LLU turpina savu attīstības virzienu

 
PAMANĀMA. LLU ēka atguvusi savu spozmi ©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Daudzveidīgs, tostarp daudzu unikālu, studiju programmu piedāvājums, multikulturāla studiju vide, cieša sadarbība ar darba devējiem, gruntīgas iestrādes pētniecībā – šie ir tikai daži no Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) raksturojošiem elementiem. Par aktuālāko universitātē plašāk stāsta LLU rektore Irina Pilvere, paužot arī pārdomas par augstākās izglītības telpā notiekošo Latvijā.

- Nesen noslēdzās Ēnu diena, un jauniešu pieteikumi vēlreiz apliecināja, ka viņi zina, kas ir LLU unikālās studiju programmas, ko Latvijā nepiedāvā neviena cita augstskola, un par tām bija arī vislielākā interese no topošajiem studentiem.

- Jā, mums ir vairākas unikālas studiju jomas - lauksaimniecība, veterinārmedicīna, pārtikas pārstrāde, mežsaimniecība, ieskaitot kokapstrādi, ainavu arhitektūra. Taču tik pat tautsaimniecībā svarīgi ir arī citi LLU piedāvātie studiju virzieni, bez kuriem šīs iepriekšminētās jomas nevar iztikt, jo bez gudriem būvniekiem, IT speciālistiem, inženieriem, ekonomistiem, uzņēmējiem arī šīs unikālās studiju nozares nevar attīstīties.

- Pērn LLU uzsāka apjomīgu studiju programmu un virzienu izvērtēšanu, lai studijas maksimāli pielāgotu darba tirgus prasībām. Kas ir paveikts, kādi ir secinājumi?

- Pirmā fāze - izvērtēšana - ir noslēgusies. Programmas vērtēja gan ārvalstu eksperti no LLU līdzīgām universitātēm un pašmāju darba devēji. Ir saņemti dažādi priekšlikumi. Šobrīd studiju programmu direktori tos izskata un iekļauj programmu pilnveides plānā. Bet kopumā studiju izvērtējums no piesaistītajām pusēm bija labs. Jāteic, ka programmu attīstība ir nepārtraukts process, jo ir jāiet līdzi laikam, jāpielāgojas pārmaiņām, tādējādi spējot nodrošināt kvalitāti un atbilstību darba tirgum.

- Šobrīd LLU piedāvā ap 50 studiju programmu. Vai ir paredzēti kādi jauninājumi piedāvājumā?

- Patlaban tiek licencētas trīs jaunas bakalaura studiju programmas - ilgtspējīga lauksaimniecība, ilgtspējīga mežsaimniecība un biosistēmu inženierija. Šīs programmas ir domātas ārvalstu studentiem, taču arī vietējie studējošie šajās programmās, protams, varēs iestāties. Vienīgi jārēķinās, ka studiju valoda būs angļu valoda. Līdz šim no savām unikālajam programmām ārvalstu studentiem piedāvājām tikai veterinārmedicīnu [vietējiem studentiem šī programma pieejama latviešu valodā], kas spēja piesaistīt Eiropas studentu interesi. Vēlējāmies šo piedāvājumu paplašināt. Bet studenti no Austrumu valstīm pie mums izvēlas studēt IT, ekonomiku, uzņēmējdarbību. Plānots, ka trīs jaunajās programmās uzņemšanu varēsim organizēt jau šovasar.

- Pieminot ārvalstu studentus, kā līdz šim sekmējies ar viņu piesaisti?

- Mērķtiecīgs darbs šajā virzienā aizsākās pirms pieciem gadiem. Sākotnēji mums bija vīzija, ka spēsim šai auditorijai piedāvāt visas jomas, taču ar laiku sapratām, ka labāki rezultāti ir sasniedzami tad, ja fokusējamies uz kādām konkrētām programmām. Uzņemšanas rezultāti apliecina, ka vēlme studēt LLU no ārvalstu studentiem ir jūtama. Joprojām esam ceturtā lielākā universitāte pēc studējošo skaita Latvijā, mūsu kopējais studējošo skaits ir ap 4000.

- Vai augstākā izglītība var būt mūsu eksportprece? Mēs varam konkurēt ar citām, piemēram, Eiropas, augstskolām?

- No vienas puses, mums ir kvalitatīvs piedāvājums, arī sadzīves apstākļi Eiropas studentam akceptējami. No otras puses - daudzās valstīs ir valsts dotēta augstākā izglītība. Un kāpēc gan studentam braukt uz Latviju, ja, piemēram, Dānijā viņš var studēt bez maksas? Protams, mēs savu iespēju robežās cenšamies piesaistīt ārvalstniekus, bet konkurence ir liela.

- Vai un kā attīstāt starptautisko sadarbību? Varbūt ir izstrādāta kāda dubultdiploma programma?

- Ceļš, lai sagatavotu šādu programmu, nav vienkāršs, bet mēs lepojamies, ka kopš pagājušā gada mums ir viena starptautiska programma, kas tiek realizēta Baltijas valstu līmenī. Maģistrantūras programmu Lauksaimniecības un pārtikas biznesa vadīšana realizē LLU, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte Tartu un Vītauta Dižā universitāte Kauņā. Students iestājas kādā no šīm universitātēm, pirmo semestri pavada tur, otrajā un trešajā semestrī studē attiecīgi pārējās divās augstskolās. Pēc tam atgriežas savā mītnes zemē un raksta maģistra darbu.

- Universitātes mājaslapas aktualitāšu sadaļā regulāri lasāmi ziņojumi par to, ka «LLU pētnieki patentē…, LLU pētnieki rada…, LLU pētnieki attīsta…». Izskatās, ka pētniecībā LLU turpina audzēt arvien spēcīgākus muskuļus.

- Gadu no gada stiprinām savu vietu kopējā zinātnes lauciņā. Arī zinātnes bāzes finansējums LLU ir nedaudz pieaudzis [tas ir iepriekšējo gadu rezultātu, ko izvērtē IZM, pozitīvās sekas].

Pērn pirmo reizi, pateicoties mūsu sasniegumiem zinātnē, bijām iekļuvuši pasaules reitingos. [Pērn novembrī tika publiskots Times Higher Education Pasaules universitāšu reitings 2020 dzīvības zinātņu jomā, kurā starp 821 pētniecībā aktīvām pasaules labākajām universitātēm tika nosaukta arī LLU, kas starptautiskajā vidē zināma kā Latvia University of Life Sciences and Technologies - aut.].

Turklāt ja vēlamies saglabāt universitātes statusu, aktīva pētniecība, zinātne ir viens no priekšnosacījumiem. Taču strādāt vēl jaudīgāk traucē valsts nestabilā zinātnes finansēšana. Redzam, ka Latvijas Zinātnes padomes izsludinātajos konkursos finansējumu iegūst aptuveni 15% no iesniegto projektu skaita. Daudzi labi projekti netiek apstiprināti naudas trūkuma dēļ, un tas ir skumji. Mūsu zinātnieki turpina rakstīt projektus un nezaudē cerības naudu iegūt. Protams, ir projekti, kas tiek apstiprināti, un pēdējos gados stabili pieaug projektos iegūtais finansējums. Taču kopumā raugoties uz situāciju, drīz vieglāk būs startēt Horizonts, nekā pašmāju izsludinātajos konkursos.

- Pērn jūs tikāt pārvēlēta rektores amatā un viens no veicamajiem darbiem bija sākt gatavot LLU attīstības programmu nākamajiem pieciem gadiem. Ko tā paredz?

- Šobrīd vēl darbojas 2015. līdz 2020. gada stratēģija, bet jau pagājušā gada rudenī sākām darbu pie jaunas stratēģijas izstrādes. Viens no mērķiem, kas būs kā pašreizējās stratēģijas turpinājums, - kļūt par Baltijas valstīs atzītu pētniecības un izglītības ekselences centru. Kā vēl viens veicams uzdevums: studējošo skaita palielināšana, tostarp ārvalstu studentu piesaiste. Turpināsim darboties pētniecībā, lielāku akcentu liekot uz starptautiskiem konkursiem un iespējām no turienes piesaistīt finansējumu.

Jāpiemin gan Zemkopības ministrijas Lauku attīstības programma, kur mūsu zinātnieki veiksmīgi attīsta sadarbību ar vietējiem nozares uzņēmumiem. Šīs sadarbības turpināšanu noteikti iekļausim arī jaunajā stratēģijā.

- IZM piedāvātā augstskolu pārvaldības modeļa reforma, kurā skatīts arī augstskolu tipoloģijas jautājums, izpelnījusies asu nozares kritiku. Kāds ir jūsu vērtējums?

- Mēs ceram, ka LLU būs zinātnes universitāšu skaitā. Taču atklāts paliek jautājums, kā šī tipoloģija, augstskolu pārvaldība, ieskaitot padomes, realizēsies dzīvē. Mēs atbalstām ideju par padomēm, vienīgi gribētu, lai universitātēm pašām ļauj noteikt, cik liela padome tai ir vajadzīga, nevis strikti noteikt, cik cilvēkiem jābūt padomē. Turklāt ir jābūt sakārtotiem normatīvajiem aktiem, jo, piemēram, kas notiks, ja Senāta lēmums būs pretējs padomes lēmumam. Kam tad būs noteicošais vārds?

Mēs neiebilstam pret reformām, bet mūsu galvenais iebildums ir par to, ka reformām nenāk līdzi finansējums. Arī Pasaules banka ir norādījusi, ka valsts augstākajā izglītībā un zinātnē iegulda stipri par maz.

- Kas, jūsuprāt, būtu prioritāri risināmie jautājumi augstākajā izglītībā, kam valsts līmenī būtu jāpievērš vērība?

- Pēdējo desmit gadu laikā valsts ir ļoti noplicinājusi augstāko izglītību un zinātni. 2009. gadā uz pusi samazināja finansējumu gan augstākajai izglītībai, gan zinātnei. Ja mēs vēlamies stiprināt savu konkurētspēju, finansējums ir jāatgriež pirmskrīzes apmērā. Mēs parasti raugāmies uz Igauniju kā pozitīvo piemēru, taču, piemēram, Tartu universitātei ar apmēram 3000 studentiem pēdējos četrus piecus gadus ir uz pusi lielāks finansējums nekā Latvijas augstskolai ar līdzīgu studentu skaitu. Šīs valdības joprojām neizdarītais darbs - finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei.