Joahims Zīgerists ir Vācijas žurnālists un politiķis, kurš pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados darbojās Latvijas politikā – sākumā kā LNNK, vēlāk Tautas kustības Latvijai (TKL) līderis un 5. Saeimas deputāts (1993–1995). Zīgerista izveidotā TKL 6. Saeimas vēlēšanās ieguva 16 mandātus. Taču ar to bija par maz, lai kļūtu par valdību veidojošas koalīcijas partiju. 7. Saeimas vēlēšanās TKL starts bija pagalam neveiksmīgs, un Zīgerists atgriezās Vācijā, kur piedalījās Die Deutschen Konservativen aktivitātēs un nodarbojās ar publicistiku. 2016. gadā iznāca viņa memuāri Joahims Zīgerists. Par sevi, par Vāciju un arī par Latviju. Zīgerists ir lakoniskas, uzbrūkošas, mērķtiecīgas politiskās reklāmas meistars. Ar to viņš prata pārsteigt, iemantojot daudz atbalstītāju un arī daudz ienaidnieku. Par viņu ilgu laiku nekas nebija dzirdēts, tāpēc Neatkarīgās intervija par to, ko viņš dara, ko domā un ko plāno.
- Pēdējā laikā Latvijas laikrakstos ir bijušas vairākas jūsu publikācijas. Pirmā doma, kas rodas, tās pamanot: vai tas nozīmē, ka Joahims Zīgerists pēc ilga pārtraukuma ir atkal aktivizējies un grasās iesaistīties Latvijas politikā, dibināt kādu jaunu partiju?
- Pašlaik vēl ir pāragri sniegt viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu. Man saistoši ir nevis tas, ko domā žurnālisti vai politiķi, bet ko domā mūsu valsts iedzīvotāji.
Pašlaik jūtos vairāk kā kritiķis un padomdevējs. Ir pagājuši daudzi gadi, bet pilnīgi nekas nav mainījies manā attieksmē pret Latviju - es mīlu šo valsti, man ir svarīgi, kas ar to notiek.
- Viena no jūsu publikācijām saucas: Joahims Zīgerists un Odisejs Kostanda brīdina: klimathistērija ir aizsegs «zaļo» kampēju alkatībai!. Bet ledāji kūst, Latvijā šogad ziema nav atnākusi, daba tiek piesārņota, koki tiek izcirsti, dzīvnieku un augu dažādība iet mazumā. Vai tas nav pietiekams pamats satraukumam?
- Cilvēku saimnieciskā darbība ietekmē klimata izmaiņas aptuveni divu procentu ietvaros. Siltuma un aukstuma periodi uz zemeslodes vienmēr ir mainījušies. Uzskatu, ka tas, kas pašlaik notiek, tiešām ir histēriska reakcija un neadekvātas darbības. Gaisa kvalitāte Eiropā jau sen nav bijusi tik laba kā pašlaik. Autoinženieri spējuši attīstīt dīzeļdzinējus, kas rada mazāku apdraudējumu apkārtējai videi nekā liellopi. Govs pirdiens atstāj lielāku iespaidu uz apkārtējo vidi nekā moderni mūsdienu dzinēji. Varbūt labāk vajadzētu govij zem astes piestiprināt gaisa filtru? Pasaules bojāejas scenāriji laiku pa laikam uzrodas un iegūst lielu politisku svaru. Pirms kāda laika skābie lieti it kā iznīcināja mūsu mežus, pēc tam tika sagrauts ozona slānis. Šie apokaliptiskie argumenti tiek pasniegti totalitārā manierē un drīzāk līdzinās zaļi iekrāsotai komunistu retorikai. Visticamāk tomēr, ka aiz tā stāv lielas ekonomiskas intereses. Vai tiešām kāds ir tik naivs, lai noticētu, ka elektroautomobiļu lielražotājs Īlons Masks celtu neskaitāmu miljardu vērtu rūpnīcu ASV, ja kopā ar lielvaru politiķiem nebūtu jau izstrādāts plāns, kā ietvaros iedzīvotāji faktiski būs spiesti iegādāties «zaļos» braucamos? Tāpat arī lauksaimniecībā - jau tagad daudzi Latvijas zemnieki ir izteikuši bažas, ka drīzumā gaidāmie «zaļie» nosacījumi būs tik skarbi, ka tos pildīt nebūs iespējams un biznesu nāksies vai nu pārdot, vai likvidēt.
- Ir bijis gana daudz gadījumu, kad bērni un pusaudži ietekmē vēstures gaitu - 13. gadsimtā franču un vācu bērni devās krusta karā, 15. gadsimtā Francijā Žanna d’Arka kļuva par nacionālo varoni. Vai zviedru pusaudze Grēta Tūnberga nav kaut kas līdzīgs 21. gadsimta «Orleānas jaunavai»? Bet jūs viņu dēvējat par «stundu bastotāju Grētiņu»...
- Esmu pārliecināts, ka viņas mantkārīgie vecāki un citas interešu grupas šo meiteni vienkārši nelietīgi izmanto. Viņa ir nevesela, bet tas nav šķērslis pelnīt uz viņas rēķina. Tas ir necilvēcīgi.
- Kopš tā laika, kad jūs aktīvi darbojāties politikā, pasaule ir krietni mainījusies. Kā jūs šodien raugāties uz aktuālo globālajā politikā?
- Vislielāko satraukumu rada Krievijas diktatora Putina centieni manipulēt ar vēstures faktiem, noliedzot, ka PSRS ar Ribentropa - Molotova paktu bija līdzvainīga II pasaules kara izraisīšanā. Tiek mēģināts attaisnot Polijas sadalīšanu un agresīvā Ziemas kara izraisīšanu Somijā, par Baltijas valstu okupācijas neatzīšanu nemaz nerunājot. Uz šāda fona Maskavā tiek rīkotas grandiozas tā saucamās uzvaras 75. gadskārtas svinības, lai gan par «uzvaru» var runāt visai nosacīti. Pirmkārt, aprobežotie komunistu karavadoņi ar Staļinu priekšgalā par šo «uzvaru» samaksāja ar 40 miljoniem PSRS iedzīvotāju dzīvību. Runājot līdzībās, ja veikalā vienu litru piena, kas parasti maksā ap vienu eiro, nopērk par 10 000 eiro, vai var teikt, ka izdevies labs pirkums, par kuru jāpriecājas? Kad saprot šo atšķirību, tad kļūst skaidrs, ka 40 miljonu dzīvību zaudēšana bija nevis varonīga un diža uzvara, bet gan komunistu noziedzīga rīcība pret savu tautu. Otrkārt, pirms kara un tā laikā visas iesaistītās valstis darīja daudz cūcību, cieta visas tautas. Tādēļ ir nevis kaut kas jāsvin, bet gan jāpiemin kara šausmas, ciešanas un upuri. Vienādi sāpīgi zaudēt savus dēlus bija jebkurai mātei - krievu, vācu, latviešu, poļu, angļu un citām.
- Kā var noprast, jūs neesat pazaudējis saikni ar Latviju. Kā tas izpaužas? Vai bieži atbraucat uz Latviju?
- Esmu Latvijā reizi mēnesī. Man šeit ir ģimenes īpašums, es vadu arī vairākus sociālus projektus Latvijā.
- Ir pagājis gana liels laika sprīdis, kopš jūs darbojāties Latvijas iekšpolitikā. Tagad ir citas partijas ar citiem nosaukumiem, politikā ienāk aizvien jauni cilvēki. Kā vērtējat šīs norises? Vai pašreizējais parlaments un valdība ir labāka, profesionālāka par tām, kas bija deviņdesmitajos gados un pēdējos 20 gados?
- Lai gan kopumā parlamentārais un valdības darbs ir kļuvis profesionālāks, tomēr vairākas lietas ir mainījušās uz negatīvo pusi - lielākā daļa politiķu un valdības pārstāvju ir blāvi, garlaicīgi, bez mugurkaula un gļēvi savos lēmumos. Liekas, ka veselai rindai ministru Latvijā ir bail pieņemt drosmīgus lēmumus, viņi paļaujas uz saviem padomdevējiem, taču aiz tiem bieži vien stāv interešu grupas. Ja esi politiķis, uzņemies pilnu atbildību! Diemžēl realitātē valdošajā koalīcijā redzama bezatbildība un nekompetence. Sevišķi ar to izceļas Jaunās konservatīvās partijas ministri - meklēt starp viņiem gudrus politiķus ir tas pats, kas meklēt krabjus veikalos nopērkamajās «krabju nūjiņās». Kāpēc tieslietu ministrs Jānis Bordāns savas kompetences ietvaros neiejaucas Zolitūdes tiesvedībā? Kāpēc veselības ministre Ilze Viņķele no Attīstībai/Par! nespēj aizstāvēt likumā ierakstītās ārstu tiesības? Šādu jautājumu ir daudz.
- Jūs jau pieminējāt Jauno konservatīvo partiju (JKP). Attīstībai/Par!, Nacionālā apvienība, ZZS, KPV LV, Jaunā Vienotība un citas partijas. Kā jūs tās raksturotu, kura no tām un ar ko, pēc jūsu domām, ir izcēlusies?
- Ja pavērosiet šo partiju nosaukumus vai atsevišķu partiju vēsturi, redzēsiet, ka tikai retā no tām ir ar 10 un vairāk gadu politisku pieredzi. Es šeit nedomāju atsevišķus politiķus, kuri migrē no vienas partijas uz otru un ir visnotaļ pieredzējuši politikā. Es kā vēlētājs ar zināmu politiķa pieredzi redzu tikai vienu - mani uzrunā kārtējā politiskā apvienība vai jaunpartija, kas uzradusies pirms vēlēšanām ar mērķi tikt Saeimā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pagājuši 30 gadi, daudzas kļūdas, kas tika pieļautas pirmajos neatkarības gados, vairs nav pieļaujamas, taču es redzu, ka šīs kļūdas atkārtojas. Politiķi Latvijā nav ieinteresēti veidot partijas ar vēsturi. Es to redzu kā gļēvuma izpausmi. Ja vecā Vienotība vairs negūst vēlētāju atbalstu, tiek uztaisīta Jaunā Vienotība. Bet kāpēc? Vai drosmīgāk nebūtu atbildīgajiem partijas politiķiem domāt ne tikai par nākamajām vēlēšanām, bet izstrādāt stratēģiju partijas ilgtspējīgai eksistencei? Labi, varbūt nākamajās vēlēšanās nepārvarēsim 5% barjeru, bet mums ir kopīgas intereses - veidot veselīgu partiju demokrātiju Latvijā. Man šķiet, ka šajā punktā gandrīz visiem politiķiem Latvijā vēl daudz jāmācās.
- Kā jūs vērtējat premjera Krišjāņa Kariņa darbību? Varbūt varat raksturot arī Valsts prezidentu Egilu Levitu?
- No vienas puses, man Kariņa ir žēl - viņš ir vadītājs vājai valdībai, kas nav rīcībspējīga. Nebrīnīšos, ja šī valdība nākamās regulārās Saeimas vēlēšanas nesagaidīs, lai gan Kariņš noteikti nav sliktākais premjers, kāds Latvijai ir bijis. Bet gan Kariņu, gan Valsts prezidentu Levitu vieno kopīga lieta - abi viņi Latviju var lieliski pārstāvēt plašajā pasaulē. Viņi pārvalda svešvalodas, spēj sniegt spontānas atbildes žurnālistiem, ir labi izglītoti, taču manā skatījumā atrauti no tautas. Viņi līdzinās tipiskiem Eiropas ierēdņiem, kuri pārvietojas melnās automašīnās, valkā melnas ādas kurpes, pēc pasūtījuma uzsmaida, taču cilvēkus Aglonā, Aknīstē un Aizputē īsti nesaprot. Domāju, ka šādi politiķi ilgstoši nevar pārvaldīt valsti.
- Rīgas dome ir atlaista, un būs ārkārtas vēlēšanas. Vai tas ir uz labu?
- Man kā patriotam tas liekas pareizi. Neuzskatu, ka Latvijas galvaspilsēta ir jāpārvalda Putina partijas Latvijas māsas pārstāvjiem vai cieši ar to saistītām organizācijām. Cits jautājums - vai Rīgā būs iespējams izveidot daudzmaz rīcībspējīgu koalīciju. Ļoti grūta situācija.
- ASV Finanšu ministrija ir noteikusi sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam un virknei Ventspils organizāciju. Ko tas nozīmē?
-Donaldam Trampam vajadzētu nodarboties ar savām lietām, nevis iejaukties mūsējās. Pats taču pirms vēlēšanām apgalvoja, ka viņam Amerika ir pirmajā vietā. Viņš ir neveiksmīgs politiķis pasaulei kopumā. Attiecībā uz Lembergu es to neredzu tik negatīvi. Viņš pietiekami daudz ir izdarījis Ventspilij. Man noteikti būtu interesanti viņu kādreiz satikt.
-Jūs esat publicējis 10 sirdsvēlējumus Latvijai, tostarp aicinot neuzņemt musulmaņu ekstrēmistus. Taču pašlaik bēgļi no arābu valstīm Latvijā ilgi nekavējas un brauc uz Vāciju. Vai viņi ir problēma Latvijai? Un vai starp bēgļiem un musulmaņu ekstrēmistiem liekama vienlīdzības zīme?
- Daudzie musulmaņi Vācijā šai valstij ir problēma. Nevis Vācijas likumi, bet gan Korāns daudziem Vācijā ir ceļa karte. 204 Korāna sūrās ticīgie tiek aicināti uz vardarbību pret «neticīgajiem». Šie musulmaņu migranti, kuri laužas uz Eiropu, pārsvarā ir jauni, spēcīgi vīrieši. To organizētās darbības nelīdzinās izmisušu bēgļu rīcībai, bet atgādina privātās drēbēs pārģērbtu ekstrēmistu armijas uzbrukumu. Ja Latvija jau laikus negatavos savu stratēģiju attiecībā uz musulmaņu ekstrēmistiem, kaut kad tas var būt par vēlu. Protams, ka vienlīdzības zīme starp bēgļiem un musulmaņu ekstrēmistiem nav liekama.
- Ir pamanīts, ka Romas pāvesta vizītes laikā Rīgā jums bija privāta audience pie katoļu baznīcas galvas...
- Pāvests man ļoti labi patika - ieradās ar mazu fiatiņu. Atšķirībā no latviešu politiķiem, kuri brauc ar lielajām automašīnām. Biju pārsteigts, cik labi viņš bija informēts par manu darbību Latvijā. Tik labprāt būtu viņu uzaicinājis apciemot manis izveidoto Dzintara kapelu Jaunsvirlaukas pagastā, tomēr neuzdrošinājos viņam to pateikt. Šī tikšanās lika arī pašam atskatīties uz sava mūža laikā paveikto, domājot par to, kas būs svarīgākais Latvijai un Eiropai turpmākajās desmitgadēs. Vai Eiropas tradicionālās vērtības tiks saglabātas?
- Kas apdraud šīs vērtības?
- Nauda, mantrausība un alkatība - tās sāk kļūt par sabiedrības un politiķu augstāko vērtību un dzīves mērķi. Liberāļi un kreisie agresīvā veidā vēršas pret kristīgajiem pamatiem, uz kuriem būvēta Eiropas civilizācija. Tādi cilvēki negrib un nav spējīgi kalpot savai tautai un valstij. Konservatīvisma ideoloģijas aizsācējs Edmunds Bērks ir sacījis: «Vienīgais, kas vajadzīgs ļaunuma triumfam - lai labie cilvēki neko nedarītu!» Mēs nedrīkstam aizmirst, ka esam tauta, ka mums pieder vara valstī, ka mums ir pašcieņa un gods. Jāpārstāj paciest pazemojumus no iedomīgās politikāņu koalīcijas. Jāaizstāv tie, kuriem klājas visgrūtāk. Pašlaik asarās mirkst daudzbērnu ģimenes, piesmieti ir mediķi un skolotāji. Tikai tad, ja nepadosimies, varēsim mainīt dzīvi uz labāku. Tāpēc vajag izteikt viedokļus, pārliecināt svārstīgos un beidzot ievēlēt godīgus un gudrus politiķus.