Saruna ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi par jaunumiem ienākumu deklarāciju iesniegšanā; par VID nākotnes vīziju, galvenajiem uzdevumiem un darbības praksi. Par to, kā veidojas lielie nodokļu parādi un kā likt uzņēmējiem maksāt saviem darbiniekiem legālas algas.
- Tuvojas 1. marts, kad sāksies ienākumu deklarāciju iesniegšana. Vai šogad šajā procedūrā būs kādi jaunumi un, ja būs, tad kādi?
- Šogad jaunumu nebūs. Ja pagājušo gadu jaunums bija diferencētais neapliekamais minimums, tad šogad jaunumu nav. Mēs esam papildinājuši elektronisko deklarēšanās sistēmu, un cilvēkiem laikus bija iespēja atzīmēt, vai viņam piemērot vai nē šo neapliekamo minimumu, līdz ar to izvairoties no tā, ka veidojas piemaksa. Jaunums būs tas, ka, ja cilvēks, kurš ir iesniedzis deklarāciju, būs ārstniecības iestādē atzīmējis iespēju elektroniski nosūtīt datus par ārstniecības pakalpojuma izmantošanu, tad tas jau būs iekšā deklarācijā. Lielai daļai cilvēku deklarācijas būs jau gatavas.
- Precizēsim. Kuros gadījumos šie ārstniecības iestāžu čeki būs jāiesniedz pašam, un kad to būs automātiski izdarījusi ārstniecības iestāde?
- Ir ārstniecības iestādes, kuras ir pievienojušās šai sistēmai, Gulbja laboratorija, Veselības centrs 4 un vairākas citas. Galvenā pazīme ir, ka šajā iestādē jums iedod lapu, kur rakstīts - vai jūs piekrītat datu automātiskai nodošanai VID? Ja atzīmējāt - jā, es piekrītu, tad šos datus ārstniecības iestāde mums automātiski atsūta un tie nonāks jūsu deklarācijā. Ja jums šādu jautājumu nav uzdevuši, tad jums šis čeks vai ģimenes ārsta ar roku rakstīta kvītiņa ir jānofotografē vai citādi jānoskenē un mums jāiesūta atsevišķi.
- Pērn 1. martā bija liels deklarāciju iesniedzēju pieplūdums un sistēma «uzkārās». Kas ir darīts, lai līdzīga situācija neatkārtotos?
- Pēc pagājušā gada notikumiem mēs analizējām situāciju un konstatējām, ka lielākais uzplūdums ir tieši pirmajā nedēļā, nemaz nerunājot par pirmo dienu, kad bija pavisam neiedomājama ažiotāža - 30 000 ienācienu sistēmā tieši pēc pusnakts. Izrēķinot, cik maksātu sistēmas uzlabošana, secinājām, ka nav vērts ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai palielinātu sistēmas jaudu šo divu nedēļu dēļ. Tā vietā mēs šos resursus labāk ieguldām deklarāciju apstrādē. Tāpēc atkal aicināšu visus nesteigties. 1. marts nav vienīga diena, kad deklarācijas var aizpildīt, un neviens agrāk naudu nesaņems.
- Jūs VID ģenerāldirektora amatā esat jau gadu. Tajā nonācāt, izejot cauri konkursa atlasei, kur jums bija jāsniedz sava VID attīstības vīzija. Vai šā gada laikā esat saskārusies ar pārsteigumiem, kuri liktu mainīt domas par to, kas un kā jādara?
- Ja runājam par manu vīziju, tad tam, ko liku priekšā komisijai, sekoju no pirmās dienas un no šī ceļa neesmu novirzījusies. Man liels pluss ir tas, ka es valsts pārvaldi pārzinu un zinu, kā tie dokumenti virzās. Zinu arī, kādi jautājumi jāuzdod cilvēkiem, lai iegūtu rezultātu.
- Kāda tieši ir jūsu VID nākotnes vīzija?
- Manā redzējumā uzsvars bija uz analītiku, un mani patīkami pārsteidza, ka VID analītikas līmenis bija augstāks, nekā biju gaidījusi.
- Precizēsim, ko konkrētajā gadījumā jūs domājat ar analītiku?
- VID darbības laikā ir uzkrātas bagātīgas datu bāzes, bet šie dati neko nedod, ja nav cilvēku un rīku, kā tos analizēt. Daudz kas jau ir paveikts. Ir gan cilvēki, gan rīki, kas dod iespēju analizēt datus dažādos kopsakaros. Daudz resursu tiek tērēts, nesaņemot atdevi. Ir analītika, ir risku novērtēšana, un ir iespējas strādāt ļoti mērķtiecīgi, bet, piemēram, tajā pašā aplokšņu algu jautājumā, neskatoties uz visu varēšanu, rezultāta nav. Tāpēc jāmeklē jaunas pieejas. Liels darbs ir ieguldīts, un ļoti labi rezultāti ir PVN shēmu likvidācijā. Tad es sev un kolēģiem prasīju - kāpēc tādi paši rezultāti nav ar aplokšņu algu izskaušanu? Atbilde: strādājām pie PVN, līdz aplokšņu algām vēl nesanāca. Nu tad tagad ķeramies klāt pie tā. Ir liels resursu izlietojums faktu konstatācijai, bet nav atturošā efekta. Īpaši tas attiecas uz aplokšņu algām. Esmu nonākusi pie atziņas, ka nevajadzētu veltīt tik lielus resursus novērošanai, aprēķiniem, ja varam konstatēt pārkāpumus. Piemēram, ar Nodokļu un muitas policijas palīdzību mēs varam konstatēt naudas izmaksas faktu, tā saucamās aplokšņu algas. To varam izdarīt salīdzinoši ātri. Pieredze mums ir. Tad kāpēc mums ilgāku laiku sēdēt uzņēmumā novērošanā, skatīties, cik klientu nāk iekšā un ārā, ja mēs varam konstatēt pašu [aplokšņu algu izmaksas] faktu. Dabā tas varbūt nebūs tik vienkārši, bet viens no pamatprincipiem ir - jāizdara mazāk kustību, bet jāpanāk labāks rezultāts. Vēl viens pārsteigums bija tas, ka mēs nekādā veidā nevaram publiskot savus lēmumus. Mēs nevaram stāstīt sabiedrībai, ko mēs darām. Līdz ar to rodas dažādi mīti. Mēs taisām auditu, uzņēmums ir izkrāpis PVN, maksājis aplokšņu algas, bet lēmums top zināms tikai pašam klientam. Es nevienam nevaru teikt - ieejiet mūsu mājaslapā, un tur jūs redzēsiet, kāda ir mūsu prakse. Vislabāk informētie ir nodokļu konsultanti un advokāti, jo viņi ir redzējuši vairāk par vienu mūsu lēmumu. Pats nodokļu maksātājs nevar pat izsecināt, kāda ir mūsu prakse, jo viņš nevar tos lēmumus lasīt. Manā iepriekšējā darbā, Konkurences padomē, man pat prātā nevarēja nākt tāda kārtība. Tur katrs varēja iepazīties ar KP lēmumu, iepazīties ar saturu un izdarīt secinājumus. VID gadījumā vienmēr pa vidu ir kāds starpnieks. Parādās mīti, ka mēs ejam pie mazajiem, bet pie lielajiem neejam, jo lielie uzņēmumi reputācijas risku dēļ neiet publiskajā telpā ar paziņojumiem. Viņi samaksā sodu un strādā tālāk.
- Bieži vien, kad tiek publicēti lielāko nodokļu parādnieku saraksti, tur figurē uzņēmumi ar daudzu miljonu parādiem. Cilvēki jautā - kur bijis VID, ja pieļauts uzkrāt tik lielus parādus?
- Lielākie nodokļu parādnieki (lielākais - 39 miljoni eiro) ir radušies audita uzrēķina rezultātā. Agrāk ierastā audita prakse bija nevis ātrāk uzķert šo pārkāpumu, bet iet auditā tad, kad šis pārkāpums jau diezgan ilgi ir vilcies. Rezultātā - ja darījuma summa ir liela, tad audita uzrēķins 100% apmērā plus soda un kavējuma nauda veido milzīgas summas. Šie uzņēmumi ir maksātnespējas procesā, ne no viena nav ko paņemt. Tolaik mums vēl nebija tiesību uzlikt nodrošinājumu, ko mēs darām tagad. Faktiski tās ir tukšas čaulas, no kurām nebūs ko paņemt. Nav tā, ka VID skatījās, kā uzkrājas 39 miljoni. Varbūtība, ka šāds nodokļu parāds varētu uzkrāties, ir ļoti maza vai nekāda. Dažkārt uzņēmēji pārmet - kāpēc VID neiet pie tiem, kam ir 39 miljonu parāds, bet nāk pie manis, kam ir 15 000 parāds? Tur, kur 39 miljoni, tur naudu vairs neatgriezīs, bet tur, kur 15 000, mēs varam piezvanīt un aicināt ņemt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, pārrestrukturēt šo parādu, lai tas neizaugtu lielāks. Mēs tagad nepieļaujam parādu uzaugšanu. Lieli parādi nāk no pagātnes. Ja kādreiz tiks lemts, ko ar tiem darīt, tad visdrīzāk tie būs jānoraksta nebūtībā.
- Vasarā intervēju restorānu asociācijas prezidentu Jāni Jenzi, un viņš sūdzējās, ka ar iepriekšējo VID vadību jau gandrīz bijusi panākta vienošanās par visām pusēm izdevīgu sadarbību, bet jūs neesat bijusi ieinteresēta runāt ar nozari, uzstājusies no spēka pozīcijām un visas sarunas pārtrauktas. Kā vērtējat mēģinājumus vienoties ar atsevišķām nozarēm, vai arī uzskatāt, ka visi jāmēro ar vienu olekti?
- Gribu teikt, ka likums visiem viens un likums nav staipāms uz visām pusēm. Ja šajā gadījumā likums ir noteicis, ka jāmaksā tādi nodokļi, tad tie ir jāmaksā visiem. VID nav tas, kas var dot kādus atvieglojumus vai pievērt acis. Jāsaka, ka tieši sarunas ar sabiedrisko ēdināšanu ir vainagojušās ar ļoti labiem panākumiem. Iekasēto nodokļu pieaugums nozarē ir 25%, kas ir ļoti augsts rādītājs. Vidējā alga ir augusi, bet tas nav tikai VID panākums. Talkā nāca kafejnīcu un restorānu darbinieki, pavāri. Viņi ir sākuši apzināties savu vērtību un sapratuši, ka aplokšņu alga viņus padara tikai nabadzīgākus. Kāpēc man nepatīk nozaru pieeja? Tāpēc, ka nav pilnīgi baltu vai pilnīgi melnu nozaru. Agrāk mēs līdzinājām pret vidējo algu. Tad atnāk nozare un saka - ko jūs mani ar viņiem līdzināt. Man ir viss citādi. Ja man, izmantojot analītisko materiālu, ir iespējams nolikt blakus divus uzņēmumus - vienā vidējā alga ir 900 eiro, bet otrā 232 eiro, tad es varu prasīt - kā tad varat piesaistīt darbiniekus par tādu algu? Tāpēc vienas nozares ietvaros var skatīties, kuri ir tie labās prakses piemēri un kuri ne pārāk. Ar Valsts prezidentu runājām par godīgošanos. Proti, par to, ka godīgie pavilks uz augšu mazāk godīgos. Tas ir mūsu mērķis.
- Kādi pārkāpumi šobrīd ir aktuālākie?
- Agrāk plauka un zēla PVN izkrāpšanas shēmas. VID pāris gados saņēmās, izmantoja visas savas analītiskās spējas, un rezultātā šis lodziņš ir kļuvis daudz mazāks. Ir likuma grozījumi, kas ļauj mums diezgan ātri izslēgt no PVN reģistra [šaubīgus uzņēmējus], un varam arī citus brīdināt par šaubīgiem partneriem. Uzņēmējiem jāsaprot, ka šāds brīdinājums nav nekāds draudzīgs mājiens. Ja tas netiks ņemts vērā, tad nākamajā reizē problēmas var rasties jau pašam uzņēmumam. Ar PVN stāstu esam tikuši skaidrībā. Tagad ir stāsts par darbaspēka nodokļiem, sociālās apdrošināšanas iemaksām un IIN. Proti, par algām, kuras ir deklarētas mazākas nekā patiesībā ir. Mums ir, ja tā var teikt, pieczvaigžņu uzņēmumi, kuros maksā algas ap 1500 eiro, tad ir vidēji ap 900, un tad ir milzu kritiens uz 430. Tajā pašā nozarē, kur ir 900. Aplokšņu algām ir četri avoti. Naudas atmazgāšana; nereģistrētā izlaide jeb saražotās produkcijas pārdošana pa kreisi; kases aparātu sagrozīšana un darba laika neuzrādīšana. Tās zināšanas, kuras ir uzkrājusi policija, tagad arī mums ir jāliek lietā. Mēs katru gadu aizturam PVN shēmu grupējumus, bet šo zinātību mēs neizmantojam pie auditiem. Labāk būtu, ja līdz tādām lietām kā audits nenonāktu. Agrāk mēs rakstījām tādas maigas vēstules: jums ir tādi un tādi riski... Varbūt vēstules jāsāk ar vārdiem: aplokšņu algu izmaksātāj, lūdzu, attopies! Mēs jau tagad aicinām uzņēmējus uz sarunu un brīdinām - mainiet savus uzvedības paradumus.
- Kādi ir rezultāti?
- Pērn apmēram 50% gadījumu ir vainagojušies ar panākumiem. Tas ir, uzņēmēji ir palielinājuši algas. Dažkārt šis pielikums ir nepietiekams un pie šādas sarunas ir jāatgriežas. Mēs saprotam, ka uzņēmums varbūt uzreiz nav spējīgs šo algu dubultot (normalizēt), un zināms pārejas periods ir vajadzīgs, bet es visiem saku - dariet to, jo, ja sarunas nevainagojas ar rezultātu, tad nākamais solis jau būs daudz bargāks.
- Vai jūsu rīcībā ir pietiekami spēcīgas sviras, lai ietekmētu uzņēmēju, kurš rāda papīrus, ka viņam viss kārtībā un darbinieki labprātīgi strādā par 430 eiro?
- Te ir stāsts par resursu pārvirzīšanu. Tāpēc no Nodokļu kontroles pārvaldes, kas no maija sauksies par Veicināšanas pārvaldi, daļa darbinieku tiks novirzīti uz Muitas policijas pārvaldi, lai tajos gadījumos, kad mēs nevaram saprast [vai uzņēmumā nenotiek nelikumības], tajā brīdī mēs ejam un ņemam to kasi ārā. Mums ir tādas tiesības, un tas pagājušajā gadā ir noticis. Līdz šim mēs daudz koncentrējāmies uz lielāko uzņēmumu grupām, kas ir svarīgi, bet šobrīd domāju, ka ir jāparāda, ka mēs redzam, mēs zinām [ka viss nav godīgi]. Atkārtoju, ka mēs negribam, lai līdz tam nonāktu, bet jautājums ir viens - attopieties tagad, jo citādi var būt par vēlu.
- Ir daudzi sīki «uzņēmēji» - frizieri, manikīres, automehāniķi un tamlīdzīgi, kas strādā tādā kā puspelēkā sektorā. Vai arī viņi ir jūsu uzmanības lokā?
- Resursu ir tik, cik ir, un mana pārliecība ir, ka resursi jānovirza tur, kur var gūt vislielāko labumu valsts budžetam. Mūsu sarakstā, kur, iespējams, izmaksā aplokšņu algas, ir uzņēmumi ar 200-300 darbiniekiem. Ja runājam par efektivitāti, tad jāsāk tomēr ar tiem uzņēmumiem, kas nodara lielāku kaitējumu gan saviem darbiniekiem, gan tautsaimniecībai, gan arī pašai nozarei, kurā viņi darbojas. Mums ir arī struktūrvienības, kas nodarbojas ar nereģistrēto uzņēmējdarbību. Tas gan ir nedaudz cits stāsts. Prioritāte būs lielie, bet netiks arī aizmirsti tie, kuri veic saimniecisko darbību nereģistrējoties.
- Pagājušajā gadā tika ziņots, ka ir panākta vienošanās ar būvniekiem par minimālās algas nozarē - 780 eiro - noteikšanu. Būvniecībā tā gan ir samērā maza alga. Vai šādas vienošanās atrisina problēmu?
- Līdz galam šī vienošanās vēl nav stājusies spēkā, bet jebkura ģenerālvienošanās ir atbalstāma, jo tā ir darbinieku un darba devēju izrādīta griba. Ja runājam par algām, tad te ir tāpat, kā runāju iepriekš - būvniecībā ir pieczvaigžņu uzņēmumi ar lielām algām, vidējie un ar zemajām. Vienošanās visvairāk skars tos, kas tagad maksā 430 eiro. Situācija nemainīsies vienā dienā, bet jebkurā gadījumā tas ir labāk, un mēs ejam uz priekšu. Ar cerībām mēs skatāmies uz sabiedriskās ēdināšanas nozari, jo caur to cilvēkiem uzlabojas sociālais nodrošinājums.
- Latvijā tiek saukti dažādi ēnu ekonomikas līmeņa skaitļi. Par cik procentiem šis līmenis jūsu minēto pasākumu dēļ varētu samazināties?
- Mums ir analītiski statistiska pieeja. Tiek aprēķināta plaisa starp «normālo» un faktisko algu. Mēs lēšam, ka pagājušajā gadā tā bija ap 19%. Tagad apkopojam svaigākus datus. Ēnu ekonomiku pie mums parasti rēķina maijā, jo ir jāsaņem pēdējie darba devēju ziņojumi. Man ir pamats uzskatīt, ka būs uzlabojums, jo sociālās apdrošināšanas iemaksas un IIN ir pildījies labi. Lielā mērā uz legalizācijas pamata. Jāatzīmē, ka mums nav dots uzdevums izvērst represīvās darbības. Tāpēc mēs cenšamies ar uzņēmējiem vienoties par pakāpenisku pāreju legālajā sektorā. Cita lieta, ja viņi nesaprot vai negrib saprast. Tad nu nekā. Tad jālieto represīvie instrumenti, bet mūsu uzdevums ir nodrošināt ilgtspējību, lai ir šodien, rīt un parīt. Tāpēc runājam par šo uzvedības maiņu, lai tie uzņēmumi, kas vēl līdz šim nav sapratuši, ka jāmaksā visi nodokļi, mainās. Ja viņi nav uz to spējīgi, tad viņiem būs jāiet ārā no tirgus, un viņu darbinieki varēs iet strādāt uzņēmumos, kuriem ir labas algas un trūkst darbinieku.