Lielās intervijas

Pazīstamais veloaktīvists Viesturs Silenieks uz interviju, par spīti lietainajam laikam, ierodas ar velosipēdu, kuram priekšā uzmontēta kravas kaste. «Es tur visu salieku iekšā, kā automašīnā. Turklāt nav nekādu problēmu ar stāvvietām. Varu savu riteni pieslēgt pie jebkura staba,» Silenieks slavē velosipēda priekšrocības pilsētas satiksmē. Saruna ar viņu ne tikai par velo infrastruktūras attīstību un faktoriem, kas to bremzē, bet arī par atkritumu apsaimniekošanas peripetijām Rīgā un taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.

Viņnedēļ Rīgā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadības aicināti, slēgtajā domes sēdē kopā bija sanākuši 96 Latvijas pilsētu un novadu vadītāji, lai apspriestu vides un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) piedāvāto (uzspiesto) administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Apspriest – tas būtu pieklājīgi, samiernieciski un līdz ar to – neprecīzi teikts. Pareizāk būtu teikt: lai izlemtu, kā pretoties šai novadu robežu maiņai.

Divpadsmitajā septembrī mācītājs Guntis Kalme ielūdza mūs Kara muzejā uz pasākumu Mūsu nacionālā identitāte: Patriotisms, Izturība, Pretestība. Kalmes kungam todien apritēja sešdesmit gadi. Taču norises saturā tas nebija manāms. Cilvēki runāja par mūsu vēsturi, tās mācībām, par mūsu nācijas raksturu. Redzējām videofragmentu par Sibīrijas bērnu fonda ekspedīcijām, dzirdējām viedokļus par mūsu gudrinieku, intelektuāļu misiju attieksmē pret savu tautu.

Saruna pirms pirmizrādes Dailes teātrī 20. septembrī ir pirmizrāde Reja Kūnija komēdijai Neiespējamā misija. Ierasti neiespējamajai misijai – intervijai mēģinājumu karstumā pirms pirmizrādes, kad izrādē iesaistītajiem vismazāk par visu pasaulē gribas ar kādu parunāt par topošo izrādi – šoreiz piekrita Artis Robežnieks, kurš tajā spēlēs galveno lomu. Nojaušot, ko prasīšu vispirms, viņš apsteidza notikumus, sakot: «Ar jautājumu, kāpēc tieši šī izrāde, ir jāiet pie režisora Dž. Dž Džilindžera. Bet es esmu pateicīgs, ka man tajā iedeva lomu! Toties kādu! Taksometra šoferis Džons Smits. Divsievības piekopējs.»

Saruna ar Armēnijas vēstnieku Baltijas valstīs Tigranu Mkrtčjanu.

Saruna ar uzņēmēju, farmācijas uzņēmuma Grindeks īpašnieku un padomes priekšsēdētāju, ilggadējo (tagad bijušo) Latvijas Hokeja federācijas vadītāju Kirovu Lipmanu par to, vai ir vērts lepoties ar gaidāmo pasaules čempionātu hokejā, kas daļēji notiks Latvijā, par politiķu atbildības trūkumu un situāciju farmācijas nozarē kopumā.

Par Latvijas Universitātes rektora skandālu, augstskolu pārvaldību tagad un nākotnē, valdības koalīciju un budžeta sarunām, kā arī būvnieku karteļa lietas ietekmi uz politiķiem – saruna ar partijas Vienotība līderi, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu.

«Tāds vēlēšanu rezultāts, kāds ir šodien, daudzos jautājumos mums sasien rokas: ne tikai mēs, bet visa koalīcija ir iespiesta kompromisu spīlēs. Vēlētāji no mums gaida vairāk, nekā mēs objektīvi šādos apstākļos varam īstenot. Līdz ar to nākamās Saeimas vēlēšanas ir ārkārtīgi svarīgas,» teic Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības (NA) līderis un Saeimas deputāts.

Rezerves brigādes ģenerālis, militārais zinātnieks, habilitētais inženierzinātņu doktors, 11. un 12. Saeimas deputāts, Nacionālās Aizsardzības akadēmijas veidotājs un prorektors intervijā Neatkarīgajai pauž savas domas par mūsu valsts drošību un mūsu pašu spējām to uzturēt.

Lai gan, kā saka premjers Krišjānis Kariņš, naudas budžetā ir vairāk nekā jebkad, kariņš par to izvērties ass, un līdzekļi netiks pilnībā atvēlēti pat šīs Saeimas pieņemtiem lēmumiem, nemaz nerunājot par atlikšanu uzkrājumam liesākiem gadiem. Par budžeta peripetijām, prioritātēm un atliktajām prioritātēm, kā arī atšķirīgajiem ziņojumiem par progresu Moneyval rekomendāciju ieviešanā Neatkarīgās intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība).

Sestdien, 14. septembrī, Liepājas teātra 113. sezona tiek atklāta ar pirmizrādi – Kārļa Lāča un Regnāra Vaivara mūziklu Purva bridējs ugunī. «Mūsdienās šis stāsts ir par to pašu mīlestību, par to pašu izvēli,» saka komponists Kārlis Lācis. Divu gadu maratons pie šā darba nereti mijies ar sajūtu, ka «nekas nepatīk» un «vajadzētu mest pie malas», tomēr vienmēr arī domājis, ka ir «svarīgi to visu izturēt».

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

Dagnis Straubergs ir Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs un Latvijas Reģionu alianses līderis. Viņš vada Salacgrīvas novadu, kurā ir ap 7500 iedzīvotāju, jau kopš 2001. gada. Ja tiks realizēta Jura Pūces (Attīstībai/PAR!) auklētā administratīvi teritoriālā reforma (ATR), Salacgrīvas novads pārstās eksistēt: to pievienos Limbažu novadam. 7. septembrī ir sākusies Salacgrīvas novada iedzīvotāju aptauja par to, vai viņi vēlas sava novada likvidāciju un pievienošanos Limbažiem.

«Šis ir rituālu atmodas laiks,» saka Māra Brante, dainu meditāciju, latvisku un šamanisku rituālu vadītāja, senu zināšanu glabātāja. Tā ir tagad, bet tā nav bijis vienmēr. Tur nonākusi, meklējot atbildes uz daudziem tik labi zināmo un aktuālo jautājumu: «Kāpēc ar mani tā notika?»

Jau rītdien, 10. septembrī, Latvijas Televīzijas ēterā startēs jauns raidījums Kultūrdeva – izklaidējošs un informatīvs kultūras sarunu šovs par šīs nozares notikumiem un aktualitātēm Latvijā. Studijā viesus gaidīs Mārtiņš Ķibilds. Un jau tas vien ir interesanti.

Tikko sācies jaunais studiju gads. Arī augstskolām. Un tas ir gana saspringts ne tikai tāpēc, ka ir jauns darba cēliens, bet neziņas dēļ. Pēc skandalozajām Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām arī pārējās valsts augstskolas, tostarp Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), ir satrauktas: Kā turpmāk tiks ievēlēti rektori? Kādas izmaiņas augstskolu pārvaldībā gatavo Izglītības un zinātnes ministrija? Kas notiek augstākajā izglītībā? Par to un citiem augstskolām svarīgiem jautājumiem saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Intervija ar ekspremjeru Māri Kučinski (ZZS): par budžetu bez «oligarhiem», par Krišjāņa Kariņa neizprotamo piekāpību, par valdības stabilitāti un šantāžistiem, par Andas Čakšas aiziešanu no ZZS un par to, vai vēl kāds grasās pamest zaļzemniekus.

«Neiedomājami, bet šī man teātrī ir jau 41. sezona – mazas lomiņas sāku spēlēt jau kā pirmā kursa students. Man pašam liekas, ka tie četrdesmit gadi uz skatuves ir pat iespaidīgāks skaitlis par apaļajiem dzīves gadiem. Un, ja man tagad jāsaka, vai es būtu dzīvē gribējis darīt ko citu... Droši vien, ka nē. Ne jau katru dienu tev rauj septiņas ādas nost, ir jau arī daudz skaista tai aktiera liderīgajā dzīvesveidā,» smaidot saka skatītāju mīlētais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Juris Lisners. Šodien viņu suminām 60. dzimšanas dienā!

Par augstākās izglītības pārvaldības reformu, par Otrā pasaules kara atceres novērtējumu mūsdienās, atvērto latvietību, valdības darbu un budžeta prioritātēm, kā arī kritērijiem Saeimas atlaišanai – saruna ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Lai arī Andris Šuvajevs pēc skata ir nepieklājīgi jauns, viņš jau ir kļuvis par viedokļu līderi, kurā ieklausās. Viņš ir viens no šā brīža mediju pieprasītākajiem sociālantropologiem jeb, kā pats sevi piesaka – ekonomikas antropologs. Šuvajevs neslēpjoties, nelaipojot pauž uzskatus, kuri mūsu sabiedrībā vēl joprojām skaitās visai neierasti. «Nopietni», «saprātīgi» cilvēki tā nerunā. Taču Šuvajevs ir ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu Oksfordas universitātē un saka to, ko domā, nebaidoties par to – kā tas izskatīsies.