izvēlēties, kā jānotiek atkritumu apsaimniekošanai. Likumā ir trīs varianti. Viens ir tāds, ka pašvaldība pati iegādājas mašīnas, konteinerus un nodrošina atkritumu savākšanu, nogādāšanu poligonā, šķirošanu un, iespējams, arī pārstrādi, izveidojot pati savu uzņēmumu. Otrs variants bija atdot visu privātajam biznesam. Un ir trešais variants - PPP. Lai izšķirtos, kuru ceļu iet, mēs pasūtījām pētījumu - konkursa kārtībā atradām zinātniekus, kuri veica aprēķinus un izpēti, kādu variantu izvēlēties. Secinājums bija, ka pašvaldībai labāk izvēlēties PPP modeli. Pašvaldība strādāja pie šā modeļa realizācijas, saskaņojot savas darbības ar Finanšu ministriju, VARAM un visām iesaistītajām personām, kuru piekrišanu prasīja likums. Visu šo darbu paveikusi, pašvaldība pagājušā gada 14. jūnijā parakstīja līgumu par jauna apsaimniekotāja izveidošanu. Atbilstoši likumam triju mēnešu laikā ar visiem vecajiem apsaimniekotājiem bija jāpārtrauc iepriekš noslēgtie līgumi, jo viņu lomu uzņēmās no jauna izveidotais uzņēmums. Starp 14. jūniju un 14. septembri, kad bija izbeidzamas visas aktivitātes, kuras iepriekš veica četras kompānijas, parādījās Konkurences padome (KP). 19. jūlijā KP atvēra pārbaudes lietu, jo tai bija radušās šaubas par to, vai viens no PPP partneriem Getliņi EKO nav pārkāpis likumus par konkurenci. It kā firma Getliņi EKO, iespējams, pārkāpusi Eiropas Savienības dibināšanas līguma 102. pantu, izmantojot savu stāvokli tirgū. Tas nebija tāds KP lēmums, kas viennozīmīgi nosaka, ka ir noticis pārkāpums un kādas ir sekas. Nē, KP tikai atvēra lietu un saskaņā ar likumu var tās apstākļus pētīt divus gadus. Tātad līdz 2021. gada 18. jūlijam KP var pateikt, ka šaubas nebija pamatotas, vai arī pateikt, ka, lūk, ir bijis pārkāpums un ir lēmums, kuru attiecīgi var apstrīdēt tiesā. Pašreizējā nenoteiktības situācija var turpināties vēl pusotru gadu, taču KP ir aizliegusi veidojumam Tīrīga savākt atkritumus. Pagaidu noregulējums, ko tiesa ir apstiprinājusi, paredz, ka Tīrīga kā tāda eksistē, tā nekur nav pazudusi, PPP līgumu neviens nav atcēlis, taču Tīrīgai ir aizliegts nodarboties ar to funkciju, kuras veikšanai tā tika radīta.

Bet tajā pašā laikā, ja uzmanīgi lasām atkritumu apsaimniekošanas likumu, tur ir pateikts, ka triju mēnešu laikā, kopš parakstīts līgums par Tīrīgas dibināšanu, visiem iepriekšējiem apsaimniekotājiem - četriem uzņēmumiem, kas apsaimniekoja atkritumus - jāizbeidz apsaimniekošana. Līdz ar to mēs 14. septembrī varējām nonākt līdz situācijai, ka vienīgajai kompānijai, kurai juridiski ir tiesības strādāt, ir aizliegts to darīt, bet tiem, kuri fiziski var to darīt, nav tiesību strādāt, jo likums neparedzēja pēc 14. septembra viņiem iespēju nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu. Radās strupceļš, kas nebija pašvaldības radīts, bet bija ieprogrammēts atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Pašaik Saeimā tiek skatīti grozījumi atkritumu apsaimniekošanas likumā, kur anotācijā atzīts, ka Rīgas pašvaldība ir nonākusi neapskaužamā situācijā, kurā nav juridisku iespēju nodrošināt savu funkciju izpildi.

Tā kā nebija citu iespēju, kā tikai lūgt Ministru kabinetu iejaukties un izmantot iespēju, kas ir paredzēta likumā kā ārkārtas situācijas izsludināšana, mēs septembrī bijām spiesti lūgt valdībai ārkārtas situāciju izsludināt. Jo bez tā pašvaldībai nebūtu tiesību atgriezties pie tām četrām kompānijām, kas bija strādājušas iepriekš, un ļaut tām strādāt pašvaldības teritorijā. Kad ārkārtas situācija tika izsludināta, mums radās brīvas rokas vērsties pie iepriekšējiem tirgus spēlētājiem un ļaut tiem izvest atkritumus. Tā tas tika izdarīts.

Kopš septembra pašvaldība ir veikusi grozījumus saistošajos noteikumos, kā to lūdza VARAM, lai tie būtu atbilstoši pašreizējai situācijai.

Vēl ir veikta sarunu procedūra ar trim kompānijām, kas strādā tirgū, jo ceturtā kompānija vairs nepastāv. Ar trijām kompānijām novembrī tika parakstīti līgumi par to, ka tām ir tiesības turpināt darbu arī pēc 11. decembra un nav nepieciešams pārslēgt līgumus ar klientiem.

Un trešais, kas tika izdarīts - tika izsludināts iepirkums uz ilgāku laika periodu. Arī iedzīvotāji tika informēti, kā tiks izvesti atkritumi.

Pabrīdinājām arī VARAM un izteicām viedokli, ka neredzam vajadzību ārkārtas stāvokļa turpināšanai. Neraugoties uz mūsu paskaidrojumiem, kur mēs precīzi uzskaitījām, ko esam izdarījuši trīs mēnešu periodā, VARAM vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu tomēr pagarināt ārkārtas stāvokli un savā skaidrojumā Ministru kabinetam apgalvoja, ka pašvaldība triju mēnešu laikā neko neesot darījusi. Tas ir ļoti būtiski! Ministrija ir samelojusies. VARAM ir samelojusi Ministru kabinetam un visai sabiedrībai, ka Rīgas dome neko nav darījusi. Taču mēs visu esam izdarījuši!

Šis jautājums tika izskatīts Ministru kabinetā, taču netika paaicināts neviens domes pārstāvis, kas varētu paust pašvaldības argumentāciju un faktus. Bez pašvaldības klātbūtnes Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtas situāciju un pēc tam nosūtīja šo dokumentu uz Saeimu, kur deputāti to pārapstiprināja.

VARAM salika kopā šos divus gadījumus - septembra pašvaldības vēršanos pie valdības ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju un decembra VARAM pašas vēršanos valdībā ar šādu pašu lūgumu. Nosauca to par atkārtotu autonomās funkcijas nepildīšanu, un tā ir visa argumentācija, kāpēc Rīgas dome jāatlaiž. Īpaši absurdi, ka VARAM ministrs decembrī mums uzdeva darīt to, ko mēs jau bijām izdarījuši.

- Ja Rīgas dome tiks atlaista, pastāv iespēja vērsties Satversmes tiesā un censties pierādīt, ka atlaišanai nav bijis tiesiska pamata. Taču kāda būs vairs jēga Satversmes tiesas spriedumam? Pat, ja Satversmes tiesa atzīs, ka dome atlaista prettiesiski, dome jau sen būs atlaista...

- Tieši tā. Iespējams, uz to tiek cerēts, ka, ja domi atlaidīs, tad neviena Satversmes tiesa nevarēs iecelt veco domi atpakaļ un atbrīvot no darba pienākumiem tos deputātus, kas būs ievēlēti ārkārtas vēlēšanās. Satversmes tiesa var vērtēt tiesību akta atbilstību Satversmei tikai tad, kad likums ir pieņemts un Valsts prezidents to ir izsludinājis. Tātad to, kam atlaišanas jautājumā ir taisnība, var noskaidrot tikai vēlāk, kad «vilciens jau aizgājis».

- Viens no galvenajiem KP pārmetumiem Rīgas pašvaldībai bija tas, ka pilsētā būs «atkritumu monopols» uz 20 gadiem un arī pēc tam konkurences nekad vairs nebūs. 20 gadu tiešām ir ļoti ilgs laiks un skan slikti. Kāpēc sākotnējie iepirkuma noteikumi paredzēja tik ilgu laiku?

- Jā, 20 gadu skan slikti, bet 30 gadu skanētu vēl sliktāk. Bet šāds variants ir spēkā pašvaldībā, kas saucas Sigulda...

- Nestāstiet par Siguldu! Jautājums ir par Rīgu.

- Gan Siguldā, gan Rīgā, gan jebkurā pašvaldībā, kad tiek pieņemti lēmumi, jāvadās pēc spēkā esošiem likumiem. Un, ja šie 20 gadi ir paredzēti likumā... Ja pareizi atceros, Daniels Pavļuts no Attīstībai/Par! bija viens no likumprojekta virzītājiem. Ja 20 gadu ir paredzēti atkritumu apsaimniekošanas likumā, tad pašvaldībai nevar pārmest kaut kādu nelikumīgu ceļu.

20 gadu ir tāpēc, ka atkritumu apsaimniekošanā vajadzīgi lieli ieguldījumi - jauna tehnika, jauni konteineri, jāizveido atkritumu šķirošanas laukumi. Tas prasa miljonus. Un, ja amortizācija ir septiņi gadi, tad pakalpojums kļūst nesalīdzināmi dārgāks nekā, ja amortizācija ir desmit vai divdesmit gadu.

KP vadītāja Skaidrīte Ābrama ir iesniegusi atlūgumu. Nebrīnīšos, ja viņa pēc kāda laika iesaistīsies politikā kā Attīstībai/Par! vai citas partijas «lokomotīve». Ja tā notiks, tad būs acīm redzama viņas ieinteresētība ārkārtas vēlēšanu rīkošanā un neobjektivitāte lēmumu pieņemšanā par Rīgas domi.

- Rīgas domē ir ne tikai strīdi ar VARAM par atkritumiem. Gandrīz vai katru nedēļu ir atkal kādi cīkstiņi par amatiem - par mēru tika ievēlēts Dainis Turlais (GKR), bet drīz tika nomests no amata. Tagad arī ar Oļegu Burovu var gadīties, ka viņš drīz vairs nebūs mērs. Kas notiek?

- Tas ir normāls politiskais process. Rīgai tas nebija raksturīgi iepriekšējos desmit gados, bet tagad ir. Ir atsevišķas politiskas partijas, ir atsevišķas politiskas kustības, ir atšķirīgas programmas, un ir cīņa par varu. Ja Daugavpilī vienu mēru ievēlēja, pēc tam nometa, pēc tam atkal nometa jauno mēru un veco ievēlēja atpakaļ, tad ko tur brīnīties par Rīgu, kurā sakoncentrētas divas trešdaļas valsts ekonomikas? Te arī notiek politiskie procesi un politiskās cīņas. Taču politiskās cīņas nav tas pats, kas nespēja pildīt pašvaldības funkcijas. Politiķi var šķelties un apvienoties dažādās kombinācijās, ja vien tas netraucē lēmumu pieņemšanu. Bet lēmumi joprojām tiek pieņemti un pašvaldības darbs tiek darīts. Pašlaik nav nekāda pamata pateikt, ka dome nav rīcībspējīga. Pilsētas mērs joprojām ir savā amatā, lai gan pastāv centieni viņu nogāzt. Arī tad, ja viņš tiks gāzts, tas nenozīmēs, ka dome darboties nespēj. Saskaņā ar likumu tad jānotiek jauna mēra ievēlēšanai. Tas pats ir arī ar vicemēriem. Likums paredz laiku, kurā tiem jābūt ievēlētiem. Lūk, ja līdz 16. martam vicemēri netiks ievēlēti, tad gan būs pamats konstatēt, ka pašvaldība pārkāpj likumu. Bet pašlaik šāda pamata nav.

Pašlaik mūsu galvenais uzdevums ir pieņemt Rīgas budžetu. Rīgas mērs ir budžeta projektu iesniedzis, līdz ar to arī šā likuma prasība ir izpildīta. Nākamais solis būs budžeta apspriešana un pieņemšana. Šis process var ieilgt vai arī var notikt ļoti ātri - neviens nevar paredzēt, kā rīkosies visi 60 domes deputāti. Bet tas ir politiskais process, kas ir pieļaujams no likuma skatpunkta.

Rīgas domē notiek politiskas cīņas, taču tās pretrunas starp Saskaņu un GKR nav tik dziļas, lai mēs nevarētu strādāt kopā.

- Izmantojot ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspili, valdības valdošā koalīcija ir izdzinusi no Rīgas brīvostas pārvaldes valdes Rīgas pašvaldības pārstāvjus. Kā jūs to vērtējat?

- Tas ir brutāls reiderisms. Rīgas kartē tagad ir parādījies «melnais caurums» - Rīgas brīvostas teritorija, kurā pašvaldībai vairs nav teikšanas. Tas ļoti apgrūtina pašvaldības darbu pilsētas attīstības plānošanā. Ja Ventspils brīvostas pārvaldi vēl kaut kā var pievilkt aiz matiem, jo tā bija iekļauta sankciju sarakstā, tad Rīgas brīvosta vispār nekādā mērā nav saistīta ar šo sankciju lietu. Taču valdošo valdības koalīciju tas neinteresēja - izdomāja, ka pašvaldība jāizstumj no ostas, un tā arī izdarīja. Kāds valstij labums no tā, ka tagad brīvostā ir tikai valdības pārstāvji? Nav nekāda labuma, bet ir tikai sliktums - pārkrauto kravu apjomi samazinās.